Savienošanās ar ezoterisko pasauli ir sava iekšējā spēka atgūšana

Agnese Mārtiņkrista ikdienā darbojas ezoterikas jomā – viņa strādā arī ar regresijām jeb iepriekšējo dzīvju ceļojumiem. Ar viņu sarunājāmies par šī darba nozīmi, atklāsmēm un piedzīvoto.

-Kur rit jūsu ikdiena?

-Dzīvoju Jelgavā. Jāsaka gan, ka esmu gana daudz paceļojusi pa Latviju, bērnībā uzturējos Baus­kas pusē – Misā un Skaistkalnē. Vēlāk, no pusaudža gadiem, dzīvoju Jelgavā un Ozolniekos.

-Saprotu, ka jūsu ezoteriskais darbošanās lauks ir saistīts ar iepriekšējām dzīvēm.

-Ezotērikai manā dzīvē šobrīd ir galvenā loma, tam veltu teju visu savu laiku. Darbojos vairākos virzienos, un viena joma ir dvēseles ceļojumi, regresijas uz iepriekšējām dzīvēm, kur klients var iepazīt savu iepriekšējo dzīvi pats, es viņu šajā ceļojumā pavadu kā gids. Tāpat ir arī dvēseles ceļojums, kas ir savienojams ne tika ar iepriekšējo dzīvi, bet arī ar smalko garīgo pasauli – gaismas pasauli. Tā ir vairāk tagadnes forma – cilvēka esības savienojums ar visu kopējo esību. Tas ir savienojums ar garīgajiem pavadoņiem, skolotājiem, augstāko “es”. Savienojums ar savu dvēseli un gaismas būtību.

Trešais darbības virziens, ko vadu šogad rudenī jau otro reizi, ir “Dvēseles apziņas skola”. Tajā es darbojos kā “čanelere”, nonesot zināšanas no augstākajiem informācijas plāniem. Savienojums notiek “kanālā”, kur saņemu atbildes no dažādiem gaismas informācijas laukiem. Turklāt vadu arī individuālos “čanelingus”. Šis pakalpojums klientam palīdz ātri saņemt informāciju, pašam neiedziļinoties un emocionāli nesavienojoties sarežģītākās un sāpīgākās dzīves tēmās.

Ceturtais virziens ir kosmo­enerģētika. Tā ir cilvēka biolauka dziedināšana, attīrīšana, aizsardzība, lai atbrīvotos no tā visa, ko esam paši savā esošajā un iepriekšējās dzīvēs sastrādājuši. Tie ir dziedinoši un attīroši seansi. Šie četri darbības virzieni ir mans pamata darbs. Visaktīvākā darbības joma ir dvēseļu ceļojumi.

-Kā līdz tam visam nonācāt?

-Pakāpeniski. Es jau ļoti sen ticēju un zināju, ka runāšu ar eņģeļiem. No bērnības gan neesmu bijusi tam ļoti atvērta. Uzaugu ģimenē, kur visa interese par ārpasaulīgām lietām man tika centīgi aizvērta. Un tad radās situācijas, kas vienkārši lika šim visam atkal pievērsties no jauna. Sāku uzdot jautājumus – kāpēc viss notiek tā, kā notiek. Man vajadzēja uzzināt vairāk, tieši tik vienkārši! Un man vajadzēja nevis saņemt atbildes no kādas tantiņas, kas tumšā istabā ielūkojas kāršu kavā un man visu pastāsta. Man vajadzēja visu izzināt, sajust pašai.

Pirmais solis bija spoguļošana. Ar to iesāku. Sajutu, sapratu, ka ļoti labi redzu vizualizācijas un labi spēju sajust, kas ir kas – atšķirt vienu no otra. Tas bija pirmais izrāviens manā ezoterikas ceļā. Pēc ilgāka laika pievērsos reinkarnācijas teorijai, regresijai – tas man atkal ļāva atvērt šo ceļu, kur visu izzinu, redzu un saprotu pati. Man bija ļoti svarīgi visu izprast pašai, nevis paļauties, ka man kaut ko iestāsta.

Ilgus gadus biju pavadījusi, strādājot mārketinga jomā. Tā sfēra balstās uz to, ka cilvēku aizved prom no viņa domām, uz to, ko kāds grib, lai viņš domā. Un šo principu savā dzīvē nevēlējos, tāpēc gribēju visu mācīties pati.

Reinkarnācijas metode, ko mācīja Inga Ružicka, piedāvāja iespēju, kur es labi varēju visu uzzināt pati caur pašas pieredzi. Izceļojoties pa savām iepriekšējām dzīvēm, mani aizvien vairāk sāka interesēt smalkā garīgā pasaule, gaismas pasaule. Sāku mācīties pie Maijas Kadiķes “Eņ­ģeļu skolā”. Maija ir bijusi mans iedvesmas avots, lai es sāktu runāt ar eņģeļiem pati. Pie viņas mācījos četrus gadus.

Esmu cilvēks, kam ļoti interesē izaugsme, man ir svarīgi attīstīties. Vienmēr to turpinu, nespēju stāvēt uz vietas. Man arvien vajag kaut ko jaunu, izzināt kaut ko arvien plašāk. Caur “Eņģeļu skolu” iepazinu gaismas pasauli, biju jau pazīstama ar dažiem šīs jomas skolotājiem. Vēlāk radās vēlēšanās uzsākt “čanelingu”. Sapratu, ka man šīs prasmes ir atvērtas, un sāku ar to nodarboties – vadīju nodarbības grupā un sapratu, ka mana būtība ir vadīt ne tik daudz viena cilvēka sesijas, bet grupu nodarbības, jo man no iemaņām mārketingā bija labas prasmes vadīt grupas.

Kādā brīdī saņēmu spēcīgu impulsu no gaismas pasaules, kas mani aicināja, lai sāku “čanelēt”. Tā man atnāca čanelinga prasmes, ko esmu izkopusi vairāku gadu garumā. Pirms diviem gadiem uzsāku savu skolu, kur mani vada gaismas spēki – augšāmceltie skolotāji. Viņi man dod informāciju, kas nepieciešama un sniedzama cilvēkiem grupā. Tā­pat saņemu informāciju, kā smalkajā garīgajā pasaulē norisinās dzīve, un par daudziem ar to saistītajiem jautājumiem.

“Dvēseles apziņas skolai” ir četras plūsmas, katrai ir sava tēma ar saviem jautājumiem, un mēs ar grupu ejam tiem cauri. Pēc pirmā skolas darbības gada, kad biju novadījusi visas četras plūsmas un saņēmusi ļoti daudz informācijas, manā bibliotēkā šobrīd vairāk nekā 60 čanelingi par dažādām tēmām, turklāt katrs ir no vienas divu stundu ieraksta “kanālā”. Dažkārt cilvēkam vieglāka saskare veidojas ar tekstuālu informāciju, tāpēc visus čenelingus, kas ir audio/video formātā, patlaban pārvedu tekstā.

Noslēdzoties pirmajam gadam skolā, saņēmu impulsu, lai pavirzītos uz kosmoenerģētikas pusi, aizgāju mācīties pie Dainas Vidējas, sertificētas kosmoenerģētikas maģistres. Šī metode ieintriģēja mani ar to, ka pat zinātniski ir pierādījusi, ka gaismas pasaule iedarbojas uz fizisko, enerģētisko ķermeni. Šajā jomā es arvien mācos, praktizēju, testēju, kā tas strādā un maina cilvēku dzīvi.

-Cik atvērta ir mūsu sabiedrība šādām praksēm? Vai ir izceļama kāda konkrēta cilvēku grupa, kam tas viss interesē?

-Jāsaka, ka lielākoties tie ir cilvēki, kam dzīvē kaut kas ir nogājis greizi. Tad visbiežāk sāk domāt, ko darīt, jo ierastās metodes neder. Kad priekšā redzi daudz “Stop” zīmju un netiec uz priekšu – veselība nobrūk, darbs tiek zaudēts, laulība izjūk– tās ir jomas, kas liek cilvēkam aizdomāties par daudz ko. Protams, ir cilvēki, kas ir ezoteriski noskaņoti jau no bērnības, ir citi, kam šī pasaule atveras vēlāk, bet visbiežāk interese par to rodas tikai tad, kad nāk kāds dzīves trieciens. Kamēr vien cilvēkam viss ir labi, iet gludi, tādas patiesas intereses par dziļāku dzīves pasauli nav.

Un mūsdienās cilvēki ir daudz atvērtāki šādām lietām nekā pirms gadiem divdesmit. Tolaik mēs pat reti dzirdējām par to, kas ir psihologs. Tagad psihologs ir absolūti normāla lieta, neviens par šī speciālista prasmēm un nepieciešamību nešaubās. Es pieļauju, ka vēl pēc desmit divdesmit gadiem arī tādi speciālisti kā es, kas varēs nolasīt cilvēka enerģētisko lauku un palīdzēt saprast, kā risināt problēmas, kļūs par pieņemtu un normālu parādību.

Mēs dzīvojam vidē, kurā ir tik daudz sintētiskas, mākslīgas informācijas. Ir jāatrod vieta starp to, kur es dzīvoju un kur esmu tajā visā. Ir jāatrod savs centrs, sava esība, sava vērtība, nevis jāskrien pakaļ kārtējam reklāmas rullītim. Kad cilvēks nonāk punktā, apzinoties, ka pietrūkst pašam sevis, ka visi ir paņēmuši viņa laiku, tad nākas domāt, kā to mainīt. Katram ir sava latiņa, cik daudz “dzīves mācību” nepieciešams, lai saprastu – kaut kas ir jāmaina.

-Kas ir bijusi interesantākā, emocionāli piesātinātākā pieredze, strādājot ar iepriekšējo dzīvju ceļojumiem?

-Ir bijis tik daudz visa kā. Katrā periodā atnāk citas atziņas. Tie ir brīži, kas izvibrē cauri visam ķermenim, kad saprot, ka pats rīkojas pret sevi. Kad saprot, ka sava dzīve ir jāmaina, ir jāpa­griež pavisam citā virzienā. Un tie ir atklāsmju brīži, kas tikpat spēcīgi atver brīvību sevī. Tas ir bijis dažādās jomās.

Pagriezieni dzīvē visbiežāk notiek caur sāpēm, asarām, bet vienlaikus ar atklāsmēm un atbrīvojumu. Man tādi ir bijuši vairāki, katru no tiem esmu uztvērusi kā jaunu sākumu, dažkārt kā miršanu un dažkārt kā jaunu piedzimšanu un iespēju. Tas ir gandarījums par paveikto.