Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Redzēt dzīvi savvaļā

Sarmīte Feldmane
06:24
31.08.2025
116
Ilmârs Radziýi

Ilmārs Radziņš. FOTO: no albuma

Līgatnes takas ir vieta atpūtai un  dabas iepazīšanai. Te jau 50 gadus ir vienīgā vieta Latvijā, kur var iepazīt tikai vietējos savvaļas dzīvniekus.

Par šo īpašo vietu saruna ar Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas Līgatnes dabas taku vadītāju Ilmāru Radziņu.

-Šis gads ir notikumiem bagāts, kā jau jubilejas zvaigznē. Bet pēdējos gados ir      izdarīts gana daudz, lai apmeklētājiem, atkal atbraucot, būtu interesanti. Pēdējos četros    gados    vāveres tikušas pie jaunas mājas, arī āpsis Tedijs, šogad – sermuļu dzimtas dzīvnieki.

Lietainā vasara sagādājusi neparedzētus darbus, pastaigu takās jānovērš izskalojumi. Koka infrastruktūra noveco, tā    jāatjauno, bīstamie koki jāzāģē,    zāle jāpļauj, sniegs jātīra. Tāda ir ikdiena.

Plašas jubilejas svinības nerīkosim. Apmeklētāji ir novērtējuši brīvdabas fotoizstādi “Līgatnes dabas takas laiku lokos”, kas ataino, kā dabas takas pusgadsimtā mainījušās, kā arī zvērkopes Velgas Vītolas fotogrāfijās    var redzēt mūsu dzīvniekus dažādās viņu dzīves situācijās.

Dabas taku pirmie iemītnieki bija staltbrieži. Pērn mums uzdāvināja briežu dāmas Gauju un Ventu. Jūnijā Gaujai piedzima meita Ella.    Ilgus gadus mums staltbriežu mazuļu nebija bijis. Ella ir dāvana dabas takām jubilejas gadā.

Patlaban vēl gan karantīnā ir baltais zaķis, Latvijā tas ir retums.    Ģimene Alūksnes pusē to izglābusi, izbarojusi un atveda. Strādājam, lai katrs, kurš pie mums atbrauc, mājās dodas gandarīts, ka te pabijis, un arī zinošāks.

Dabas takām bijuši dažādi laiki – gan ar strauju izaugsmi, gan stagnāciju.    Nav aizmirsts darbinieku sapnis par savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas centru, kāds ir Igaunijā. Tajā dzīvniekus medicīniski aprūpē un palaiž dabā. Lielākā daļa no tiem, kas ir Līgatnē, savulaik ir izglābti, un te paliek uz mūžu.   

-Līgatnes dabas takas ir daudzu ģimeņu vasaras plānos, te ved ārzemju viesus.

-Apmeklētāju skaits pēdējos    trīs gadus ir stabils.    Pērn bija    vairāk nekā 40 tūkstoši. Var vien pieminēt, ka kovida pandēmijas ierobežojumu laikā, kad bijām viena no tām vietām, ko varēja apmeklēt, gadā    pabija vairāk nekā    60 tūkstoši apmeklētāju.    Dati liecina, ka, piemēram, 1996.gadā    te pabijuši 70 tūkstoši interesentu.

Esam tirgū, kurā darbojas daudzi mini zoo ar plašu piedāvājumu, bet noturamies, esam vienīgā vieta, kur var apskatīt Latvijas savvaļas dzīvniekus, kuri dzīvo maksimāli pietuvinātos dabiskos apstākļos.
Apmeklētāji lielākoties ir ģimenes ar bērniem. Šovasar vairāk nekā iepriekš bijis tūristu no Vācijas, Apvienotās karalistes. Ir gandarījums dzirdēt labas atsauksmes.    Gida pakalpojumi, sadarbība ar Līgatnes uzņēmumu “Zeit”, piemēram, pasākums “Iepazīsti zvērus tumsā”, kopīgas akcijas, ka var apmeklēt takas un “Zeit” tīklu parku kā vienotu piedāvājumu.

-Ko apmeklētāji ieteikuši, kā viņiem varbūt te pietrūcis?

-Līgatnes dabas taku    uzdevums ir    piedāvāt izziņas, atpūtas un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Popularizējam aktīvu un veselīgu atpūtu.      Ar mašīnu iebraukt atļauts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Pa ainavu apvedceļu var braukt velosipēdisti., Ziemā pa ainavu ceļu slēpot. Protams, nopērkot ieejas biļeti.Pirms gadu desmitiem nebija populāri staigāt, doties pastaigās, paradumi un cilvēku vajadzības ir mainījušās. Dažādu grūtību pastaigu taka ir    5.5 km , tā ir vien tāda viegla pastaiga. Ir jau domāts, ka labi būtu, ja varētu kādu loku dabai draudzīgi izbraukt ar elektrovilcieniņu.

Daudzi aizvien jautā, kur ir skatu tornis, bet tas jau daudzus gadus apmeklētājiem ir slēgts. Cepurīškalnā skatu tornis būvēts 1976.gadā, galvenie ozolkoka balsti ir vēl no tā laika. Tuvākajā laikā tornis tiks demontēts un projektēts jauns.   

Apmeklētāji vēlas plašāku dažādu aktivitāšu zonu,    vairāk iespēju bērnu laukumā, jauno paaudzi      piesaista interaktīvas, izzinošas izstādes. Iecienīts ir foto rāmis, tajā var uzstādīt viedtālruni, un visa ģimene var nobildēties. Ir jābūt iespējai    uzlādēt telefonus. Tās ir šodienas vajadzības, lai apmeklētāji labi justos, lai būtu interesanti.   

“Pankūku namiņš” strādā    no pavasara līdz rudenim. Ziemā vajadzētu kafejnīcu, kur sasildīties ar tēju, paēst.

Apmeklētāji jautā par vilkiem. Diemžēl mums to nav. Savulaik bijuši pat divi. Tālos nākotnes plānos ir vilku voljēra būvniecība, bet tas ir dārgs projekts. Ūdri arī būtu piederīgi dabas takām.

Mums ir laba sadarbība ar “Zeit”, rīkojam kopīgas akcijas, gatavojam kopīgus piedāvājumus. “Zeit” arī apsaimnieko Informācijas centru.  Ja vēl pirms dažiem gadiem tūristam visu dienu Līgatnē nebija ko darīt, tagad piedāvājums ir ļoti daudzveidīgs.

-Cilvēkiem dzīvnieki patīk, viņi grib tos samīļot,palutināt, aizsargāt. Gadiem tiek runāts, atgādināts, ka savvaļas dzīvnieku mājas ir dabā, ka nedrīkst tos pieradināt. Aizvien šādi gadījumi nebūt nav retums.

-Dabas aizsardzības pārvalde, Līgatnes dabas takas, arī citas iestādes un institūcijas par to atgādina. Arī par savvaļas dzīvnieku mazuļu glābšanu, kad, labu gribot, dabai tiek nodarīts pāri. Diemžēl aizvien ir cilvēki, kuri nesaprot, ka    ne vienmēr, kad viņiem mazulis šķiet pamests, tā arī ir. 95 procentos gadījumu tiem palīdzība nav vajadzīga. Kā katru gadu, arī šovasar ir daudz atrastu mazu vāveru, zaķu, stirnu. Zvana mums, varam dot padomu, bet ne pieņemt dzīvniekus. Mums vispirms jārūpējas par saviem 20 sugu dzīvniekiem.

Sociālajos medijos patlaban varonis ir lapsēns Princis. Tiek uzsvērts, ka tas ir piemērs,    kā cilvēks un savvaļas dzīvnieks var sadzīvot, nepārkāpjot dabas likumus. Viņš tiek saukts par vēstnesi, ko pie mums atsūtījusi pati daba – lai mēs neaizmirstu, kas esam. Cits lepojas, ka saitē vadā lapsu. Ko te piebilst, vien to, ka tā ir sodāma rīcība. Lai mājās turētu savvaļas dzīvnieku ,nepieciešama atļauja, jābūt reģistrētai savvaļas dzīvnieku novietnei. Svarīgākais –cilvēka    nezināšanas dēļ dzīvnieks ir izņemts no dabiskās vides.    Pieradinātus savvaļas dzīvniekus nedrīkst atlaist dabā.

Līgatnes dabas takas kļuvušas par mājvietu diviem lapsēniem- Bonijai un Klaidam. Viņus atņēma kādai ģimenei, kura tos turēja būrī. Tas ir vēl viens stāsts.
   
-Vai arī dabas taku apmeklētāji pārsteidz ar savu neizpratni un uzvedību?

-Izpratne par to, ka atbraukts pie savvaļas dzīvniekiem, ir dažāda. Redzam, ka ir skolēnu grupas, kur skolotājs saviem audzēkņiem neko nevar pateikt, viņi kliedz, skrien pa kāpnēm. Nezinu, vai pirms tam ir pārrunāts, uz kurieni brauc, kas ir savvaļas dzīvnieki, kā te jāuzvedas. Kolēģi arī rakstījuši skolas direktoram, ka skolēni ar čipsiem baroja pūces. Ir brīdinājumi, skaidrojam, ka nedrīkst barot, bet atrodam voljēros našķus, kas dzīvniekiem nav vēlami.    Bijis, ka apmeklētājs stāv pie brīdinājuma uzraksta un baro dzīvnieku.
Vēl ir arī tādi, kuri neizprot, kāpēc ar savu mājas dzīvnieku nedrīkst nākt pie citiem dzīvniekiem.

Skaidrojam, kādas var būt sekas, ka nezinām, kā suns reaģēs, kā mūsu dzīvnieki. Kad neļaujam ienākt ar suni, apvainojas, jo kādam no ģimenes jāpaliek ar mīļdzīvnieku.    Informācija ir visapkārt, arī internetā. Septembrī aļņiem sākas riests, vairāk pieskatām, lai kāds netuvojas nožogojumam. Ir jābūt uzmanīgiem. Alnis ir Latvijā lielākais dzīvnieks.     

-Dabas parka teritorija ir plaša, vai iemaldās arī nelūgti viesi?

-1977.gadā tā laika valdība ar lēmumus sovhoza Gaujas Nacion­ālajam parkam, kā toreiz teikts, zookompleksa izveidošanai piešķīra 500 hektārus. Tie tika iežogoti.  Tagad visa teritorija nav iežogota.  Kādreiz kāds sēņotājs ieklīst.

Voljēros sveši dzīvnieki netiek. Esam gan novērojuši, ka pie lūšu meitenēm ciemos nāk viens lūšu puika, bet iekšā netiek. Pie lapsām jau pasenāk bija iemaldījies ciemiņš no meža. Kā ticis iekšā un ārā, nav saprotams.   

Taču takām visapkārt ir mežs, mīt savvaļas dzīvnieki. Man kabineta logs ir uz gravu, neesmu tikai vilku un lāci redzējis, pārējos visus. Āpsis takās ir uzracis pagalmu pie Pauguru mājas. Dzīvnieki nāk ciemos cits pie cita.

-Vai nav bijusi iecere piedāvāt tiešraides no voljēriem, lai var vērot dzīvnieku ikdienu?

-Atrodamies ieplakā, ir problēmas ar jebkuriem sakariem. Mobilie operatori pagaidām nespēj nodrošināt datu pārraidi. Tas būtu labi, ka tiešsaistē varētu vērot.Gan jau ar laiku varēs.

-Kā pats nokļuvāt dabas takās?

-Strādāju dažādās valsts pārvaldes institūcijās. Te vajadzēja vadītāja vietnieku nekustamā īpašuma apsaimniekošanā, šo jomu pārzinu un pieteicos. Interesanti, ka 1.aprīlī Līgatnes Dabas takās savulaik sākusi strādāt gan zvērkope Velga Vītola, gan vēlāk iepriekšējā vadītāja Inta Lange, un tagad arī es. Biju vadītājas vietnieks, tagad jau vairāk nekā divus gadus esmu vadītājs. Esam deviņu cilvēku kolektīvs.

Esmu cēsnieks, bet Līgatne man nav sveša, mana dzimta ar to ir saistīta. Vecvectēvs te ienācis no Nītaures un strādājis    papīrfabrikā, tēvs skolā gāja Līgatnē. Bērnībā regulāri braucām uz dabas takām.    Te katra diena ir citāda. Jāsaprot, ka dzīvniekiem ir savs dienas režīms. Labāk gan pie mums braukt rīta pusē, tad dzīvnieki ir možāki.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
77

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
23

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
286
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
64

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1061
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
140

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi