Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Prieks runā puķu valodā

Sarmīte Feldmane
05:50
13.05.2025
239
Pl Vecp

Brīdis apspriedei. “Kaikašu siltumnīcas” saimnieki Elīna, Guntis un Lauma Baloži. FOTO: Sarmīte Feldmane

Vēl pirms dažiem gadiem Vecpiebalgā stādu audzētāju nebija. Katrs audzēja sev, padalījās ar kaimiņiem. Šopavasar Vecpiebalgas centra tuvumā puķu, garšaugu un dārzeņu stādus piedāvā “Kaikašu siltumnīca” un “Birzītes zaļumi”.

Siltumnīcā ir silti un mājīgi, tālumā redzams, kā ieskrienas vējš un līdzi nes aukstu pavasara lietu.
Bet te, šķiet, pavisam nemanāmi ziedus sāk raisīt petūnijas, pelargonijas un vēl daudzas citas labi zināmas un svešākas puķes.

“Kaikašu siltumnīca” ir Baložu ģimenes kopdarbs, kurā sava loma Elīnai, sava tēvam Guntim, mammai Laumai un arī radiem.

“Tā ir Elīnas ideja. Es kaut ko tik pārdrošu  neuzdrošinātos. Viņa mūs ar tēvu    sapurināja.  Elīna izveidoja, mēs metamies iekšā,” saka Lauma un atzīst, ka pašai vienmēr bijis sapnis par puķu audzēšanu. Savulaik Lauma ieguvusi izglītību Bulduru dārzkopības tehnikumā, pagastā strādāja apzaļumošanā, tad rakstnieka Antona Austriņa muzejā “Kaikašos”, tagad bērnudārzā. Guntis ir zemnieks, “Mazk­aikašu” saimnieks. Viņa dzimta te dzīvo kopš 19.gadsimta vidus. Māju cēla Andžs un Kača, A.Austriņa    “Puiškanā” aprakstītais Lielais Kapūns esot viņa radinieks.

Elīna atklāj, ka puķes viņai vienmēr patikušas. “Izdomāju, ka gribu audzēt lilijas, gribu liliju lauku. Bija jau par vēlu pasūtīt sīpolus no Holandes, naudu, cik bija, iztērēju, sapirku un sastādīju. Pētīju, kuras šķirnes neizsalst, un ir prieks, ka pārziemojušas labi. Tagad, kad sola salnas, gan jāpiesedz,” pastāsta Elīna. Pagāju­šonedēļ arī vairāki simti iestādīti, vēl daudz sīpolu jāliek zemē. “Ir arī latviešu selekcionāru liliju šķirnes,” bilst Elīna.

Kad pagājušajā vasarā liliju ­dārzs ziedēja, priecāties brauca ne tikai draugi. Cilvēki, cits caur citu uzzinājuši, gribēja redzēt un baudīt gan lilijas, gan Piebalgas ciema Kaikašu īpašo šarmu. Ciemiņi atstāja labas atsauksmes, pastāstīja citiem.

Lilijas zied vasarā, bet pavasaris ir tulpju, hiacinšu laiks. Elīna kopā ar palīgiem pērnruden un vēl pat pirms gadu mijas iestādīja tūkstošiem sīpolu. Hiacinšu smarža atvēdī no dārza, tulpes saulītē lēni ver ziedus, bet nesteidzas. “Gribu radīt prieku,” uzsver Elīna un atzīst, ka daudz mācās, lai uzzinātu iespējami vairāk par katru augu, bet viņai vienmēr blakus ir mammas un tēta padoms. “Jau pērn grieztās lilijas bija pieprasītas, abas ar mammu veidojam pušķus. Katru gadu gribas kaut ko jaunu klāt. Šovasar ziedēs arī kallas un frēzijas, protams, gladiolas,” stāsta Elīna, bet Lauma atklāj, ka vislielākās raizes sagādā meteorologu prognozes par lietu vai stipru vēju. Tad ciemos tiek aicināti draugi, lai ziedus sagriež, cik vēlas. “Ir, kur attīstīties, zemes pietiek, bet ar tēti nākas pastrīdēties, kur viņš stādīs kartupeļus, kur es puķes,” saka Elīna un smaidot piebilst, ka abiem gribas tuvāk mājai. ”Mazkaikašu” saimnieku Gunti vecpiebaldzēni labi pazīst kā gurķu, kartupeļu un ķiploku audzētāju.  Agrie kartupeļi jau iestādīti, ķiploki pārziemojuši labi. “Kartupeļu vagu nav ļoti daudz, ķiploki jau izravēti. Nekad agrāk pelītes nebija apgrauzušas gurķu dēstus, bet šogad tā gāja bojā ne mazums stādu,” pastāsta Guntis un uzsver, ka neko neaudzē tonnām un ik gadu kāds interesents paliek bez viņa izaudzētā.   

Elīnai tētis iemācījis, ka nekad nevar zināt, cik dabūsi atpakaļ no stādītā, audzētā. Taču jāstrādā. “Viņš prasīja, vai nepārdzīvošu, ja kaut kas aizies postā. Pārdzīvošu, bet vai tāpēc nedarīšu,” pārliecināta saka vecpiebaldzēniete un piebilst, ka tētis sākumā bijis skeptisks, jo kurš gan brauks skatīties lilijas, tulpes, tomēr meitai palīdzējis.

Vecāki atbalstīja arī Elīnas ideju par siltumnīcu, kurā audzēt stādus. Tēvs izgatavoja plauktus, stādi var augt četros stāvos.

Elīna ir žurnāliste, ikdienā strādā Rīgā, Lauma arī ir algotā darbā, tādēļ visi ikdienas darbi siltumnīcā ir Gunta ziņā. “Tētis, zvani rītā vai vakarā, vienmēr ir siltumnīcā. Kad bija jākurina, trīs reizes naktī gāja. No rīta savukārt augi jālaista. Manā ziņā ir sagādāt siltumnīcai un augiem nepieciešamo un mārketings,” pastāsta Elīna un atzīst, ka tētis daudz samācījies par puķēm un pircējiem par tām var labi pastāstīt.    Viņa uzsver, ka ikvienam ļoti svarīga ir saruna, padoms. “Pie mums pircējs var atvest kastes, kurās grib puķu kompozīcijas, kopā tās piepildām ar stādiem, lai zied visu vasaru. Svarīgi izrunāties, kur puķes augs, saulainā vai ēnas pusē,” teic Elīna. “Kaikašu siltumnīcas” ­saimnieki par izaudzētā noietu neraizējas. Daudzi zina par Elīnas aizraušanos, feisbukā  ir sekotāji, viņi pasūta stādus. Ne viens vien to izdarīja jau rudenī. Braucot uz Rīgu, Elīnai mašīna ir pilna ar stādiem, bet ceļā uz Vecpiebalgu tajā podi, kastes, tas, kas nepieciešams puķēm.

Vecpiebaldzēni labi pazīst Laumu, zina viņas puķu mīlestību. Pazīstami audzētāji – tas ir uzticības kredīts. Pēc stādiem uz “Kaikašu siltumnīcu” brauc ne tikai tuvējie kaimiņi, arī puķu cienītāji no Smiltenes, Gulbenes novada.

Elīna pastāsta, ka arī šopavasar ļoti daudzi interesējas par tā sau­camajām Jūrmalas petūnijām jeb vistiņpetūnijām.    ‘Vista’ ir īpaša petūniju šķirne, kas pazīstama ar krāšņo ziedēšanu, izturību un spēju ātri aizpildīt dobes vai puķu kastes. Tām nav jānolasa noziedējušie ziedi. “Katram ir kādas iecienītākās puķes. Aizvien daudzi vēlas, lai pie mājas zied pelargonijas, citiem patīk verbēnas, bakopas. Interesanti, ka šopavasar ir liels    pieprasījums puķēm, kam balti ziedi,” stāsta Lauma un piebilst, ka Elīna sastādījusi mazās garšaugu kastes, kurās ābolu un šokolādes piparmētra un rozmarīns.

Guntis tomēr atgādina, ka ir jārēķinās ar Piebalgas vēlo pavasari. “Nedrīkst sasteigt. Ja laika ziņās sola pāris grādu virs nulles, te var būt mīnusi. Jāstrādā, arī veiksmi vajag,” saka Guntis, bet Lauma uzsver, ka nav jābaidās no riska. Elīna vecāku teiktajam piebilst, ka jābūt plāniem, ko īstenot. Pērn tētis mazajā siltumnīcā izaudzēja skaistus tomātus. Elīna konkursā “Laukiem būt!” pieteica projektu  “Tomātiņš Kaikašos”. Idejas pieteikums tika līdz finālam. Ja konkursā uzvarētu, iegūtais finansējums tiktu ieguldīts siltumnīcas iegādei.  Elīna atzīst, ka ikdienas darbā televīzijā, gatavojot raidījumus par uzņēmējiem, gūst iedrošinājumu darīt. “Daudzi sāk no nulles. Kāpēc gan to nevaram mēs?” teic vecpiebaldzēniete un uzsver, ka puķes dāvā prieku un Baloži vēlas dalīties ar skaisto.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
6

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
18

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
271
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
63

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1047
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi