Pats dara, lai būtu interesanti

Guntis Pužuls ir rozulietis, Rozula ir dzimtā puse paaudzēs.

Ikdienā gan darba gaitas ved pa visiem kaimiņu pagastiem. Viņš Straupes pamatskolā un tās filiālē Stalbē māca fiziku, informācijas tehnoloģijas, datoriku un inženierzinātnes.

“Visas mācības ir par un no ikdienas dzīves,” saka skolotājs. Pedagoģijā viņš ir kopš 1995. gada. Mainījušās mācību metodes, akcenti, bet skolotājs uzsver, ka ir būtiski, ko skolēni zina, kā izprot dažādas likumsakarības. “Ja dzīvo telefonos, tad pagrūti. Tiem, kuri mājās bijuši klāt tehnikai, redzējuši, ka vecāki kaut ko remontē, un paši arī padarbojušies, vieglāk izprot STEM priekšmetus,” stāsta G. Pužuls un piebilst, ka vecāki var palīdzēt atvasēm mācībās, kaut vai liekot vairākas reizes izlasīt uzdevumu. Pēdējo gadu lielākā problēma ir tā, ka skolēni nesaprot tekstu, neuztver, ko vairāki vārdi kopā nozīmē. Vēl traucē arī neuzmanība.

“Taču skolēni ir komunikabli, atvērti, prot angļu valodu, kas paver daudzas durvis uz lietām, kas viņus interesē vairāk nekā tas, kas jāmācās stundās,” saka skolotājs un uzsver, ka darbs skolā vienmēr bijis izaicinājumu pilns un tāpēc interesants. Arī pašam nepārtraukti jāmācās, jāapgūst jaunais gan pedagoģijā, kā tehnoloģiju attīstībā.

G. Pužulam daudzi brīvdienu vakari paiet apkaimes tautas namos. Viņš ir atbildīgs, lai pasākumos nebūtu kādas aizķeršanās, lai darbotos gaismas un skaņas aprīkojums.  “Visos tautas namos tehniskais nodrošinājums varētu būt labāks. Ja skaņas nodrošinājums vēl ir līmenī, tad apgaismojums vairs neatbilst mūsdienu prasībām un krāšņus pasākumus nevaram nodrošināt,” pastāsta G. Pužuls un piebilst, ka darbam tautas namos ir savas privilēģijas, jo var būt klāt daudzos un dažādos pasākumos, koncertos, izrādēs. Viņš atklāj, ka sirdij tuvākais ir pašdarbnieku gada koncerts Straupē, kurā piedalās visi Pārgaujas apvienības amatiermākslas kolektīvi. Tāpat arī savējo koncerts valsts svētkos Stalbē. Tad zāle vienmēr ir pilna. Rozulas un Auciemmuižas tautas namos ir mazāki pasākumi, bet vienmēr sirsnīgi un jauki.

Brīvajā laikā Guntis dodas dabā. Viņš ir mednieks, mednieku kluba “Rozula” vadītājs. “Kolektīvs ir stabils, aktīvs, disciplinēts. Protams, gribētos, lai piebiedrojas jauni mednieki,” saka kluba vadītājs un pastāsta, ka ikdienā sarežģītākais un laik­ietilpīgākais ir līgumu slēgšana ar zemju īpašniekiem. Ja īpašumam vairāki īpašnieki, bet viens līgumu neparaksta, tur medīt nedrīkst. Nav viegli sazināties ar īpašniekiem, kuri dzīvo ārzemēs.

“Mums ir platības, kurās nemedījam un dzīvnieki var patverties,” teic mednieks un piebilst, ka mežos dzīvnieku netrūkst. Ir arī mežacūkas. Cūku mēris ir aizgājis tālāk, un populācija atjaunojas. Iepriekšējos gados mednieki atrada daudzas slimības skartas mežacūkas.

“Par vilkiem daudzi runā. To ir aizvien vairāk. Tāpat lūši, kuri nodara postu. Redzams, ka zaķu maz, samazinās arī stirnu skaits. Uzskatu, ka meža dzīvnieku uzskaite nav bijusi objektīva,” viedokli pauž mednieks un piebilst, ka sabiedrībā daudz tiek spriests par lāčiem. Tie redzēti mednieku kamerās mežā.    “Rudenī rēķinājām, ka posmā no Umurgas līdz Valmieras    šosejai ir pieci – mamma ar trim lācēniem un divi lāči. Vilki un lāči ienāk mežos, ar to jārēķinās,” saka rozulietis.

G. Pužuls uzsver, ka no bērnības apkārtne ļoti daudz mainījusies. Tāpat kā daudzi vietējie, runājot par pārmaiņām, uzreiz min skolu reorganizāciju. “Stal­bē skolas ēka ir celta kā izglītības iestāde. Kāda tai nākotne, redzēsim,” bilst rozulietis.