Ceturtdiena, 3. aprīlis
Vārda dienas: Daira, Dairis, Daiva, Daivis

Par karu, pamieru un varžu kori

Sallija Benfelde
08:55
18.01.2025
56
Savvins

Dmitrijs Savvins romānu veltīja saviem mīļajiem kaķiem, kas “sēdēja man klēpī, kad sāku strādāt ar romānu, un ar savu murrāšanu atzinīgi novērtēja manu darbu”. FOTO: publicitātes

Vēsturnieks, publicists, rakstnieks un Putina režīma pretinieks Dmitrijs Savvins par savu grāmatu un situāciju pasaulē intervijā Sallijai Benfeldei.

Saruna ar Dmitriju notiek Cēsīs nākamajā dienā pēc viņa grāmatas atvēršanas un tikšanās Pasaules latviešu mākslas centrā (PLMC) ar lasītājiem. Pasākums notika latviešu valodā. Vakarā pēc tikšanās Dmitrijs ierakstīja sociālajos tīklos: “Šodien mana jaunā romāna prezentācija Cēsīs, Pasaules latviešu mākslas centrā, man personīgi bija svarīgs atskaites punkts. Organizācija, kas saglabā trimdas latviešu mantojumu, nodrošināja platformu Krievijas bēglim un – Latvijas pilsonim. Bija ļoti jauki un aizkustinoši satikt cilvēkus, kuri uz šo tikšanos ieradās no citām pilsētām. Tas man tiešām liek justies, ka šeit esmu mājās! Un šī nama labsajūtai un drošībai ir vērts daudz un smagi strādāt.”

Tomēr saruna nav viegla un vienkārša, par spīti tam, ka Dmitrijs vēlreiz atkārto – jūtas priecīgs un pagodināts par to, ka viņa grāmata Cēsīs tika atvērta tieši PLMC, jo viņš, tagad, Latvijas pilsonis, tomēr ir trimdinieks, kurš nezina, vai un kad varēs atgriezties dzimtajā zemē.

Autoram bieži jautā, ko nozīmē burti P.U.T.I.N grāmatas “P.U.T.I.N: zilzaļā impērija” nosaukumā. Dmitrijs saka, ka grāmatā ir fantastikas elementi, tas ir sirreāls stāsts par ļaunumu, par tā rašanos un ka P.U.T.I.N. ir saīsināts projekta nosaukums: Perspe­ktīvais Uzstādījums Taktiskajam un In­stitu­cionālajam Noregulēju­mam. Projekts domāts, lai, iesaistot zinātniekus, sasniegtu komunismu un saglabātu Padomju Savienību. Tomēr beigās projekts kļūst nekontrolējams, un rezultāts ir Putins.

-Kādēļ grāmata ir par VDK* projektu? Šīs organizācijas, vismaz formāli, vairs nav. Tagad ļaunus darbus visā pasaulē veic tās mantinieks FDD*.

-Romāns ir stāsts par VDK, kura kopā ar citām institūcijām cenšas izveidot kiberiekārtu, kas dotu padomus un nodrošinātu PSRS attīstību. Tās pamatā ir analītisks projekts, kura autors ir netipisks marksisma–ļeņinisma filozofijas piekritējs. Pēc tam noskaidrojas, ka projektam ir vajadzīgs arī materiāls, bioloģisks avots, ko savienot ar kibernētisko iekārtu. Projekta abreviatūra ir P.U.T.I.N. Tas ir fantastisks stāsts, kas ir tikai daļa no romāna un mijas ar dialogiem.

Fantastiskais stāsts ir tikai metode, forma, lai pateiktu to, kas man ir svarīgi. Un savā ziņā šis stāsts man sākumā bija kā liels joks, gara anekdote, lai pateiktu, kāda ir Krievijas vara šodien. Bet rakstot tas savā ziņā pamazām kļuva par filozofisku līdzību par padomju inteliģences garīgajiem maldiem, par padomju tehnokrātu un humanitāro nozaru likteni. Kā un kāpēc viņi kalpoja necilvēcīgam, totalitāram un amorālam režīmam? Kādi bija viņu principi, un ar ko tas galu galā beidzās?

-Kādēļ par to bija jāraksta tieši tagad, nevis pirms gadiem desmit vai pēc pieciem gadiem?

-Droši vien uz šo jautājumu nevar atbildēt racionāli. Nevar paredzēt, kā un kad izveidosies mūsu pasaules uzskati, kad mēs nobriedīsim. No vienas puses, kādā dienā šī ideja vienkārši ienāca parātā. No otras puses, tā bija pieredze gan kā imigrantam, gan darbojoties Krievijas organizācijās pret Putina režīmu, vēsturnieka pieredze, mēģinājumi aptvert, par ko pagājušajā gadsimtā kļuva septiņpadsmitais gads krieviem un citām Krievijas tautām. Un radās vēl nopietnāks un krievu cilvēkam vēl smagāks jautājums: kāpēc šī katastrofa notika tieši Krievijā.

-Aizvien biežāk izskan aicinājumi noslēgt pamieru starp Ukrainu un Krieviju, “iesaldēt” karu Ukrainā. Baltijas valstīs attieksme pret šīm runām ir piesardzīga, jo jautājums ir par pamiera saturu, ko tas nozīmēs Ukrainai. Līdz šim visi pamiera scenāriji piedāvā Ukrainai piekāpties, atstāt okupētās teritorijas Krievijai, atteikties no iestāšanās NATO, jo galvenais esot miers. Nesen kādā sarunā sacīji, ka ļoti svarīgi ir, ko tāds pamiers nozīmēs Latvijai.

-Vispirms jārunā par situāciju pašlaik. Situācija ar Ukrainu jau labu laiku līdzinās Korejas scenārijam. 1953. gadā tika parakstīts līgums par kara pārtraukšanu. Līgumā uzsvēra, ka tas attiecas tikai uz karadarbību, bet politiskais risinājums tika atstāts kā konferencē risināms jautājums. Mēs šobrīd dzīvojam 2024. gadā un joprojām gaidām šo konferenci, kas atrisinās visas problēmas. Faktiski līgums sadalīja Koreju un tās tautu divās valstīs, kuras šodien jau kļuvušas par divām tautām. Līdzīgu scenāriju pašlaik piedāvā Ukrainai. Domāju, ka būs piedāvājums pārtraukt karadarbību, de jure Ukrainas robežas neviens nemainīs – vismaz ir tāda cerība. Tāda situācija slēpj sevī mums apdraudējumu, briesmas. Jau pats jēdziens “pamiers” nozīmē mieru uz kādu laiku, jo pēc tāda līguma vai nu jābūt jaunam līgumam, vai jaunam karam. Līdzīgi Ukrainā jau notika pēc Minskas vienošanās – astoņus gadus pēc tās notika Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. 2022. gadā ukraiņiem nācās aizsargāties un to viņi veiksmīgi izdarīja, atvairīja plašāku iebrukumu. 2023. gadā Ukraina plānoja pretuzbrukumu, lai atgūtu okupētās teritorijas. Diemžēl, objektīvi raugoties, ukraiņi šo uzdevumu nespēja izpildīt. Protams, tagad ir jautājums, kā rīkoties? Ir pozicionāls strupceļš. Frontes līnija ir vairāk vai mazāk stabila, tā tiek noturēta, no abām pusēm ieguldot ļoti lielus spēkus un resursus. Neviena no pusēm nevar sasniegt būtiskus panākumus. Un tādēļ jau ir parādījies šis Korejas scenārija rēgs. Ļoti ticams, it sevišķi ievērojot topošo jauno ASV administrāciju, ir pamiera scenārijs. Un, protams, jebkurai saprātīgai būtnei jautājums par mieru ir svarīgs, jo psihiski veselam cilvēkam citu nogalināšana, karš, iznīcināšana ir nepieņemama. Ideālā variantā karu vienmēr vajag apturēt. Jautājums, kas būs tālāk? Režīms Krievijā nemainīsies, karš jau ir kļuvis par būtisku viņu dzīves sastāvdaļu. Ja nebūs kara Ukrainā, viņiem būs vajadzīgs kāds cits karš. Jā, ir iespējams arī sava veida karš Krievijas iekšienē, paaugstinot iekšējo terora, represiju līmeni, sākot īstas “raganu medības”. Krievijā ir diktatūra ar totalitārisma elementiem, par “nepareizi” paustu vārdu sociālajos tīklos var saņemt astoņu deviņu gadu cietumsodu jau tagad. Ja paskatāmies, kurām valstīm Krievija var uzbrukt pēc pamiera noslēgšanas, tad Aizkau­kāzā diez vai iebruks, jo tur ir pārāk liela Turcijas ietekme. Kazahstānā etniskais līdzsvars ir mainījies, kazahu tur tagad jau ir vismaz puse iedzīvotāju, to vairs nevar saukt par krievu reģionu. Turklāt viņi ir ieguldījuši lielus līdzekļus savā armijā. Baltkrievija jau ir Krievijas kontrolē. Mon­golija un Somija arī nav Putina režīma prioritāšu sarakstā, atliek Baltijas valstis.

-Tādēļ pamiers Ukrainā var nopietni ietekmēt Latviju?

-Par vājāko posmu no Baltijas valstīm Krievija uzskata Latviju, kurā kopš okupācijas laikiem joprojām ir spēcīgs Kremļa lobijs. Manuprāt, tie ir visi trīs tā sauktie oligarhi. Atcerieties, savulaik eksprezidents Valdis Zatlers publiski pauda, ka viņi savu biznesu veidojuši saistībā ar Krieviju. Krievijas tirgus ekonomika tikai nosacīti ir tāda, jo tajā tirgū var strādāt tikai tie, kuriem režīms to atļauj. Turklāt Latvijā vēl ir “vecie kompartijas kadri”, kuru nav čekas aģentu sarakstos un kuri savus sakarus un paziņas otrpus robežas nav zaudējuši. Īsi sakot, Latvijā ir diezgan plašs cilvēku loks ar dažādām interesēm, kuri tādēļ ir Krievijas lobiji un starp kuriem nav grūti izveidot arī aģentu tīklu. Turklāt Latvijā bija diezgan liela Krievijas masu kultūras ietekme – filmas, koncerti, izklaidējoši pasākumi. Lai gan ir sankcijas, ir bloķēta pieeja Krievijas propagandas medijiem, tomēr iespējas joprojām var atrast, turklāt arī vecā čekas aģentūra nekur nav pazudusi. Piemē­ram, bijušais VDK virsnieks, uzņēmējs un ilggadējs Latvijas sporta funkcionārs. Ar vārdu sakot, cilvēki Latvijā, tāpat kā jebkurā valstī, ir ar ļoti atšķirīgām interesēm, bet daudzu iemeslu kopuma dēļ mums diemžēl netrūkst Kremļa interešu aizstāvju.

Jā, Latvija ir NATO, ir Piektais punkts, bet katra valsts tomēr lemj par savu rīcību pati un var nolemt arī par konsultācijām, jo šis punkts neparedz automātisku kara uzsākšanu pret agresoru. Kā zināms, praksē teoriju vienmēr var apiet, ja to grib. Krievija taču oficiāli ar Ukrainu nekaro, tā ir “speciālā militārā operācija”. Visi saprot, kas notiek, bet dokumentos kara nav. Vēl pirms 2022. gada nebija pat šīs “speciālās operācijas”, tika apgalvots, ka “Donbasa tauta” sāka protestēt, notika sacelšanās, un tad sāka karot. Par to, kur “tauta” ņēma militāro tehniku desmitiem, simtiem tūkstošu dolāru vērtībā, netika runāts.

Latvijā par tādu “tautu”, kuru atbalsta un izmanto trešā puse, lai vērstos pret Latvijas valsti, var kļūt, piemēram, Daugavpils Latgalē. Var ievietot , piemēram, Youtube videosižetu, kur bariņš cilvēku maskās paziņos, ka ir krievi, kuri sāk pretošanās kustību par savu atbrīvošanu, pret diskrimināciju. Nav pat jāsāk bruņotas akcijas, pietiks ar dažādām diversijām, arī uz robežas. Neaiz­mirsīsim, ka Baltkrievijā joprojām ir bijušie “vāgnerieši”, kuri var kļūt par “Latgales krieviem”, proti, tie būtu “zaļie cilvēciņi”, kurus, pieļauju, atbalstīs arī daļa krievu no Latgales, tāpat kā “Donbasa tautu” tiešām atbalstīja daļa tur šahtās strādājošo. Jau ar to pietiks, lai emigrācija no Latvijas palielinātos, jo godīgi jāatzīst: ne jau visi dosies pieteikties Zemessardzē. Daļa steigsies uz lidostu. Protams, neviens negribēs investēt valstī ar iekšējiem konfliktiem, ekonomika pasliktināsies, savukārt tas emigrāciju vēl palielinās. Pat neiebrūkot Latvijā, tā zaudēs iedzīvotājus, būs vieglāk to kontrolēt, izmantojot savus lobijus politikā. Oficiāli nekāda kara nebūs, Krievija nebūs iebrukusi, bet norisināsies ļoti aktīvs hibrīdkarš. Savukārt Alianse varēs atviegloti uzelpot, ka nav jākaro ar Krieviju, valsti, kurai ir liels kodolieroču apjoms.

Tas ir sliktākais scenārijs. Bet jebkurā gadījumā pēc tāda pamiera noslēgšanas, kad Ukraina faktiski zaudē daļu savas teritorijas, Latvijā sāksies “varžu koris”, kuras ļoti skaļi kurkšķēs, ka vajag draudzēties ar Krieviju, ka pat Ukraina noslēgusi pamieru, ka Latvijai sadarbība ar Krieviju ir ļoti izdevīga un ka miers ir zelta vērtē. Jau tagad ir partijas, kuras atklātāk vai klusāk runā par sadarbību ar Krieviju vai ar Krievijas atbalstītāju Ķīnu. Ļoti svarīgi būs, kuras partijas nākamā gada vēlēšanās iekļūs Latvijas galvaspilsētas Domē un kurš kļūs par Rīgas mēru. Jo mēra amats būs kā nākamais solis ceļā uz Saeimas vēlēšanām, lai tajās iegūtu daudz deputātu mandātu. Krievijai ir ļoti svarīgi, lai vienā no Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts galvaspilsētām mēra krēslā būtu savs cilvēks. Rīga ir apmēram puse Latvijas ne tikai iedzīvotāju, bet arī ekonomikas ziņā. Un Latvijā ir partijas, kuras neslēpj savas simpātijas Putina režīmam. Tādas ir “Stabilitātei!” un, manuprāt, arī “Saskaņa”. Un ir Šlesera “Latvija pirmajā vietā”, kura sevi dēvē par kristīgajiem demokrātiem un konservatīviem, bet kurai ar šiem jēdzieniem redzu maz kopīga. Jācer uz politiķu un vēlētāju saprātu un uz armiju. Diemžēl dzīvojam pasaulē, kurā līgumi vairs neko negarantē, garantija ir tikai stipra armija.q

Intervija publicēta saīsināti.
Pilns teksts www.brivalatvija.lv

*VDK-Valsts drošības komiteja PSRS laikā; FDD – Krievijas Federālais drošības dienests

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizrauj mūžam jaunais džezs

07:34
30.03.2025
67

Ik gadu 30. aprīlī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā džeza diena. Tās mērķis ir novērtēt  džeza mūzikas lielo ietekmi un veicināt starpkultūru dialogu. Džezs, kura sākumu datē ar pagājušā gadsimta 20.gadiem, simts gados no izklaides žanra attīstījies par plaša diapazona mūziku, kas ietekmējis daudzus populārās un akadēmiskās mūzikas žanrus. Jau sesto gadu savu džeza lasījumu […]

Ja var, tad jādara

06:30
29.03.2025
39

Cēsu Politiski represēto biedrība vadību uzticējusi Jānim Vidriķim. Viņa ģimeni 1949.gada 25.martā izsūtīja, Jānis dzimis svešumā, Latvijā atgriezās, kad bija četri gadi. -Represēto noskaņojums ir mundrs. Ir svarīgi likteņbiedriem satikties, atceres reizēs pieminēt savējos. Ir jāstāsta, ko tauta pārdzīvojusi, to smagumu, ko pārdzīvoja ģimenes, kuras izsūtīja. Līdz 2014.gadam dzīvojām mierīgi, nespējot iedomāties, ka šodienas realitāte […]

Deguna formas korekcija kā ceļš uz harmonisku izskatu

20:18
28.03.2025
25

Deguna forma ir viens no nozīmīgākajiem sejas vaibstiem, kas ietekmē kopējo izskatu un sejas proporcijas. Daudzi cilvēki izvēlas veikt deguna plastisko operāciju jeb rinoplastiku, lai uzlabotu ne tikai vizuālo estētiku, bet arī pašsajūtu un pašpārliecinātību. Šī operācija ļauj koriģēt gan iedzimtas, gan traumu rezultātā iegūtas nepilnības, panākot harmonisku un dabisku sejas izskatu. Pateicoties mūsdienu plastiskās […]

Guntra no stipru sieviešu dzimtas

06:08
28.03.2025
54

Viņai bija seši gadi, kad 1949.gada 25.martā kopā ar vecākiem unvecvecākiem meitenei no Jaunpiebalgas sākās ceļš uz Sibīriju Cēsniece Guntra Brigita Ģipsle sagaida smaidīga un mundra. Ikdienas pastaigas, mājas darbi, savs laiks kādai filmai, un diena piepildīta. “Daudz domāju. Kas tik nav piedzīvots. Pie visa jāpierod. Daudz ko atceroties, birst asaras, tās jānoslauka, un jādzīvo […]

"Esam te jauniešu dēļ"

06:52
25.03.2025
115

Šodien (21.03.2025.) Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā notiek salidojums “Turpinājums”. Skola, kura ar šādu nosaukumu svin piecu gadu jubileju, sevī apvienojusi labāko no Priekuļu tehnikuma, kam aprit 115 gadi, Cēsu arodskolas, kurai aprit 105 gadi, Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas un Ērgļu arodvidusskolas. “Druvas” saruna ar iestādes direktoru Artūru Sņegoviču par skolas darbu, apvienojot pārbaudītas vērtības izglītībā […]

Uzzināt, izjust un saprast

07:47
24.03.2025
21

Par Ukrainas karu stāsta fotomāksla un mūzika Laikā, kad pasaule grīļojas, māksla un mūzika ir spēka, ticības un mīlestības avoti. Divās izstādēs Pasaules latviešu mākslas centrā ikdienas domas, rūpes un emocijas paliek pilsētas kņadā. Te uzrunā sāpes un cerība, labestība un ticība, ka karš Ukrainā beigsies. Tāds vēstījums bija arī ukraiņu mūziķes, bandūras virtuozes Darjas […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
11
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
24
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
39
11
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
41
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi