Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

No grāmatas uz kino ekrāna

Līga Salnite
06:25
06.11.2025
114
Zane

Pirmizrādes prieks. Grāmatas “Prakstiskā kokvilna” un pēc tās tapušā scenārija autore Zane Riekstiņa ar seriāla producentu Kristiānu Alhimionoku. FOTO: publicitātes

 Zane (Nuts) Riekstiņa dažu gadu laikā no diplomētas juristes veidola pārtapusi radošā personībā un nu jau izdevusi desmit grāmatas, turklāt tās piedāvājot ne tikai fiziski lasāmā, bet arī klausāmā formātā.

Taču tagad viņas radošo rakstīšanas ceļu šķērsojuši arī kino darboņi, un nu jau aptuveni nedēļu televīzijas programmu sarakstā    “Go3” skatītāju baudījumam piedāvātas divas sērijas, kas tapušas kā iesākums romāna “Praktiskā kokvilna” ekranizācijai. Stāsta esence – lai arī cik vienkārša – tomēr izrādījusies skatītājiem it tuva un saprotama. No Zanes Nuts grāmatas attīstītā romantiskā drāma ar bieziem komēdijas triepieniem ir izrādījusies it veiksmīga. Lai arī stāsts piedzīvojis krietnas tehniskas pārmaiņas, lai to pilnvērtīgi varētu nodot skatītājiem, tas joprojām ataino līdz absurdam muļķīgi smieklīgas situācijas, kurās pēc šķiršanās nonāk vēl samērā jauna sieviete.

-Kā dzima ideja par grāmatas ekranizāciju?

-Man laikam tas izvērtās ne pārāk tipiski. Precīzāk, man ļoti paveicās, ka darbu izlasīja kāda ļoti atbildīga un svarīga televīzijas kompānijas “Go3” persona un viņai bija ļoti paticis. Uzreiz bija ieraudzījusi, ka šeit ir materiāls kino darbam. Viņa manas nākamās grāmatas atvēršanas svētkos    pie­nāca klāt un jautāja, vai esmu kādreiz domājusi, vai piekristu, ja “Go3” šo darbu ekranizētu. Tas man bija pamatīgs šoks. Tas, nenoliedzami, ir viens no daudzu rakstnieku sapņiem, ka viņa literārais darbs tiek ekranizēts. Es, protams, atbildēju – jā! Un tad šī sieviete sāka meklēt producentus, kuri piekristu projektā piedalīties. Gandrīz uzreiz dabūja Kristiānu Alhimionoku, kurš uzreiz atrada arī režisori Zandu Ramāni, un īstenībā viss notika kino pasaules ritmam ļoti raiti.

-Vai jūs arī tikāt aicināta reāli piedalīties seriāla tapšanā?

-Es gandrīz visu laiku esmu bijusi klāt. Pati rakstīju scenāriju,    režisore mani apmācīja visās niansēs, jo scenārijs jau ļoti būtiski atšķiras no grāmatas. Vēl pareizāk jāsaka – scenārija rakstīšana ir pilnīgi citāda māksla nekā grāmatu rakstīšana. Ir daudz    dažādu nianšu, par kurām es nekad nebūtu iedomājusies. To visu režisore man rādīja, stāstīja, laboja. Scenārijā arī ieviesti jauni tēli un notikumi, kādu nav grāmatā, daži režisores radīti, citi manis pašas izdomāti. Mēs jau no pirmā mirkļa, kad ar režisori un producentu tikāmies, kad kopīgi radījām šo ideju, esmu iesaistīta šajā procesā. Protams, ne tik daudz kā režisore, bet tomēr.

Man sūtīja arī informāciju par aktieriem, ļāva izteikt savu viedokli. Arī filmēšanā man ļauts būt klāt, cik pati vēlējos.

-Vai attiecībā uz aktieru izvēli jums bija kādas savas vēlmes vai iebildumi?

-Aktieru izvēlē bija ļoti garš process, bija jāizskata daudz materiālu, video. Ar režisori spriedām, vērtējām, kas vairāk atbilst tēlam, kas ne. Taču kopumā varu teikt, man tiešām paveicās, ka režisore ir cilvēks, kam es uzticos par visiem simts procentiem. Viņa pilnīgi un absolūti ir spējusi uztvert to sajūtu, kas ir manā grāmatā, viņa spēja saprast, ko es rakstu, kā es to gribu redzēt, cik daudz un kas ir komiski. Man nevienā mirklī nebija vēlmes iebilst režisorei, jo man bija absolūta ticība viņai.

Šoks man bija par to, ka vienu no galvenajām vīriešu lomām atveidos Igors Šelegovskis. Biju pārsteigta, ka tik iespaidīgs un talantīgs aktieris piekritis būt manā komēdijā. Līdz šim viņš bijis tādās nopietnās lomās, ļaunākos tēlos, tāpēc biju pārsteigta, ka viņš piekritis. Savukārt galvenās varones atveidotāja Sandija Dovgāne vizuāli ir pilnīgi pretēja, absolūti neatbilst manam galvenās varones vizuālajam tēlam. Bet viņa ir tik izcila aktrise! Viņa spēja tik labi iemiesot šo sajūtu – to komisko iznest…Apbrīnojamas aktrises spējas! Režisore to uzreiz redzēja – viņa tik ļoti neskatījās šīs aktrises vizuālo veidolu kā viņas spējas. Tādēļ es esmu priecīga, ka paļāvos.

-Vai seriāla tapšanas gaitā nav kāda nieka, ko tomēr būtu gribējies darīt citādi?

-Nē, pilnīgi nav. Kaut kādas nianses ir pamainījušās, vai aktieri improvizē, bet katra detaļa stāstu ir padarījusi tikai labāku. Kad es rakstīju scenāriju, it kā jau šķiet, ka viss ir labi, bet, kad ķeras klāt    aktieri un filmēšanas grupa, tas viss dabiski pārtop un kļūst vēl labāk. Es visu šo pieredzi uztveru ļoti pozitīvi un esmu priecīga. Patīkami pārsteigta visos aspektos.

-Vai un kā šī pieredze iespaidos tālāko rakstniecību?

-Scenāriju rakstot, krietni daudz nianšu bija jānodod citādi, caur dialogiem, principā viss stāsts ir jāpasniedz citādi nekā grāmatā. Tad, kad to pabeidzu un atgriezos pie grāmatas, pirmajā mirklī bija diezgan grūti. Automātiski gribas domāt tā, it kā rakstītu scenāriju.

-Uz ko nosliecaties – novelkat stingro līniju “tagad rakstīšu grāmatu” vai tomēr liekat lietā jauno pieredzi nākamajās grāmatās, ja nu arī tās piedāvātu ekranizēt?

-Es teiktu, ka scenārija pieredze mani padarīja par labāku rakst­nieci. Scenārijs iemāca domāt un mazāk paskaidrot. Man līdz šim grāmatās bija arī ieradums lasītājam ļoti daudz paskaidrot kas un kāpēc. Taču gan šī pieredze, gan vērojums no malas liek saprast, ka patīkamāk lasīt, ja lasītājam ir dota iespēja arī pašam domāt. Scenārija rakstīšana, var teikt, man iedeva rīkus, kā to panākt. Tas drīzāk papildina jau to, ko es esmu darījusi. Tādu īpašu robežu novilkt nav bijis nepieciešams, man pat šķiet –prasme rakstīt varētu būt uzlabojusies.

-Jums patlaban ir desmit izdoti romāni. Vai jūtat to kā īpašu slieksni – uzsist sev uz pleca vai pateikt, ka nu ir sasniegts kāds noteikts līmenis?

-Man tas slieksnis laikam bija pēc piektās grāmatas, ar to jau sāku sevi apzināt kā rakstnieci. Pie desmitās skaitlim vairs nav nozīmes, jo man jau iepriekš ieslēdzās lielāka pašpārliecinātība par saviem radošajiem darbiem…

-…un arī gatavība eksperimentiem?

-Eksperimentēju visu laiku. Ma­ni līdzšinējie darbi saturiski ir ļoti atšķirīgi, viens ir komēdija, otrs ir erotiska rakstura, ir autobiogrāfisks romāns, vēl cita ir bērnu grāmata. Man patīk eksperimentēt ar izteiksmes formām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
31

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
956
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
137

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Meksika - senu un mūsdienīgu tradīciju zeme

06:21
08.12.2025
55

Aivis Dombrovskis ir psihologs, psihoterapeits, viņa sirds pieder vienīgi Cēsīm, bet darba dzīve ir Rīgā un ārzemēs. Šoruden viņš bija Meksikā, piedalījās pasaules transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas konferencē “2025 XOLOTL”. Pasākuma norises laiks pielāgots meksikāņiem tik nozīmīgajām Mirušo dienas svinībām. Piepildīt sapņus – iepazīt Meksiku Kad ģeogrāfijas skolotāja Cēsu 1. vidusskolā rādīja filmu par Meksiku, […]

Sabiedrības līdzatbildības izjūta aug

06:06
07.12.2025
499
4

Iedzīvotāju ziņojumi par iespējamu vardarbību kļūst aizvien biežāki, netrūkst ne dzērājšoferu, ne pieaugošas agresijas izpausmju, kā arī aizvien vairāk ir telefonkrāpnieku upuru. Par raizēm un arī panākumiem darbā Policijas dienas, 5. decembra, priekšvakarā uz sarunu aicinājām Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) Dienvidvidzemes iecirkņa priekšnieci Ingu Randari. -Kā jutāties, uzsākot dienestu policijā, un kā […]

Savējie jāpalutina

05:15
06.12.2025
144

Valija Viļuma paspēj būt visur. Viņa dzied senioru ansamblī “Mantojums”, darbojas Līgatnes Muzikālajā teātrī, pensionāru klubā “Možums”, un vēl darāmais mājās, dārzā. “Tikai jākustas, tik daudz kas notiek, nevar sēdēt mājās,” teic līgatniete un piebilst, ka divreiz nedēļā ir teātra, vienreiz ansambļa mēģinājumi, brīvdienās koncerti, izrādes. Gada nogale būs notikumiem bagāta, koncerts kultūras namā, pensionāru […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi