Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Nedodas prom, bet paplašina ražošanu

Sarmīte Feldmane
05:49
27.08.2025
261
Zindari

Gandarījums, ka klienti novērtē. “Zindari” saimnieks Agris Elperis. FOTO: no albuma

Pie ražotnes Cēsīs plāksne ar uzrakstu “Zindari” noņemta, bet saimnieks Agnis Elperis ir tikpat rosīgs un aizņemts.

“Viss notiek un attīstās,” viņš saka un piebilst, ka dzīvē daudz kas ir apstākļu sakritība un pašam jāizvēlas ceļš, pa kuru iet.

Pirms diviem gadiem cēsnieks izveidoja koprades darbnīcu “Zindari”, sāka izgatavot hidrolātus jeb ziedūdeņus,    augu izvilkumus eļļā, čagu.    Tika izveidots internetveikals, kas veiksmīgi darbojas, jo produktiem ir pieprasījums.

“Neesmu pamēģinājis plašākā tirgū. Izpētot to, saprotu, ka tam,  ko ražoju,    tirgus ir    augošs, Eiropā pieprasījums ik gadu palielinās. Redzot noietu Latvijas internetveikalā, jo produktus tirgoju tikai internetā, saprotu, ka attīstības iespējas ir mazas, Iemesls vienkāršs – mazs tirgus,” stāsta “Zindaru” saimnieks.

Drīzumā viņš sāks iekārtot ražotni Austrijā, skaistā vietā, kur no mājas redzami sniegotie Alpi, blakus Innas upe, kurai otrā pusē- Vācija. Ražotnē iecerēta telpa, kur interesenti varēs paši darboties meistarklasēs, gatavot hidrolātus, uzzināt, kādas vērtības varam gūt no augiem.

“Internetveikals būs Austrijas un Vācijas tirgum. Vienādus produktus piedāvāšu gan no mūspusē, bioreģionā    vāktiem augiem, un    tas būs rakstīts uz etiķetēm, gan arī      no augiem, kas vākti tīrā vidē pie Innas.    No Cēsīm un Latvijas nepazūdu,” saka A.Elperis un piebilst, ka būs interesanti, ko pircēji vairāk izvēlas Latvijā, kas labāk patīk vāciešiem un austriešiem.

“Zindari” Cēsīs atstāj telpas, kurās līdz šim strādāja, taču citviet pilsētā tiks iekārtota maza ražotne, kura gan nebūs publiski pieejama. “Vasarā droši vien uz vairākiem mēnešiem būšu te. Pļavas, meži pazīstami, zinu, kas, kur aug, kad zied. Taps produkti no augiem, kas aug Gaujas Nacionālajā parkā,” atklāj cēsnieks un uzsver, ka iesāktais tiek turpināts, tikai plašāk – Cēsīs un Austrijā.

Atrast savu nišu

Par ziedūdeņiem, augu ekstraktiem A.Elperis zina daudz stāstīt. Par katru augu, ko tas var dot. “Lai visu apgūtu, mūža nepietiks,” viņš nosaka. Ar “Zin­daru” zīmolu piedāvājumā ir 39 hidrolāti. Ne tikai tādi, ko katrs var iedomāties, – jasmīna, ievas, asinszāles, ābeles, ceriņu,    kumelītes, priedes, bērza, bet arī ceļmallapu, raspodiņa, liepu lapu, nātru, pīlādžogu, raudenes. Agnis pastāsta, ka pasaulē vispieprasītākais ir rožu smaržūdens, tad lavandas, rozmarīna un kumelīšu. “Zindari” lavandu iegādājas Latvijas lauku saimniecībās, bet rozmarīnu -bioveikalos. Visi Cēsīs ražotie hidrolāti ir reģistrēti Eiropas Kosmētikas līdzekļu elektroniskās paziņošanas portālā CPNP , uz etiķetēm ir produktu apraksti, reģistrācijas numuri.    “Hidrolātā ir auga esence, to nevar salīdzināt ar sulu, tēju, jo katram augu produktam ir sava vērtība. Tvaicējot piecas stundas, augs atdod tādas vielas, kuras citādi nedabūt,” pastāsta A.Elperis un piebilst:    “Redzēs, ko par augu ekstraktiem teiks vācieši, austrieši.”   

Kādreiz katrai zāļu sievai skapītī bija ne tikai zāļu tējas,bet arī dažādu augu uzlējumi. Agnis daudz pētījis, kā katru ekstraktu pareizi izgatavot. Tiek izmantota vīnogu kauliņu, saulespuķu, čia sēklu eļļa.    Ir augi, kuri  pat trīs mēnešus jātur saulē, citi tikpat ilgi tumsā, tikai tad eļļas izvilkums ir gatavs.

Smags darbs jāiegulda, lai iegūtu un sagatavotu čagu. Arī tā kļūst aizvien pieprasītāka, jo daudzi iepazīst šo dabas dotās bagātības vērtību. “Zindaru”gatavotā ir reģistrēta kā uztura bagātinātājs.

“Man patīk darbības niša, kurā esmu. Jā, daudzi Latvijā ražo hidrolātus, augu ekstraktus, čagu, bet ne tik daudzi kā zāļu tējas,” saka A.Elperis.

Uzņēmējam jāmāk rēķināt

Agnis Elperis ir pieredzējis uzņēmējs. Ne tikai cēsnieki viņu pazīst kā “Cēsu maizes” dibinātāju un vietējo produktu veikala “Milti un Zīle rokā” izveidotāju. Pamazām maiznieks ieguva klientu uzticību, bet zīmols- atpazīstamību. “Pēc septiņu gadu darba biju noguris. Aizņemtība bija pārlieku liela. Māsīca jau strādāja ceptuvē un pamazām pārņēma “Cēsu maizi”. Prieks, ka Zaļaiskalnu ģimenes uzņēmums attīstās,” pastāsta A.El­peris un atklāj, ka maizes cep­šanai savulaik pievērsies, lai nedaudz pamainītu nodarbošanos. Viņš ir informāciju tehnoloģiju vadības izstrādes un administrēšanas speciālists. Izglītojies Anglijā un Vācijā.

“Darbs bija labi atalgots, bet saspringts, nervozs. Atteicos no vairākiem klientiem un veltīju laiku maizes cepšanai. Aizvien man ir pastāvīgie klienti, pie kuriem tagad braukšu no Austrijas,” pastāsta uzņēmējs. Viņš atzīst, ka tikai tāpēc, ka strādāja labi atalgotu darbu, varēja izveidot gan “Cēsu maizi”,  gan “Zindarus”.
“Sā­kumā taču neko nepelni, ieguldi visu, kas ir, un vēl kādu laiku piemaksā par to, ko dari. Ar to ir jārēķinās. Kāpēc vecpilsētā uzņēmēji tik bieži mainās? Tie, kuri saistīti ar tūrismu, vasarā tik daudz nenopelna, lai ziemās    izdzīvotu. Vajag papildu ienākumus, citu darbu. Un ir pašam skaidri jāsaprot, vai nopelnīto algu vērts ieguldīt uzņēmumā, vai tas, ko dari, patiešām ir sirdij tuvs,” pārdomās dalās cēsnieks. Un vēl – viņš pats veido etiķešu dizainu, tās izgatavo, uztur    mājaslapu un regulāri klientus informē feisbukā. “Ja būtu jāmaksā speciālistiem par pakalpojumiem, tie būtu lieli izdevumi,” atgādina uzņēmējs.

Lai arī kādu produktu ražotājs piedāvā, ienācējam tirgū vispirms ir jāiegūst uzticība. “Lai ieietu tirgū, produktam jābūt izcilam, kad jau ir klienti, kvalitāti zaudēt nedrīkst. Daru no sirds. Sociālajos tīklos nestāstu, lai pērk, jo mans ziedūdens ir labākais,    tikai    ievietoju informāciju, ko ražoju un kas tas ir. Pozitīvās atsauksmes iedrošina gan mani, gan pircējus.    Varu teikt, ka tagad “Zindari”ir pelnoši,” saka uzņēmējs.

Veidojot “Zindarus”, A.Elperim bija iecere par koprades telpām, lai vienam nebūtu garlaicīgi, lai sadarbotos. Taču par piedāvāto iespēju interese bija maza, pieteicās viens cēsnieks, kurš kādu laiku pastrādāja reizi nedēļā.    Meistarklasēs, kurās katrs no paša savāktajiem augiem varēja izgatavot hidrolātu, apmeklēja pāris cilvēku nedēļā, palielinoties darba apjomam, Agnim tām pietrūka laika.

“Cēsīs jūtos labi. Ne jau pavisam dodos prom,” saka cēsnieks Agnis Elperis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
124

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
621
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
239

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
448

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
41
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
30
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi