Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Mūsu pašu rokās ir savas dzīves labklājība, katra spēkos ir iespēja to mainīt

Anna Kola
06:21
17.07.2025
77
Facetime Photo

Anita Kezami. FOTO: no albuma

Ir cilvēki, kas aizraujas ar ezoterisko pasauli un noslēpumiem, kas saistīti ar šo jomu. Anita Kezami pazīstama starp tiem, kam interesē rituāli, vārdojumi un ar to saistītais.

Tā kā pati par šo sfēru zinu pavisam maz, uzrunāju Anitu, lai piedāvātu lasītājiem iespēju uzzināt vairāk par to, ko šīs jomas lietpratēji īsti dara.

-Saprotu, ka cilvēki jūs uzmeklē un dodas uz Rīgu?

-Jā, ikdiena šobrīd paiet Rīgā. Dzimusi esmu te, bet jaunība pagāja Tukumā un Kandavas pusē. Jā, ezoterika ir mans pamata darbs. Savulaik gan ir darīts daudz kas, man ir juridiskā augstākā izglītība, esmu strādājusi arī tiesu sistēmā. Līdztekus gan arī tolaik gāju šo otru – ezotērikas – ceļu. Pienāca brīdis, kad tīri profesionāli sāku iet tikai šo vienu ceļu.

-Kā nonācāt līdz tam, ka varat ko tādu darīt?

-Jāsaka, ka kaut kas tāds ir bijis dzimtā. Mana vecāmāte lika kārtis, bet nedarīja to publiski, lika pa retam. Zinu, ka kaut ko darījusi ir arī vecvecmāte. Man bija 20 gadi, kad Tukuma novadā tika organizētas nodarbības, kurās mani uzrunāja dziedniece, aicinot pie viņas mācīties. Kad jautāju, kāpēc izvēlējusies mani, viņa man vienkārši atbildēja: “Es zinu, ka tu to darīsi tāpat, tāpēc, lai nesastrādātu kādas muļķības, labāk tevi apmācīšu.”

-Pastāstiet vairāk, kas īsti ir tas, ko darāt?

-Man viss sākās ar cilvēku auru redzēšanu. Ejot pa ielu, sāku redzēt cilvēku ēteriskos laukus – piemēram, zināju, kad garām aiziet ļoti gudrs, vieds cilvēks. Redzēju arī, kur kādam ir kāda veselības problēmzona. To visu parāda aura, enerģētiskais lauks. Vēlāk sāku strādāt ar taro kārtīm. Parastās kārtis es nepieņemu – man tās neder, bet ar taro varu strādāt. Pēc tam jau sāku strādāt ar rituāliem. Papildu visam, protams, dziedniecība.

Jo dziļāk šajā pasaulē ieiet, jo vairāk var ieraudzīt neredzamās lietas. Gribas gan sacīt, ka tās ir redzamas visiem, tikai daudzi esam aizvērti. Sabiedrības spiediens, bērnudārzi, skolas, tas viss mūs izveido kā tādus vienādus alvas zaldātiņus, un mēs zaudējam dabisko spēju saredzēt un sajust vairāk.

-Kādi cilvēki pie jums nāk, un ko viņiem piedāvājat?

-Ir ļoti dažādi. Es daudz strādāju ar negatīvo programmu neitralizēšanu. Tie var būt lāsti, skaudība, bet ir arī nolādējumi. Te jāmin, ka nolādējumi ir simtprocentīgi visiem cilvēkiem un nav nozīmes, vai tie izteikti skaļi, vai kāds tos nopurpinājis klusībā, piemēram, lielveikalā vai uz ielas. Pakāpeniski cilvēks uzkrāj visu negatīvo. Ir arī nāves lāsti. Arī “kovids” ir nāves lāsts.

Varu pastāstīt, ka pirms kovida ļoti labi jutu, kad cilvēkam uzlikts nāves lāsts. Bet, atnākot kovidam, sapratu – kaut kas ir nepareizi. Kovids radīja to pašu izjūtu gammu, pazīmes, ko nāves lāsti. To saku ne tikai es, esmu runājusi ar kolēģiem, daudzi par to ir ar mani vienisprātis. Ja cilvēks izslimojis kovidu, var just, ka tas viņā joprojām ir kaut kur ļoti, ļoti dziļi iekšā. Salīdzinājumam – nāves lāsts tik dziļi iekšā nav jūtams. Bet, lai to dziednieks saprastu, vajag laiku. Arī potes efekts ir negatīvs.

Pie manis nonāk daudzi, kas negatīvās enerģijas problēmas ir aizlaiduši daudz par tālu. Proti, cilvēki turas pie savu problēmu un veselības kaišu fizioloģiskā izskaidrojuma līdz pēdējam. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēks atnāk pie manis un saka: “Mans dakteris teica, lai nāku un meklēju “tantuku”, kas palīdzēs!” Es, protams, sevi neuzskatu par “tantuku”, bet tas domāts citā nozīmē. Citu atsūta kāds paziņa. Pamatā cilvēki atnāk tad, kad jūt – nav vairs citu variantu. Bet tas ir slikti, jo tad nākas ieguldīt ļoti lielu darbu, arī finansiālos līdzekļus. Ja cilvēki enerģētiski sevi attīrītu regulāri, tad šo problēmu būtu daudz mazāk un tās arī būtu daudz vieglāk risināt. Nebūtu slikti gan apmeklēt ārstu un lietot rekomendēto medikamentu, tajā pašā laikā apmeklējot arī dziednieku. Tad tas būtu pilns ārstniecības komplekss!

Daudz problēmu mūsdienās rodas tieši no sociālajiem tīkliem. Tur ir ļoti daudz negatīvās enerģijas. Visvairāk to jūtu “TikTok” vietnē. Jo aktīvāks cilvēks ir sociāli, jo vairāk pieejams publiski, jo vairāk jārēķinās ar negatīvo enerģiju. Tāpat enerģētiski ieteicams bieži attīrīt savas bankas kartes, naudas makus.

-Var saprast, ka cilvēki meklē palīdzību, ja ir problēmas ar veselību. Bet kā var saprast, ka ir uzlikta “ļaunā acs” vai kāds ir nolādējis? Ir pazīmes?

-Protams, ir. Veselība ir viens. Var būt tā, ka nekas nevedas – cilvēks ir aktīvs, veiksmīgs, bet nemitīgi kaut kas neizdodas, gadās ķibeles, aizķeršanās, ir sajūta, ka esi kaut kur iestrēdzis. Tie ir brīži, kad vari sisties kā tauriņš pret stiklu, mēģināt visu ko, bet nekas nekādi nevedas. Tad ir skaidrs, ka ir uzlikta kāda programma. Un to vajag risināt.

Pie manis reiz atnāca jauna māksliniece, bija paredzēts, ka intervija ar viņu būs publicēta kādā Šveices medijā. Kaut kas kavējās, un viņa nesaņēma nekādu ziņu par to. Vīrs katru dienu jautāja, vai intervija ir publicēta. Un sieviete juta – kaut kas nav tā, kā vajag. Tad nu pastrādājām, lai šis bloks viņu neskartu. Vārdojumi noder arī brīžos, kad vajag kādu cilvēku drusku pamācīt – un pamācījām mazliet viņas vīru. Bet nekas slikts ar viņu nenotiks.

Ir jāatceras, ka skaudība nāk vispirms no pašiem tuvākajiem. Ko redzam, kad kāds nomirst un jādala mantojums? Radi gatavi viens otram rīkli raut pušu. Tāpēc ir jābūt modram, gudram. Par saviem plāniem, idejām nevajag stāstīt nevienam, nekad. Tik daudz saprātam ir jābūt, ka situ­ācijās, kad cilvēkam pavisam kaut kas nevedas, ir jāaiziet palūgt palīdzību un padomu. Varbūt tas nav nolādējums, bet cilvēks vienkārši neiet savu ceļu. Tad var palīdzēt, kaut vai taro kārtis. Visbiežāk dzīves haosā paši neredzam risinājumu, tāpēc cilvēks no malas var norādīt, ko darīt, kā darīt, kā visu risināt, no kura gala sākt.

-Jūs sakāt, ka slikto var novēlēt tuvākie cilvēki. Kā tad sevi pasargāt?

-Vispirms jau jāatceras, ka enerģētiski spēcīgam cilvēkam nevar uzlikt ne vārdojumus, ne nolādējumus – tie netiek klāt, ja cilvēka enerģētiskais lauks ir stiprs. Un to var stiprināt dažādi, labi ir vienkārši fiziskie vingrinājumi. No rītiem enerģētiski vājākie cilvēki var paklanīties 12 reizes uz katru debess pusi – ar to vajadzētu sākt. Nākamais ir izkustināt gurnus – līdzīgi kā Maikls Džeksons. Pēc tam, uzliekot rokas uz vēdera, izapaļot vēdera dziļos muskuļus, tad desmit reižu atspiesties ar rokām. Un var iedomāties, ka no galvas, caur avotiņu, caur mugurkaulu iet tā kā caurule, caur kuru ieplūst gaisma, kas iziet cauri ķermenim un nonāk atpakaļ zemē. Var arī skaitīt populārās dziesmas rindas: “Bur man’ burvis, skauž man’ skauģis, nevar manis izpostīt!” To noskaita deviņas reizes, un jutīsies stiprāks! Vārdojums ir programma – tāpēc arī gaišie spēka vārdi strādā tik labi. Cilvēks kodē sevi, ar to var sevi mainīt un spēcināt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
6

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
18

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
271
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
63

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1047
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi