Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Mērķtiecīgs lauku cilvēks

Andris Vanadziņš
05:20
01.05.2025
230
1
Andris Berzins2

Andris Bērziņš. FOTO: Andris Vanadziņš

Politiķis, bijušais Latvijas Valsts prezidents ( 2011. – 2015.) Andris Bērziņš bija to Augstākās Padomes deputātu vidū, kuri pirms 35 gadiem balsoja par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarāciju. Augstākajā Padomē viņš darbojās Tautas frontes frakcijā.

Dzimis Andris Bērziņš Nī­tau­rē, tur arī pabeidza septiņgadīgo skolu. Mācības turpināja Siguldas vidusskolā. Pēc dienesta Padomju armijā Rīgas Politehnis­kajā institūtā apguva radioinženiera specialitāti, bet vēlāk Lat­vijas Universitātes Ekonomikas fakultātē rūpniecības plānošanu.

Pēc deputāta pilnvaru laika beigām 1993. gadā Andris Bērziņš kļuva par “Latvijas Unibankas” prezidentu un vadīja to 11 gadus. Aktīvajā politikā atgriezās 2010. gadā, kad viņu no Zaļo un Zem­nieku savienības (ZZS) saraksta ievēlēja 10. Saeimā. Gadu vēlāk viņš kļuva par Latvijas Valsts prezidentu.

Vērtējumi par Andra Bērziņa politisko un saimniecisko darbību, protams, ir pretrunīgi. Taču arī aktīvākie kritiķi atzīmē viņa mērķtiecību, strādīgumu, neatkarīgo raksturu un vienkāršību. Kā runāja Vecrīgas kafejnīcās, par Valsts prezidentu Bērziņš kļuvis, pateicoties tieši savai nepakļāvībai. Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, viņa priekšgājējs Valdis Zatlers uzaicinājis uz tikšanos ZZS deputātus un devis norādījumus balsot un aģitēt par viņu. Bērziņš to uztvēris kā izaicinājumu, pats izvirzīja savu kandidatūru un, prasmīgi izspēlējot priekšvēlēšanu šaha partiju, panācis iecerēto.

Viņš bija prezidents, kurš no daudz kā atteicās. Nerīkoja prezidenta inaugurācijas balli, atteicās no dzīvošanas Zatlera izšķērdīgi remontētā un iekārtotā Jūrmalas rezidencē un uz darbu Rīgas pilī no sava dzīvokļa gāja kājām. Būdams turīgs vīrs, prezidenta algu ziedoja lauku skolām, un izglītība bija viena no viņa prioritātēm. Lai mazinātu valsts augstākās amatpersonas privilēģijas, sagatavoja un iesniedza Saeimā likuma grozījumus, kas paredz atteikties no eksprezidentu nodrošināšanas ar dzīvokli pēc prezidentūras.
Bērziņš nav veikls orators un no publicitātes labprāt izvairās. Pats saka: “Esmu lauku cilvēks, un saku to, ko domāju, nevis to, kas tajā brīdī vairumam šķiet “pareizi”.” Savās lauku mājās Cēsu novadā eksprezidents uzmanīgi seko norisēm globālajā politikā. Lasa ietekmīgu līderu, arī tādu, ar kuriem iepriekš iznāca ne vienu reiz vien tikties, kā Angela Merkele un Redžeps Taibs Er­dogans, autobiogrāfijas un, galvu izvēdinot, labprāt strādā kārtīgu fizisku darbu mežā.

Sarunu sākam ar atmiņām par 1990. gada 4.maiju.

-Tā diena man ir ļoti labi palikusi atmiņā. Rīts bija vēss, sau­lains un dzidrs. Redzot to, kā lietas virzās ne tikai Latvijā vai Baltijā, bet arī Maskavā, sapratu, ka lielās pārmaiņas ir neizbēgamās un Latvija būs brīva valsts. Tāpēc balsojuma rezultāts bija skaidrs kā 4. maija rīts. Tas noteikti bija viens no mūža svarīgākajiem, izšķirīgākajiem brīžiem, taču teikt, ka balsojums par bija varonība, būtu stiprs pārspīlējums. Vienkārši rīkojāmies atbilstoši politisko notikumu loģikai un tautas gribai. Un svinēt balsojuma rezultātu jau daudz laika nebija, vajadzēja spriest, kā iesim uz priekšu…

-Par iešanu uz priekšu domas dalās. Vieni saka – ne tur aizgājām un 4. maija ideāli ir nodoti, citi…

-Runas par ideāliem, vērtībām ir tukšas , un visbiežāk tās maļ tie, kuri paši ir stipri tāli no piesauktajiem ideāliem. Reālā dzīves attīstība diktē savus noteikumus, un, saprātīgi, loģiski rīkojoties, rodas arī iespējas, kas jāprot izmantot. Protams, bija izniekotas iespējas, kļūdas, tai pašā privatizācijas procesā, tomēr sākotnējā ievirze valsts ekonomiskajai attīstībai kopumā bija jēdzīga. Mums kaimiņos, Valmierā, tā laika vadība spēja saglabāt lielos uzņēmumus, tāpēc viņi arī tagad lieliem soļiem iet uz priekšu.

Ne jau tas, kā sadalīja vai ko kurš pagrāba privatizācijas laikos, nosaka to, kā dzīvojam tagad. Lielākās kļūdas bija citas. Pārlieku sekojam tam, ko mums saka “lielie” – Eiropas Savienības vadošās valstis vai ASV -, un mēs pārāk maz rūpējamies par izglītību. Vajadzēja daudz aktīvāk veidot priekšnoteikumus tam, lai jaunie brauc pasaulē mācīties. Lai būtu redzējums par valsts attīstību un būtu mugurkauls to īstenot. –

-Tagad jau jaunie brauc mācīties, taču atgriezties nesteidzas…

-Augstākajā Padomē strādāju Tautsaimniecības komisijā, lai saprastu, kā mums labāk attīstīt savu finanšu sektoru, bija iespēja tā pamatīgi iepazīt Šveices UBS bankas, vienas no lielākajām Eiropā, darbību. Tajā laikā naudīgi ļaudis no bijušās padomijas tur guldīja miljonus. Un viņi bija tālredzīgi izveidojuši veselu sistēmu, lai tie miljoni plūstu uz USB. Šveice ir klanu valsts, bet viņi ir tuvāk zemei nekā mēs, jo lieliski izmanto situācijas, lai rastu veidus, kā sadarboties un pelnīt.

Man pat piedāvāja tur palikt, jo viņiem vajadzēja kādu, kas spēj ar naudīgajiem austrumu klientiem runāt krieviski, tomēr nolēmu atgriezties.

-Kas no Šveicē redzētā noderēja, veidojot “Unibanku”?

-Patstāvība lēmumu pieņemšanā. Nonākot vietā, kur ir daudz naudas, īpaši jau banku sistēmas veidošanas sākumā, mēģinājumi “draudzīgi” vai brutāli mani ietekmēt nebija retums. Ejot vai braucot uz darbu, bija regulāri jāmaina maršruti. Taču, ja es kādam vai kādiem būtu pakļāvies un gājis pavadā, mani jau sen būtu aprakuši. Es darīju tā, kā es to redzēju, un daru tā joprojām. Arī prezidentūras laikā varēju mierīgi viens iet strādāt mežā vai staigāt pa Cēsīm, aizbraukt uz Nītauri.

-Vai prezidenta laiks deva plašāku skatu uz to, kas notiek lielās politikas virtuvē?

-Ārpolitikā noteikti. Pāris gadu paiet, kamēr tevi iepazīst un pieņem. Politikā, kā jebkurā dzīves jomā, liela nozīme ir cilvēcīgām attiecībām. Kamēr esi jauniņais šajā klubiņā, tu ienāc labā teātra izrādē. Raitas darbības, iestudēti dialogi, klausies komplimentāras pasakas un runas par vērtībām, bet par lietu ar tevi neviens nerunā.

Jau pirmajā tikšanās reizē labs kontakts izveidojās ar Angelu Merkeli. Interesanta detaļa. Pēc oficiālajām sarunām gājām lietū zem viena lietussarga līdz mašīnai. Viņa teica, ka spēsim saprasties, un piebilda – es jau zinu, ka neesat nabags un nezagsiet! Biju pārsteigts, vēlāk sapratu, ka lielvalstu dienesti strādā ļoti profesionāli un nodrošina līderus ar visu nepieciešamo informāciju. Mums tā ir vājā vieta.
Arī Izraēlas prezidents Šīmons Peress mani pārsteidza, tiekšanās laikā paziņojot, ka mums ir kaut kas kopīgs. Izrādās, viņš ir dzimis tai pašā vietā Baltkrievijā, kur es trīs gadus dienēju armijā. It kā sīkumi, bet tie tuvina, un oficiālās attiecības kļūst cilvēcīgākas.

-Diskusijās pirms pašvaldību vēlēšanām bieži min, ka līdz ar lielo novadu izveidi lauku pagasti kļuvuši par nomalēm, kas tukšojas…

-Nesen Ludzas novadā braucu pa pierobežas pagastiem. Tur tiešām ir sajūta, ka cilvēku laukos vairs nav un visu zemi apsaimnieko daži lielie zemnieki. Domāju, pārvaldes modelis, kas Latvijā bija 90.gados ar pagastu, pilsētu un rajona līmeņa pašvaldībām, labi darbojās, iespējams, pie tā vēl būs jāatgriežas. Jārēķinās gan, ka cilvēku skaits laukos ir dramatiski samazinājies. Re kur (rāda fotogrāfiju uz galda -aut.), mana Nītaures skolas izlaiduma bilde, tagad labi, ja ir ceturtā daļa no skolnieku skaita, kas bija tajā laikā.
Pašvaldības jāveido, nevis lai partijām būtu vairāk ietekmes reģionos, bet lai tās atbilstu cilvēku vajadzībām un ,galvenais, gādātu, lai bērniem ir laba izglītība. Lauku izdzīvošana ir izglītībā! Bez gudrības nespēsim ne valsti aizsargāt, ne zemi apstrādāt!

-Piedalījāties iedzīvotāju sapulcē par vēja parkiem Nī­taures pusē. Ko domājat par šo projektu?

-Prasta blēdība. Neloģisks un absurds projekts. Izpostīt vidi, sabūvēt rotorus ar jaudām, kas Latvijai nav vajadzīgas! Saražoto elektrību jau nevar saliet spainīšos, lai no tiem pasmeltu, kad ir bezvējš. Ir jābūt paralēlai sistēmai, kas tās jaudas balansē, bet tas ir dārgi un valstij bīstami. Elek­trības cenai augot, mūsu konkurētspēja krīt. Mēs visi maksāsim, lai daži pelnītu. Un ja vēl uzrodas firmiņas ar trīs tūkstošu kapitālu un paraksta līgumus par 600 miljoniem! Tā ir valstiska līmeņa kļūda. Zaļais kurss aizvien vairāk sāk izskatīties pēc veiklas cilvēku muļķošanas. Vismaz to, ka CO2 kvotas ieviesa nevis klimata sargāšanai, bet lai būtu miljardi, ko pārdalīt, es no nopietniem cilvēkiem dzirdēju, vēl būdams aktīvajā politikā.

-Jūsu vēlējums lasītājiem svētkos…

-Rūpēties par labu izglītību bērniem, pašiem visu dzīvi mācīties un iet uz priekšu! Pie tā vienmēr esmu turējies un to arī novēlu lasītājiem.

Komentāri

  • Edvīns Kulovs saka:

    Cepuri nost.Atšķirībā no pamatmasas man Bērziņkungs vienmēr ir licies normāls vīrs.Pa šo laiku ir patikuši 2 prezidenti-viens no viņiem ir Bērziņš.Un par vēja parkiem viņam tikai un vienīgi piekrītu.

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Iedzīvojas Cēsīs un iepazīst alus garšu nianses

    05:31
    20.12.2025
    100

    Ar brīnišķīgu ziņu cēsniekiem un pilsētas viesiem intervijā ”Druvai” nāk klajā AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Evija Grīnberga. Viņa pastāsta, ka nākamā gada vasarā pie darītavas plānots atvērt “Alus māju”, kas būs jauna pieturvieta Cēsu tūrisma kartē un iespēja piedzīvot, kā top alus, kā arī vienuviet iepazīt visu “Cēsu alus” sortimentu. Cēsu darītava var lepoties […]

    Dzeja emocionālai izlādei

    06:11
    19.12.2025
    144

    “Cepļu” mājās dzīvo pensionēta tiesnese un visu līdzšinējo mūžu absolūta galvaspilsētas dāma Velga Gailīte. Kopā ar vīru Andri uz Vaivi pilnībā pārcēlusies pirms aptuveni četriem gadiem. Kad grasījusies doties pensijā, sapratusi – ja paliks Rīgā, dzīve guls iepriekšējās sliedēs. Tā nu piedāvājusi dzīvesbiedram pārcelties uz laukiem, ko viņš – Tūjā uzaugušais un visu mūžu par […]

    Rotas un akrila gleznas

    05:11
    18.12.2025
    76

    “Krieviņkrogs” ir krietnu gabaliņu aiz Rāmuļiem un Lielmaņiem. Dace Jeršova ar ģimeni šurp pārcēlusies no Rīgas jau deviņdesmitajos. “Man nepatika Rīgā, kaut esmu tur dzimusi un augusi, bet daudzdzīvokļu mājā dzīvot – tas nav tas,” stāsta Dace, atceroties, kā privatizējuši šo vietu un uzbūvējuši māju. Taujāta par brīvo laiku, Dace atzīst – vasarā iespēju ir […]

    Izlocīt puķes

    06:08
    17.12.2025
    120

    Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

    Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

    10:30
    16.12.2025
    29

    Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

    Bruņinieks ar zelta komandu

    05:17
    15.12.2025
    303
    1

    Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

    Tautas balss

    Egle rada prieku

    09:57
    17.12.2025
    19
    Cēsniece L. raksta:

    “Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

    Klientus necenšas piesaistīt

    15:11
    13.12.2025
    36
    Lasītāja I. raksta:

    “Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

    Latvijas preces - dārgas

    15:11
    13.12.2025
    33
    Seniore M. raksta:

    “Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

    Ko mainīs likuma maiņa

    11:58
    07.12.2025
    50
    1
    Lasītāja A. raksta:

    “Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

    Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

    11:57
    06.12.2025
    51
    1
    Vecmāmiņa raksta:

    “Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

    Sludinājumi