Maina gadsimtus un atklāj noslēpumus

Kuram gan nepatīk atklāt noslēpumus. Īpaši jau tos, kas gadsimtiem glabājas zem zemes.

Arheologiem ir tā iespēja rakt, izzināt un stāstīt vēsturi.  Jau desmit gadus SIA “Arheoloģiskā izpēte” veic izrakumus daudzviet Latvijā. Arī Cēsīs. Oskars Ušpelis ir arheologs, uzņēmuma vadītājs. Saruna, protams, par pagātni, šodienu un nākotni.

-Zinot vēsturi, ikviena vecā pilsēta atrodas uz kapiem.

-Kur vecās baznīcas, vai tās būtu Cēsis, Kuldīga, Rauna vai Smiltene, līdz 18.gadsimta beigām apbedījumi tika veikti pie baznīcām. 1773. gadā Cēsīs ārpus pilsētas teritorijas tika izveidotas divas jaunas kapsētas – lauku draudzes kapsēta jeb Lejas kapi un tagadējā Rīgas ielā pilsētas draudzes kapsēta.

Senpilsētu teritorijās jebkur var būt apbedījumi. Laikmetu atstātās liecības  to padara par vecpilsētu.  Šovasar Cēsīs strādājām Konrāda kvartālā un Stacijas laukumā. Konrāda kvartālā man pārsteigums bija atraktā un tik lielā apjomā saglabājusies koka apbūve,  ko atklājām pagrabā. Parasti jau atrokam kādu fragmentu. Pēc paraugiem tika    datēts, ka apbūve attiecas uz 14.gadsimta pirmo pusi, 20. – 40. gadiem, tas ir, no 1320.    līdz 1340. gadam. Otrā izrakumu laukumā atklājums bija viduslaiku pils aizsargmūris.    Šis aizsargmūra atsegums pilsētā ir viens no plašākajiem pēdējās desmitgadēs. Grafiski tas fiksēts arī dažādos 17. gs. pilsētas plānos.    Atrakām arī    apbedījumu. Tik labi saglabājies zārks ir rets atradums.   

Stacijas laukumā celtniecības darbu laikā,  rokot ar traktoru, kaut ko atrast grūti. Neko arī neatradām. Pirmās ziņas par apbedījumiem Cēsu dzelzceļa stacijas kapulauka teritorijā iegūtas jau 1888. gadā, kad stacijas ēkas celšanas laikā tika atklāti vairāki skeletkapi ar bagātu kapa inventāru. Pagājušā gadsimta 50.gados, ierīkojot kanalizāciju, atrada senlietas. Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi līdz šim ir vienīgais konstatētais vendu kapulauks Vidzemē, tajā kopumā atklāti 18 indivīdi, kas guldīti 15 apbedījumos.
Pirms desmit gadiem, kad izbūvēja Smilšu laukumu, kas arī atrodas    senkapu teritorijā, atklājām četrus 11. – 12. gs. apbedījumus. 
   

-Visu jau atrast nevar, kaut kas jāatstāj arī nākamajām paaudzēm.

-Tā mēdzam teikt. Arheologam ir dota tikai viena iespēja, ja pieļaujam kļūdu, izlabot to nevar. Protams, varam izmantot dažādas tehnoloģijas, bet ir tikai viens jautājums – kurš par tām maksās. Būvniekiem savi termiņi, mums, veicot arheoloģisko uzraudzību, viss jādara ātri. Akmens ligzdas teritorijā pie Tējas namiņa pagājušā gadsimta 40.gados bijuši izrakumi, atrasti cilvēki apbedījumi. Visu arī nevajag atrast.    Daudz strādāts pilsētās, būvobjektos, gribētos darboties kādā pilskalnā bez steigas.

Raunā būvē Senioru māju. Tur mācītājmuižā ir zināma arheoloģiskā 12.,13.gadsimta kapsēta. Blakus tīrumos atrasti arī akmens krusti. Problēma ar šādiem aizsargājamiem arheoloģijas pieminekļiem, ka nav zināmas to robežas. Tā kā darbi notika aizsardzības zonā, bija jābūt arheoloģiskajai uzraudzībai. Tika atrakti trīs latgaļu apbedījumi.  Pēc senlietu materiāla – aprocēm, cirvjiem, šķēpa, kakla riņķiem, gredzeniem, auduma paliekām – 12.,13.gadsimts. Atradumi tādi paši kā iepriekš šajā vietā. Bieži vien arheoloģiskās aizsardzības zonās neko neatrod. Raunā celtniecības objekta teritorija bija plaša,  būvnieki strādāja vienā malā, mēs otrā.

-Ar celtniekiem viegli saprasties?

-Celtniekiem katram ir sava izpratne par to, ko darām, viņiem tāpat kā objekta pasūtītājam svarīgi termiņi. Taču, ja arheologu darba dēļ notiek aizkavēšanās, nav problēmu celtniecības darbu termiņu pagarināt.   

Konrāda kvartālā pasūtītājam iesniedzām vietas vēsturisko izpēti, atsegumu prognozes un ko darīsim, lai nav tā, ka uzrodamies kā pārsteigums. Konrāda kvartālā strādājām gandrīz desmit cilvēki, blakus būvnieki darīja savu.

-Atradumiem vecumu nosaka speciālisti.
-Arī pats to daru, bet laboratorijās daudz var noteikt ļoti precīzi. Ir paņemts augsnes paraugs no vienas Konrāda kvartālā atraktās koka ēkas. Pēc parazītiem, augu putekšņiem var pateikt, vai ēka bijusi kūts vai dzīvojamā māja. Smilšu laukumā savulaik arī paņēmām paraugus, tika noteikts, kādi ziedi doti līdzi kapā. No tā var secināt, kāda bijusi apkārtējā vide.

-Kur nonāk atradumi?
-Katrs atradums, lai cik tas liels vai mazs, krāsns podiņa fragments vai koka gabaliņš,  tiek nofotografēts, aprakstīts, kur atrasts, kas tas ir.  Tad muzejs izvēlas, vai ņemt krājumā.    Izrakumu pārskatā ir apraksts par katru atradumu. Varbūt nākotnes pētniekiem noderēs.

-Kur paliek izraktie kauli?

-Tā ir problemātiska situācija. Visbiežāk cenšas turpat arī pārapbedīt. Gan Konrāda kvartālā, gan Raunā izraktos vēl pētīs antropologs. Zilajā kalnā izrakumos atrastos kaulus apraka turpat.  Laukos ir tāda iespēja. Rēzeknē pie baznīcas atradām apbedījumus, toreiz pārapbedīja pilsētas kapsētā bezpiederīgo sektorā. Tie ir ētiski jautājumi, kur katrā situ­ācijā jāmeklē risinājums.

Strādājam, ievērojot Ministru kabineta Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumus, bet tajos ne viss noregulēts. Savā ziņā varam strādāt brīvāk, bet konkrētās situācijās pašiem jāizdomā, kā rīkoties, ko darīt ar atrasto.

Ko darīt ar daudzajiem atradumiem, kurus muzejs krājumam neņem? Viss ir nofotografēts, aprakstīts un paliek pārskatos. Protams, ja būtu laiks un iespējas, taptu publikācijas, raksti, un tas arheoloģijai būtu ļoti svarīgi. Mēs par izrakumiem, tajos atrasto stāstām medijiem, publicējam ziņas sociālajos medijos.

Skatījumu ir daudz.  Cēsīs rokot vienmēr ir interesenti, kuri grib ieskatīties izrakumu bedrē, parunāties ar arheologiem, pavērot, kā strādājam trīs metru dziļumā. Ir laba sajūta, ka cilvēkus interesē tas, ko darām.   

-Arheologs var pārbīdīt laiku, mainīt uzskatus, pieņēmumus, jo izrakumos atklāj, ka kāda vieta ir senāka, nekā agrāk uzskatīts, vai, gluži otrādi, vairākus gadsimtus jaunāka.  Kurš gadsimts pašam interesē vairāk?

-Filmas par vēsturi neskatos, arī dokumentālās. Mani vairāk interesē 17., 18.gadsimts, kad pilsētu kartogrāfija jau kļuva detalizētāka. Ir saglabājies 1693.gada Cēsu pilsētas plāns, kurā redzama vecpilsēta, gruntsgabali, var jau prognozēt, ko varētu atrast, kādi būs izrakumi, kāda arheoloģiskā uzraudzība. Ja neko nezini, grūti pateikt, cik laikietilpīgs darbs gaida, ko var solīt būvobjekta pasūtītājam, celtniekiem.

-Ko arheologi atradīs pēc simts gadiem, zinot kādu kultūrslāni atstājam?

-Jārok būs izgāztuvēs. Grūti pateikt, ko atradīs. Mūsdienās būvē, izrokot dziļus baseinus, nesaglabājot veco. Visā pasaulē vecpilsētu saglabāšana ir saistīta ar problēmām. Noteikti vecpilsētās aizvien būs, ko atklāt. Tagad ikdienā atrašanās vietas precīzai noteikšanai izmantoju GPS.  Iegādājos arī 3D modeļu ierīci, izmantojot telefonu, var uzņemt  3D modeļus to atrašanās vietā,   apstrādājot attēlus, izveidot vietas modeli.    Drons vairs nav jaunums, tas ir vien lidojošs fotoaparāts.

-Ko pašam gribētos atklāt?

-Beidzot atrast Beverīnu vai pielikt punktu diskusijai, kur tā atradusies. Lietuvieši vienojās par Saules kaujas vietu.  Lai atrastu,  jāizzina viss, kas līdz šim izpētīts. Pēdējos gados, pateicoties droniem, pētot reljefu, atklāj aizvien jaunus pilskalnus.

-Katros izrakumos taču atklājas kāds noslēpums vai  apstiprinās fakts.

-Nākamais mums būs darbs Vecrīgā. Mārstaļu ielā ierīkos gāzes vadu, jāveic arheoloģiskā uzraudzība. Redzēs, kas notiks ar “Rail Baltic” trasi. Pagājušās desmitgades beigās kopā ar kolēģiem to apsekojām. Ir vietas, kur noteikti būs vajadzīga uzraudzība, bet ir ieteikums to veikt visas trases garumā. Kad noņem zemes virskārtu, daudz kas var atklāties.

-Kā pašu ieinteresēja vēsture?
-Ieteica brālēna sieva, tik vienkārši. Pēc vidusskolas nezināju, ko vēlos. Bija domas par Sporta akadēmiju. Labi, ka izvēlējos vēsturi.

Esmu no Ogres,  ienācējs Cēsīs. 2007.gadā atbraucu, bet ar ģimeni pārcēlāmies 2015.gadā. Tad arī tika nodibināts uzņēmums. Cēsis jau patiesībā ir ienācēju pilsēta.Pēc vienas teorijas vendi ienāca no Ziemeļkurzemes, skaidrs, ka pili cēla ienācēji. Ienācēja zīmogs te ir no pilsētas dibināšanas.

Cēsīs viss ir tuvu, daudzus esmu iepazinis un jūtos labi. Kamēr bērni mazi, ir labi, ka darbs ir tepat. Ziemā darbs lielākoties kabinetā, bet gadās – kādam vajag arheoloģisko uzraudzību.