Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Lielākajai daļai Eiropas iedzīvotāju rūp savu pirkumu ietekme uz vidi

Druva
21:40
29.07.2009
5

Publicētās Eurobarometer aptaujas rezultāti liecina, ka četri no katriem pieciem iedzīvotājiem Eiropā interesējas par to, kāda ir iegādāto produktu ietekme uz vidi. Ar vidi saistītie apsvērumi vislielākā mērā tiek ņemti vērā Grieķijā, kur vairāk nekā 9 no 10 aptaujātajiem apgalvoja, ka, pieņemot lēmumus par pirkumiem, tiem ir svarīgi, kāda ir attiecīgā produkta ietekme uz vidi. Šajā aptaujā arī atklājās, ka Eiropas iedzīvotāju viedoklis par ražotāju apgalvojumiem saistībā ar saražoto produktu ekoloģiskajiem rādītājiem dalās. Aptuveni puse aptaujāto arī uzskata, ka vislabākais veids, kā sekmēt ekoloģiski draudzīgo produkciju, būtu palielināt nodokļus, kurus piemēro videi kaitīgiem produktiem, bet samazināt videi draudzīgajiem produktiem piemērotos nodokļus. Aptaujātie ir cieši pārliecināti par mazumtirgotāju lielo nozīmi videi draudzīgu produktu popularizēšanā. Tika atbalstīta arī obligātā oglekļa emisiju ietekmes marķējuma ieviešana. ES komisārs vides jautājumos Stavross Dimass sacīja: „Cīņai pret klimata pārmaiņām ir jānorisinās visās jomās, un visiem ir jāsniedz savs ieguldījums. Šis jautājums attiecas ne tikai uz uzņēmumiem un valdībām; arī patērētājiem ir jāpiedalās tā risināšanā. Iegādājoties videi un klimatam draudzīgus produktus, katrs patērētājs rosina ražotājus ražot ekoloģiskā ziņā draudzīgākus produktus.”

Produktu ietekme uz vidi ir liela Šodien publicētajā Eurobarometer aptaujā par Eiropas iedzīvotāju attieksmi pret ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju (83 %) pauda nostāju, ka, pieņemot lēmumus par iepirkumiem, tiem ir svarīgi, kāda ir attiecīgā produkta ietekme uz vidi. Visaktīvākie šādā ziņā ir grieķi: 92 % aptaujāto atzina, ka produktu ietekme uz vidi tiem ir nozīmīgs apsvērums; čehi šajā ziņā pauda mazāko interesi par vides apsvērumiem (tikai 62 % aptaujāto).

Jautājumā par uzņēmumu apgalvojumiem saistībā ar to ražoto produktu ekoloģiskajiem rādītājiem viedokļi dalās Aptaujāto Eiropas iedzīvotāju viedoklis par to, vai var uzticēties ražotāju apgalvojumiem par produktu ekoloģiskajiem rādītājiem, dalās līdzīgās daļās: 49 % šiem apgalvojumiem tic, kamēr 48 % šiem apgalvojumiem netic. Visvairāk šiem apgalvojumiem tic holandieši (78 %), kamēr bulgāri ir visskeptiskāk noskaņoti (26 %).

Lielāki nodokļi videi kaitīgiem produktiem, zemāki nodokļi — videi draudzīgiem produktiem Aptuveni 46 % ES iedzīvotāju uzskata, ka vislabākais veids, kā sekmēt videi draudzīgu produktu ražošanu, būtu palielināt nodokļus, ko piemēro videi kaitīgiem produktiem, bet samazināt nodokļus, kurus piemēro videi draudzīgiem produktiem. Lielbritānijā, piemēram, iedzīvotāji lielākoties pauda atbalstu nodokļu dubultas uzlikšanas sistēmām, kamēr Maltā šādu iespēju atbalstīja daudz mazāks aptaujāto skaits (28 %), priekšroku dodot tikai iespējai samazināt nodokļus videi draudzīgiem produktiem.

Videi draudzīgu produktu sekmēšanā svarīga loma mazumtirgotājiem Aptaujātās personas ir pārliecinātas, ka mazumtirgotājiem ir ļoti liela nozīme videi draudzīgu produktu sekmēšanā. Aptuveni puse ES iedzīvotāju (49 %) uzskata, ka mazumtirgotājiem būtu jāuzlabo šādu produktu pamanāmība to veikalu plauktos, vai arī būtu jāierīko īpašs „zaļo produktu” nodalījums. Trešā daļa (31 %) Eiropas iedzīvotāju norāda, ka vislabākais veids, kā mazumtirgotāji varētu veicināt „zaļo” produkciju, būtu nodrošināt patērētājiem izsmeļošāku informāciju.

Izteikts atbalsts marķējumam, kas norādītu oglekļa emisiju ietekmi Tikai nedaudz mazāk nekā puse Eiropas iedzīvotāju atzina, ka, izvēloties pirkumu, tie ņem vērā ekomarķējumu, un tikai 1 no 10 aptaujātajiem atzina, ka uz vides ietekmes marķējuma būtu jānorāda arī produkta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tomēr, neraugoties uz to, 72 % ES iedzīvotāju uzskata, ka nākotnē šādam marķējumam — kas norādītu oglekļa emisiju ietekmi — būtu jābūt obligātam. Attieksme šajā jautājumā dalībvalstīs ļoti atšķiras: čehi šādu marķējumu atbalsta vismazāk (47 %), savukārt grieķi ir vislielākie entuziasti, paužot 90 % atbalstu.

Ar šo oglekļa emisiju ietekmes marķējumu norādītu uz kopējo siltumnīcefekta gāzu (tostarp oglekļa dioksīda) apjomu, kas tiek emitēts visā attiecīgā produkta derīguma laikā, sākot no tā ražošanas līdz iznīcināšanai. Pašlaik visas Eiropas mērogā šāda shēma nav vēl ieviesta. Bet 2008. gada decembrī vides ministru Padome aicināja Komisiju apsvērt iespēju ieviest šādu shēmu, lai marķētu oglekļa emisiju ietekmi.

Priekšvēsture: ES rīcības plāns ilgtspējīgam patēriņam un ražošanai 2008. gada jūlijā Komisija nāca klajā ar rīcības plānu, kas paredz virkni priekšlikumu ilgtspējīgam patēriņam un ražošanai, kuri palīdzētu uzlabot produktu atbilstību ekoloģiskajām prasībām un palielinātu pieprasījumu pēc ilgtspējīgākām precēm un ražošanas tehnoloģijām. Šajā plānā arī ietverti stimuli ES rūpniecības nozarei, lai tās izmantotu visas iespējas ieviest inovācijas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
45

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
23
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi