Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Lielākajai daļai Eiropas iedzīvotāju rūp savu pirkumu ietekme uz vidi

Druva
21:40
29.07.2009
14

Publicētās Eurobarometer aptaujas rezultāti liecina, ka četri no katriem pieciem iedzīvotājiem Eiropā interesējas par to, kāda ir iegādāto produktu ietekme uz vidi. Ar vidi saistītie apsvērumi vislielākā mērā tiek ņemti vērā Grieķijā, kur vairāk nekā 9 no 10 aptaujātajiem apgalvoja, ka, pieņemot lēmumus par pirkumiem, tiem ir svarīgi, kāda ir attiecīgā produkta ietekme uz vidi. Šajā aptaujā arī atklājās, ka Eiropas iedzīvotāju viedoklis par ražotāju apgalvojumiem saistībā ar saražoto produktu ekoloģiskajiem rādītājiem dalās. Aptuveni puse aptaujāto arī uzskata, ka vislabākais veids, kā sekmēt ekoloģiski draudzīgo produkciju, būtu palielināt nodokļus, kurus piemēro videi kaitīgiem produktiem, bet samazināt videi draudzīgajiem produktiem piemērotos nodokļus. Aptaujātie ir cieši pārliecināti par mazumtirgotāju lielo nozīmi videi draudzīgu produktu popularizēšanā. Tika atbalstīta arī obligātā oglekļa emisiju ietekmes marķējuma ieviešana. ES komisārs vides jautājumos Stavross Dimass sacīja: „Cīņai pret klimata pārmaiņām ir jānorisinās visās jomās, un visiem ir jāsniedz savs ieguldījums. Šis jautājums attiecas ne tikai uz uzņēmumiem un valdībām; arī patērētājiem ir jāpiedalās tā risināšanā. Iegādājoties videi un klimatam draudzīgus produktus, katrs patērētājs rosina ražotājus ražot ekoloģiskā ziņā draudzīgākus produktus.”

Produktu ietekme uz vidi ir liela Šodien publicētajā Eurobarometer aptaujā par Eiropas iedzīvotāju attieksmi pret ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju (83 %) pauda nostāju, ka, pieņemot lēmumus par iepirkumiem, tiem ir svarīgi, kāda ir attiecīgā produkta ietekme uz vidi. Visaktīvākie šādā ziņā ir grieķi: 92 % aptaujāto atzina, ka produktu ietekme uz vidi tiem ir nozīmīgs apsvērums; čehi šajā ziņā pauda mazāko interesi par vides apsvērumiem (tikai 62 % aptaujāto).

Jautājumā par uzņēmumu apgalvojumiem saistībā ar to ražoto produktu ekoloģiskajiem rādītājiem viedokļi dalās Aptaujāto Eiropas iedzīvotāju viedoklis par to, vai var uzticēties ražotāju apgalvojumiem par produktu ekoloģiskajiem rādītājiem, dalās līdzīgās daļās: 49 % šiem apgalvojumiem tic, kamēr 48 % šiem apgalvojumiem netic. Visvairāk šiem apgalvojumiem tic holandieši (78 %), kamēr bulgāri ir visskeptiskāk noskaņoti (26 %).

Lielāki nodokļi videi kaitīgiem produktiem, zemāki nodokļi — videi draudzīgiem produktiem Aptuveni 46 % ES iedzīvotāju uzskata, ka vislabākais veids, kā sekmēt videi draudzīgu produktu ražošanu, būtu palielināt nodokļus, ko piemēro videi kaitīgiem produktiem, bet samazināt nodokļus, kurus piemēro videi draudzīgiem produktiem. Lielbritānijā, piemēram, iedzīvotāji lielākoties pauda atbalstu nodokļu dubultas uzlikšanas sistēmām, kamēr Maltā šādu iespēju atbalstīja daudz mazāks aptaujāto skaits (28 %), priekšroku dodot tikai iespējai samazināt nodokļus videi draudzīgiem produktiem.

Videi draudzīgu produktu sekmēšanā svarīga loma mazumtirgotājiem Aptaujātās personas ir pārliecinātas, ka mazumtirgotājiem ir ļoti liela nozīme videi draudzīgu produktu sekmēšanā. Aptuveni puse ES iedzīvotāju (49 %) uzskata, ka mazumtirgotājiem būtu jāuzlabo šādu produktu pamanāmība to veikalu plauktos, vai arī būtu jāierīko īpašs „zaļo produktu” nodalījums. Trešā daļa (31 %) Eiropas iedzīvotāju norāda, ka vislabākais veids, kā mazumtirgotāji varētu veicināt „zaļo” produkciju, būtu nodrošināt patērētājiem izsmeļošāku informāciju.

Izteikts atbalsts marķējumam, kas norādītu oglekļa emisiju ietekmi Tikai nedaudz mazāk nekā puse Eiropas iedzīvotāju atzina, ka, izvēloties pirkumu, tie ņem vērā ekomarķējumu, un tikai 1 no 10 aptaujātajiem atzina, ka uz vides ietekmes marķējuma būtu jānorāda arī produkta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tomēr, neraugoties uz to, 72 % ES iedzīvotāju uzskata, ka nākotnē šādam marķējumam — kas norādītu oglekļa emisiju ietekmi — būtu jābūt obligātam. Attieksme šajā jautājumā dalībvalstīs ļoti atšķiras: čehi šādu marķējumu atbalsta vismazāk (47 %), savukārt grieķi ir vislielākie entuziasti, paužot 90 % atbalstu.

Ar šo oglekļa emisiju ietekmes marķējumu norādītu uz kopējo siltumnīcefekta gāzu (tostarp oglekļa dioksīda) apjomu, kas tiek emitēts visā attiecīgā produkta derīguma laikā, sākot no tā ražošanas līdz iznīcināšanai. Pašlaik visas Eiropas mērogā šāda shēma nav vēl ieviesta. Bet 2008. gada decembrī vides ministru Padome aicināja Komisiju apsvērt iespēju ieviest šādu shēmu, lai marķētu oglekļa emisiju ietekmi.

Priekšvēsture: ES rīcības plāns ilgtspējīgam patēriņam un ražošanai 2008. gada jūlijā Komisija nāca klajā ar rīcības plānu, kas paredz virkni priekšlikumu ilgtspējīgam patēriņam un ražošanai, kuri palīdzētu uzlabot produktu atbilstību ekoloģiskajām prasībām un palielinātu pieprasījumu pēc ilgtspējīgākām precēm un ražošanas tehnoloģijām. Šajā plānā arī ietverti stimuli ES rūpniecības nozarei, lai tās izmantotu visas iespējas ieviest inovācijas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
128

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
622
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
240

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi