Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Lielākajai daļai Eiropas iedzīvotāju rūp savu pirkumu ietekme uz vidi

Druva
21:40
29.07.2009
14

Publicētās Eurobarometer aptaujas rezultāti liecina, ka četri no katriem pieciem iedzīvotājiem Eiropā interesējas par to, kāda ir iegādāto produktu ietekme uz vidi. Ar vidi saistītie apsvērumi vislielākā mērā tiek ņemti vērā Grieķijā, kur vairāk nekā 9 no 10 aptaujātajiem apgalvoja, ka, pieņemot lēmumus par pirkumiem, tiem ir svarīgi, kāda ir attiecīgā produkta ietekme uz vidi. Šajā aptaujā arī atklājās, ka Eiropas iedzīvotāju viedoklis par ražotāju apgalvojumiem saistībā ar saražoto produktu ekoloģiskajiem rādītājiem dalās. Aptuveni puse aptaujāto arī uzskata, ka vislabākais veids, kā sekmēt ekoloģiski draudzīgo produkciju, būtu palielināt nodokļus, kurus piemēro videi kaitīgiem produktiem, bet samazināt videi draudzīgajiem produktiem piemērotos nodokļus. Aptaujātie ir cieši pārliecināti par mazumtirgotāju lielo nozīmi videi draudzīgu produktu popularizēšanā. Tika atbalstīta arī obligātā oglekļa emisiju ietekmes marķējuma ieviešana. ES komisārs vides jautājumos Stavross Dimass sacīja: „Cīņai pret klimata pārmaiņām ir jānorisinās visās jomās, un visiem ir jāsniedz savs ieguldījums. Šis jautājums attiecas ne tikai uz uzņēmumiem un valdībām; arī patērētājiem ir jāpiedalās tā risināšanā. Iegādājoties videi un klimatam draudzīgus produktus, katrs patērētājs rosina ražotājus ražot ekoloģiskā ziņā draudzīgākus produktus.”

Produktu ietekme uz vidi ir liela Šodien publicētajā Eurobarometer aptaujā par Eiropas iedzīvotāju attieksmi pret ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju (83 %) pauda nostāju, ka, pieņemot lēmumus par iepirkumiem, tiem ir svarīgi, kāda ir attiecīgā produkta ietekme uz vidi. Visaktīvākie šādā ziņā ir grieķi: 92 % aptaujāto atzina, ka produktu ietekme uz vidi tiem ir nozīmīgs apsvērums; čehi šajā ziņā pauda mazāko interesi par vides apsvērumiem (tikai 62 % aptaujāto).

Jautājumā par uzņēmumu apgalvojumiem saistībā ar to ražoto produktu ekoloģiskajiem rādītājiem viedokļi dalās Aptaujāto Eiropas iedzīvotāju viedoklis par to, vai var uzticēties ražotāju apgalvojumiem par produktu ekoloģiskajiem rādītājiem, dalās līdzīgās daļās: 49 % šiem apgalvojumiem tic, kamēr 48 % šiem apgalvojumiem netic. Visvairāk šiem apgalvojumiem tic holandieši (78 %), kamēr bulgāri ir visskeptiskāk noskaņoti (26 %).

Lielāki nodokļi videi kaitīgiem produktiem, zemāki nodokļi — videi draudzīgiem produktiem Aptuveni 46 % ES iedzīvotāju uzskata, ka vislabākais veids, kā sekmēt videi draudzīgu produktu ražošanu, būtu palielināt nodokļus, ko piemēro videi kaitīgiem produktiem, bet samazināt nodokļus, kurus piemēro videi draudzīgiem produktiem. Lielbritānijā, piemēram, iedzīvotāji lielākoties pauda atbalstu nodokļu dubultas uzlikšanas sistēmām, kamēr Maltā šādu iespēju atbalstīja daudz mazāks aptaujāto skaits (28 %), priekšroku dodot tikai iespējai samazināt nodokļus videi draudzīgiem produktiem.

Videi draudzīgu produktu sekmēšanā svarīga loma mazumtirgotājiem Aptaujātās personas ir pārliecinātas, ka mazumtirgotājiem ir ļoti liela nozīme videi draudzīgu produktu sekmēšanā. Aptuveni puse ES iedzīvotāju (49 %) uzskata, ka mazumtirgotājiem būtu jāuzlabo šādu produktu pamanāmība to veikalu plauktos, vai arī būtu jāierīko īpašs „zaļo produktu” nodalījums. Trešā daļa (31 %) Eiropas iedzīvotāju norāda, ka vislabākais veids, kā mazumtirgotāji varētu veicināt „zaļo” produkciju, būtu nodrošināt patērētājiem izsmeļošāku informāciju.

Izteikts atbalsts marķējumam, kas norādītu oglekļa emisiju ietekmi Tikai nedaudz mazāk nekā puse Eiropas iedzīvotāju atzina, ka, izvēloties pirkumu, tie ņem vērā ekomarķējumu, un tikai 1 no 10 aptaujātajiem atzina, ka uz vides ietekmes marķējuma būtu jānorāda arī produkta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tomēr, neraugoties uz to, 72 % ES iedzīvotāju uzskata, ka nākotnē šādam marķējumam — kas norādītu oglekļa emisiju ietekmi — būtu jābūt obligātam. Attieksme šajā jautājumā dalībvalstīs ļoti atšķiras: čehi šādu marķējumu atbalsta vismazāk (47 %), savukārt grieķi ir vislielākie entuziasti, paužot 90 % atbalstu.

Ar šo oglekļa emisiju ietekmes marķējumu norādītu uz kopējo siltumnīcefekta gāzu (tostarp oglekļa dioksīda) apjomu, kas tiek emitēts visā attiecīgā produkta derīguma laikā, sākot no tā ražošanas līdz iznīcināšanai. Pašlaik visas Eiropas mērogā šāda shēma nav vēl ieviesta. Bet 2008. gada decembrī vides ministru Padome aicināja Komisiju apsvērt iespēju ieviest šādu shēmu, lai marķētu oglekļa emisiju ietekmi.

Priekšvēsture: ES rīcības plāns ilgtspējīgam patēriņam un ražošanai 2008. gada jūlijā Komisija nāca klajā ar rīcības plānu, kas paredz virkni priekšlikumu ilgtspējīgam patēriņam un ražošanai, kuri palīdzētu uzlabot produktu atbilstību ekoloģiskajām prasībām un palielinātu pieprasījumu pēc ilgtspējīgākām precēm un ražošanas tehnoloģijām. Šajā plānā arī ietverti stimuli ES rūpniecības nozarei, lai tās izmantotu visas iespējas ieviest inovācijas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
16

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
271
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
62

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1040
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Meksika - senu un mūsdienīgu tradīciju zeme

06:21
08.12.2025
59

Aivis Dombrovskis ir psihologs, psihoterapeits, viņa sirds pieder vienīgi Cēsīm, bet darba dzīve ir Rīgā un ārzemēs. Šoruden viņš bija Meksikā, piedalījās pasaules transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas konferencē “2025 XOLOTL”. Pasākuma norises laiks pielāgots meksikāņiem tik nozīmīgajām Mirušo dienas svinībām. Piepildīt sapņus – iepazīt Meksiku Kad ģeogrāfijas skolotāja Cēsu 1. vidusskolā rādīja filmu par Meksiku, […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi