Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Kļūt par savējo, par vecpiebaldzēnu

Anna Kola
06:19
13.07.2025
69
Kalns

Nikijs Kalns. Foto: no albuma

Nikijs Kalns izvēlas dzīvot mierā – pie dabas, bez steigas -, bet izmantot visu, ko lauku dzīve piedāvā

Viņš gan nenoliedz, ka vides atšķirība ir manāma – Kurzeme no Vidzemes atšķiras gan kultūrā, gan arī dabā.

“Man nelikās sveša šī vide no cilvēku viedokļa, jo uzaugu līdzīgā vidē – Nīcā, Otaņķos, ar ļoti spēcīgu kultūru un tradīcijām, un iekšējo lepnumu par to, kas mēs esam, ar spēcīgo sacensības garu ar rucavniekiem. Bet sacensību pozitīvā nozīmē. Kaut kas ļoti līdzīgs no pirmās dienas ir bijis jūtams šajā pusē. Tas mani nenobiedēja un neatgrūda, jo tas ir kaut kas ļoti pazīstams.”

Nikijs Kalns Vecpiebalgas amatierteātrī “Sumaisītis” tika uzaicināts pēc debijas pagasta bērnudārza vecāku iestudējumā “Kaķīša dzirnavas”, kur spēlēja Balto kaķīti. “Kad mēs, bērnu­dār­za audzēkņu vecāki, izlēmām gatavot bērniem izrādi, pieteicos Baltā kaķīša lomai. Projekts izrādījās ļoti veiksmīgs, rādījām iestudējumu vairākas reizes, un katru reizi bija piepildīta zāle. Mani pamanīja un aicināja darboties “Sumaisītī”, un tā arī mans ceļš amatierteātrī sākās. Lūk, tā arī ir tā iespēju izmantošana!”

Vecpiebalgas pusi par savām mājām Nikijs Kalns sauc jau vairāk nekā desmit gadus. “Nāku no Liepājas apkaimes. Nīcas, Otaņ­ķiem, no laukiem. Mans stāsts būtībā ir tāds kā Sprīdīša stāsts. Kādu laiku esmu dzīvojis Nor­vēģijā, kad atgriezos Latvijā, meklēju pamata dzīvesvietu, saistīja Piebalgas puse. Atradu īpašumu, kas ļoti patika, un te nu es esmu,” stāsta Nikijs. Viņš gan precizē, ka nedzīvo Cēsu novadā, bet kaimiņos, Madonas novada Lie­zēras pagastā, taču meita mācās Vecpiebalgas vidusskolā, paša brīvais laiks saistīts ar Vec­piebalgas amatierteātri. “Arī tas prasa lielu darbu – ne tikai jāapgūst apjomīgs teksts, bet arī ir jāiedziļinās stāstā, lomā, tēlā. No malas noteikti izskatās amizanti, kad eju pa ceļu vai braucu pie stūres un runāju savas lomas tekstus,” teic Nikijs.

“Esmu ļoti aktīvs arī skolas dzīvē, vadu klases skolēnu vecāku aktivitātes un esmu skolas padomes pārstāvis. Pēdējā gadā biju arī tās vadītājs. Cenšos tur saskatīt problēmjautājumus, meklēt tiem risinājumus.”

Runājot par pozitīvo un negatīvo dzīvei laukos, Nikijs kļūst domīgs. Viņš atzīst – jautājums nav viegls. “Man ir ļoti svarīgs miers un klusums, ir grūti būt lielā burzmā, trokšņos. Esmu uzaudzis lauku vidē kā bērns, varbūt iemesls slēpjas tajā. Man patīk sajūta, ka kaimiņi neskatās man logos un ir zināma brīvība. Kad ir nepieciešama aktivitāte, sabiedriskums, tad to tāpat ir ļoti viegli sameklēt. Šeit, Vecpiebalgā, es to varu realizēt. Protams, ja darbs prasa došanos uz pilsētu katru dienu, tad tāds dzīvesveids ir mazliet apgrūtinošs, saprotu ģimenes, kam tā ir, un tas noteikti nav viegli. Man dzīve ir sakārtojusies tā, lai varu visu izdarīt mierā un bez steigas. Par to esmu pateicīgs,” atklāj Nikijs un piemetina, ka arī bērna dēļ nav vajadzības doties uz pilsētu biežāk, jo Vecpiebalgā esot ļoti daudz interešu izglītības iespēju, pulciņu.
Nikijs strādā attālināti. “Pēc izglītības esmu jurists, kādu laiku arī šajā nozarē strādāju. Tagad jau 11 gadus tiešsaistē pasniedzu norvēģu valodu. Kādu laiku arī tulkoju, bet nu mani izkonkurējusi robotizētā tulkošana. Man ir gan savi privātskolēni, gan grupas. Darbs no mājām ļauj būt vidē, kas man patīk, man nekur nav jā­brauc. Varu strādāt no mājām un līdztekus darīt to, kas patīk un ko dzīve laukos prasa.” Nikijs teic, ka viņa mājas nav lauku saimniecība, bet darbs jāiegulda tāpat. “Mums nav lopu, lielu sakņu dārzu, bet arī tas mazumiņš, kas ir pašu priekam, prasa darbu un laiku. Ir jāsakopj sava vide, jāizpļauj zāle, ir mazs sakņu dārziņš.”

Jautāts, kā viņš kā kurzemnieks iejuties Vidzemes sirdī, Nikijs saka: “Tas laikam, jāteic, ir atkarīgs no katra cilvēka. Cik gatavs esi iejusties, cik atvērts esi pret jauno vidi. Ja esi, tad viss notiek – cilvēki tevi pieņem, ir pretimnākoši un draudzīgi. Ja pašam ir gribēšana būt par daļu no jaunās vides, tad visi ceļi tam ir vaļā. Es diezgan drosmīgi skatījos, meklēju, izmantoju iespējas, ko šī jaunā vide man varēja piedāvāt. Ja eju citiem pretī atvērts ar to, ko varu piedāvāt, tad arī pret mani cilvēki tādi ir! Nevienu brīdi neesmu juties atstumts, nepieņemts, nebūt nav bijis grūti iejusties.”

Sarunas izskaņā Nikijs piebilst, ka arvien liela sāpe visiem ir skolu reorganizācija, proti, Vec­piebalgas vidusskolas pārtapšana par pamatskolu. Viņš gan ir optimistisks, jo saka, kad pienāks laiks meitai mācīties vidusskolas posmā, tad arī domās, ko darīt. Bet pagaidām – Vecpiebalgā ir viss, ko sirds var vēlēties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dzeja emocionālai izlādei

06:11
19.12.2025
3

“Cepļu” mājās dzīvo pensionēta tiesnese un visu līdzšinējo mūžu absolūta galvaspilsētas dāma Velga Gailīte. Kopā ar vīru Andri uz Vaivi pilnībā pārcēlusies pirms aptuveni četriem gadiem. Kad grasījusies doties pensijā, sapratusi – ja paliks Rīgā, dzīve guls iepriekšējās sliedēs. Tā nu piedāvājusi dzīvesbiedram pārcelties uz laukiem, ko viņš – Tūjā uzaugušais un visu mūžu par […]

Rotas un akrila gleznas

05:11
18.12.2025
46

“Krieviņkrogs” ir krietnu gabaliņu aiz Rāmuļiem un Lielmaņiem. Dace Jeršova ar ģimeni šurp pārcēlusies no Rīgas jau deviņdesmitajos. “Man nepatika Rīgā, kaut esmu tur dzimusi un augusi, bet daudzdzīvokļu mājā dzīvot – tas nav tas,” stāsta Dace, atceroties, kā privatizējuši šo vietu un uzbūvējuši māju. Taujāta par brīvo laiku, Dace atzīst – vasarā iespēju ir […]

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
110

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
26

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
300
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
67

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
16
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
35
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
31
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
47
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
47
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi