Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Kļūt par pārmaiņām

Iveta Rozentāle
06:53
19.05.2025
121
Interv Baiba (1)

Baiba Āboliņa. FOTO: Iveta Rozentāle

Baiba Āboliņa, Cēsu novada Sociālā dienesta sociāla darbiniece darbam ar ģimeni un bērniem, kļuvusi par aizvadītā gada labāko sociālo darbinieku sociālajā dienestā nacionālajā konkursā “Gada balva sociālajā darbā 2024”. Baiba cilvēkā saskata potenciālu, nevis problēmu un uzsver, ka jaunieši, izaicinājumi, ar kuriem viņi saskaras, spoguļo mūs kā sabiedrību.

Baibas darbs ilgi saistīts ar jauniešiem, kuriem vajadzīgs atbalsts. Strādājusi Latvijā vakarskolā, bijusi brīvprātīgā ārzemēs, strādājot ar 14-16 gadīgiem jauniešiem, kas nemācās, ir izkrituši no sistēmas, kuriem ir uzvedības grūtības. Arī atgriežoties Latvijā, pievērsās jauniešu sociālajai iekļaušanai. Sociālajā dienestā aizvadīti pēdējie pieci gadi, praktizējot arī psihosociālo konsultēšanu sistēmiskajā pieejā. Šajā pieejā klientu aplūko kā daļu no citām sistēmām, piemēram, ģimenes, skolas, tajā būtiska ir cilvēka paša resursu, iespēju, vērtības ieraudzīšana un lēmumu pieņemšana.

-Kā uztverat saņemto apbalvojumu?
-Man ļoti patīk mans darbs, strādāju ar cilvēkiem un veicinu pārmaiņas, bet nekad neesmu sevi redzējusi kā klasisku sociālo darbinieku, tāpēc esmu ļoti pārsteigta par apbalvojumu. Domāju, katrs kādā jomā ir labākais, nevis viens ir labākais. Man ar titulu “labākais” ir ļoti grūti. Mūsu sabiedrībā ļoti izteikta ir vērtēšana – gudrākais, skaistākais, talantīgākais. Vērtē visur – skolās, skatēs, pat interešu pulciņos, tiek vērtētas pašas skolas. Visu laiku ir sacensība. Taču, piemēram, Somijā vispār nav reitingu skolām, ir vienkārši skolas, tās nesacenšas, katra ir labākā.

Nav tā, ka sacensībai nav jābūt, bet, šķiet, esam ar to iebraukuši grāvī. Dzīvojam tādā vērtēšanā, ka skolā bērnam atzīme ir līdzvērtīga viņa pašvērtībai. Ja ir nesekmīgs, viņam ir sajūta, ka nav nekas. Bet īstenībā viņš ir brīnišķīgs cilvēks, palīdz vecmāmiņai, ir lab­estīgs, iecietīgs. Bet tas netiek vērtēts. Domāju, ko lai saka jaunieši, kuri akadēmiskajos rādītājos nekad nebūs labākie un kuriem rodas sajūta – es neesmu pietiekami labs. Tā nevajadzētu būt.

Kad saņēmu apbalvojumu, saņēmu arī divas ļoti mīļas ziņas, vienu no jaunieša, kuram dzīve nokārtojusies. Viņš rakstīja: “Tu parasti priecājies par mani, bet tagad es priecājos par tevi.” Un vēl viena ziņa no bijušā vakarskolas audzēkņa, kurš uzrakstīja, ka esmu viņu iedvesmojusi un arī šo­brīd iedvesmoju, un viņš nešaubās, ka balva ir pelnīta. Tieši šīs ziņas bija manas balvas, jo redzu, ka, palīdzot jauniešiem sev noticēt, viņi sakārto savu dzīvi. Lai gan man nepatīk arī vārds “palīdzēt”. Man vairāk patīk vārds “atbalstīt” – bērnus, jauniešus, ģimenes. Atbalstīt ir spēcinošāks vārds.

-Jūs savā darbā pievēršat uzmanību vārdu izvēlei?
-Mācoties psihosociālo konsultēšanu, mums daudz lika aizdomāties, kā lietojam valodu un ka bieži ar teikto uzliekam cilvēkiem zīmogus – slinkais, ar uzvedības traucējumiem. Bet tā vietā, lai pateiktu, ai, tas jau atkarīgais, alkoholiķis, mēs varam paskatīties, ka tas ir cilvēks, kurš meklē veidus, kā tikt galā ar slimību, tātad redzēt resursus. Man liekas, mūsu sabiedrībā vēl ir ļoti daudz tāda padomju mantojuma domāšana, uztvere un rīcība. Piemēram, vēlme pēc varas pozīcijas. Bet ar mūsdienu jauniešiem varas pozīcija lielākoties nestrādā. Ja vēlamies pārmaiņas, ir jābūt attiecībām, nevis varas demonstrēšanai.

-Kādi ir aktuālākie izaicinājumi jauniešiem?
-Jaunieši visspilgtāk parāda procesus sabiedrībā, spoguļo mūs. Tās ir gan attiecības, gan atkarības un mentālā veselība. Redzot, kas notiek skolās un kam vecāki meklē atbalstu, es teiktu, ka jaunieši ir kliedzoša mērķgrupa, ar ko jāstrādā.

Kovida pandēmija nesusi būtiskas sekas ne tikai jauniešu mentālajā veselībā, bet vispār sabiedrībā. Paaugstinājies agresijas līmenis, samazinājusies spēja sarunāties, risināt konfliktus. Attiecības bieži ir neveselīgas, tajās ir mobings, vardarbība. Daudz kas notiek slēptāk, bet pastāv. Ļoti daudziem bērniem ir sociālā trauksme, viņi baidās būt tur, kur ir daudz cilvēku. Bailes ir tik lielas, ka izraisa panikas lēkmes. Daudziem bērniem ģimenē nav emocionāli drošas vides, attiecību, tas raisa sociālo trauksmi, depresiju, paškaitējumu, suicīda domas.

Mūsdienās daudzi bērni ir ļoti jūtīgi, viņi jūtīgāk uztver pieaugušo negatīvo noskaņojumu, tāpēc pat negrib iet uz skolu vai atgriezties mājās. Arī vērtēšana ietekmē mentālo veselību. Jauniešiem var būt augsti sasniegumi, bet tāpat ir jāiet pie terapeitiem, jo jaunais cilvēks izdeg. Trauksmi rada arī globālais fons.

Jaunieši pārmēru aizraujas ar virtuālo vidi, tā kļūst par atkarību. Ir skolēni, kuri nevar laikus no rīta pamosties, jo visu nakti ir spēlējuši datorspēles vai citādi pavadījuši laiku telefonā. Diemžēl reizēm pieaugušie pieņem, ka jaunieši smēķē saltiņus, kas nopietni ietekmē smadzeņu attīstību.

Taču jāsaprot, ka jaunietim tas ir instruments, lai nomierinātos, jo augstās prasības rada milzīgu stresu. Ir būtiski saprast, kādēļ jaunietim ir pozitīvs tas, kas mums šķiet negatīvs. Piemēram, jaunietim, kurš spēlē datorspēles, ir draugi, spēlē viņš ir noderīgs, viņam ir sasniegumi, daudz pozitīvu lietu, ko viņš nesaņem ikdienas dzīvē. Ja mēs gribam jaunieti no turienes dabūt ārā, ir jāpiedāvā kas līdzvērtīgs.

-Kad runa ir par jauniešiem, tas skar ne tikai ģimeni, bet arī skolu.
-Bērns ir sabiedrības loceklis, nevis tikai konkrētās skolas skolēns, sociālā dienesta klients. Mācību saturs un mācīšanās metodes neatbilst ļoti daudzu mūsdienu jauniešu vajadzībām un spējām. Jaunietim, kuram vajadzīgs psihiatra atbalsts, speciālists norāda, ka skolēns nevar koncentrēties ilgāk par desmit minūtēm, viņam nepieciešams laiks pastaigām, iespējai izskrieties. Bet skolotājs, kuram klasē ir 30 bērni un nav atbalsta personāla, to nespēj īstenot. Arī klasē ar septiņiem bērniem tas nav iespējams bez atbalsta personāla. Vēlams, lai tāds personāls būtu pieejams jau pirms­skolā un varētu strādāt ar bērnu un vecākiem. Pēc tam vieglāk būtu arī skolā.

Pie mums uzsvars ir uz izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanu, bet par maz kā resursu izmantojam dabu, kas ir tik pieejama. Infrastruktūra nav galvenais, būtiskākais ir cilvēks – pedagogs, kurš jūtas labi un nav izdedzis. Tāpēc ir vajadzīgs atbalsta personāls vai nevalstiskās organizācijas, kas var veidot piedāvājumu jauniešiem, kuriem ir mācīšanās vai uzvedības grūtības, parādot viņu personīgās izaugsmes iespējas. Tiklīdz jaunietim parādās mērķis, viņš atrod jēgu, kāpēc iet uz skolu. Šī vairs nav tā paaudze, kurai var pateikt – saņemies un dari. Tam nebūs rezultāta. Ja neredzēs jēgu, nedarīs.

Protams, jēga katram var būt atšķirīga, bet pamatvērtības jau neviens nav atcēlis. Svarīgi sajust, ka ar kaut ko esi vērtīgs, ka kaut ko vari. Ja vari iesaistīties aktivitātēs, uzņemties atbildību, būt atbalsts draugiem, jūties vērtīgs. Ar to viss sākas. Turklāt ļaut kļūdīties, citādi iznāk, ka labāk ir vispār nedarīt.

Un vēl viens aspekts, kas ir svarīgs jauniešiem – saprast, kā viņš vislabāk var mācīties, kuras metodes ir vispiemērotākās. Otrs – iemācīties kritisko domāšanu. Ja šīs divas lietas iemācās, tad var tālu tikt. Noslēguma eksāmenos vajadzētu parādīt divas kompetences. Šobrīd daudzi izkrīt eksāmenos un neiegūst pamatizglītību. Bet kas ar šiem jauniešiem notiek tālāk, kur viņi paliek? Tas, protams, ir valstisks jautājums, aktuāls ne tikai mūsu pašvaldībā.

-Kādam jābūt sociālajam darbiniekam, lai veidotos laba sadarbība ar jaunieti?
-Varu būt atbalsts tikai cilvēkam, kurš pats kaut ko vēlas mainīt. To ļoti labi ilustrē salīdzinājums – vari aizvest zirgu pie upes, bet jādzer zirgam pašam.

Es jaunieti pieņemu tādu, kāds viņš ir, nevērtēju, mūsu attiecības ir vienlīdzīgas, godīgas un ar cieņu. Tas nekas, ka viņam ir 14 gadi, tas nekas, ka uzvedības dēļ ir problēmas, bet es viņu kā cilvēku cienu un ļauju pieņemt lēmumu, izdarīt izvēli pašam.

Ja ar jaunieti ir godīgas un uzticēšanās pilnas attiecības, varu viņam pateikt, ka viņa rīcība bija stulba. Nevis viņš ir stulbs, bet viņa rīcība. Un jaunietis saprot, ka rīcību var mainīt.

-Kā saredzat iespēju pārmaiņām?
-Nereti sabiedrībā kaut ko noklusējam. Vajadzētu runāt atklāti, piemēram, ka skolēni izglītības iestādē lieto narkotikas un ar to netiek galā ne skola, ne policija. Tikai tad varēsim mainīt situāciju. Diemžēl bieži dzirdam, ka “mums tādu problēmu nav”. Tomēr daudz efektīvāk ir saukt lietas īstajos vārdos un rast risinājumus.

Es kā sociālais darbinieks ticu sadarbībai jeb kopdarīšanai, kopradei, mijiedarbībai, jo viens šajā jomā neko nevar izdarīt. Sociālā dienesta vadība sadzird un redz, ka jaunieši ir būtiska mērķgrupa. Tas jau ir labi. Tāpat būtu jāliek resursi kopā, nevis jādala – tas ir skolai, tas sociālajam dienestam. Pamazām tas jau sāk iekustēties – sociālā dienesta sadarbība ar jaunatnes jomas speciālistiem, nevalstiskajām organizācijām. Svarīgi, lai jaunietim ir atbalsts ģimenē, skolā, sociālajā dienestā un atbalstu saņem arī vecāki.

Redzu, ka mēs katrs varam ļoti daudz – mainīt mazās lietas. Mēs katrs varam kļūt par pārmaiņām. Ļoti cenšos to pateikt jauniešiem, un pati dziļi ticu –mēs paši radām realitāti, kurā dzīvojam. Ja vēlamies, lai tā ir citāda, mūsos ir resurss, lai to mainītu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ticēt Ziemassvētku vecītim

05:01
21.12.2025
13

Ziemassvētku pieturā Cēsīs, Rožu laukumā, ir Ziemassvētku vecīša namiņš, kurā noteiktās dienās ir sastopams pats vecītis. Kad viņš tur laipni sagaida bērnus, rinda ar mazākiem un lielākiem ķipariem, kuri vēlas aprunāties un izteikt savu vēlēšanos, ir garum gara. Arī “Druvai” bija iespēja aprunāties ar Ziemassvētku vecīti, kura tēlā, izrādās, ir cēsnieks Edvīns. Viņš šo lomu […]

Iedzīvojas Cēsīs un iepazīst alus garšu nianses

05:31
20.12.2025
230

Ar brīnišķīgu ziņu cēsniekiem un pilsētas viesiem intervijā ”Druvai” nāk klajā AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Evija Grīnberga. Viņa pastāsta, ka nākamā gada vasarā pie darītavas plānots atvērt “Alus māju”, kas būs jauna pieturvieta Cēsu tūrisma kartē un iespēja piedzīvot, kā top alus, kā arī vienuviet iepazīt visu “Cēsu alus” sortimentu. Cēsu darītava var lepoties […]

Dzeja emocionālai izlādei

06:11
19.12.2025
181

“Cepļu” mājās dzīvo pensionēta tiesnese un visu līdzšinējo mūžu absolūta galvaspilsētas dāma Velga Gailīte. Kopā ar vīru Andri uz Vaivi pilnībā pārcēlusies pirms aptuveni četriem gadiem. Kad grasījusies doties pensijā, sapratusi – ja paliks Rīgā, dzīve guls iepriekšējās sliedēs. Tā nu piedāvājusi dzīvesbiedram pārcelties uz laukiem, ko viņš – Tūjā uzaugušais un visu mūžu par […]

Rotas un akrila gleznas

05:11
18.12.2025
80

“Krieviņkrogs” ir krietnu gabaliņu aiz Rāmuļiem un Lielmaņiem. Dace Jeršova ar ģimeni šurp pārcēlusies no Rīgas jau deviņdesmitajos. “Man nepatika Rīgā, kaut esmu tur dzimusi un augusi, bet daudzdzīvokļu mājā dzīvot – tas nav tas,” stāsta Dace, atceroties, kā privatizējuši šo vietu un uzbūvējuši māju. Taujāta par brīvo laiku, Dace atzīst – vasarā iespēju ir […]

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
121

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
29

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi