Katra nezāle ir vērtīga

Saruna ar augu pasaules noslēpumu pārzinātāju VAIRU KĀRKLIŅU

Vaira Kārkliņa ir divu “Savvaļas augu virtuve” grāmatu autore. Viņa nesavtīgi dalās plašājās zināšanās, kā augus izmantot virtuvē, skaistumkopšanā, arī mājas tīrībā. Šoreiz ar viņu sarunājāmies pēc nesenā Zaubes Savvaļas kulinārā festivāla, kur viņa vadīja meistarklasi, daloties padomos par augu fermentēšanu.

-No kuras puses savas zināšanas par augiem nesat?

-Dzīvoju un darbojos Pāvilostā. Darba mūžs ir pagājis Liepājas Universitātē, tur mācīju matemātiku. Līdztekus darbam man vienmēr ir bijusi liela interese par augiem. Kamēr strādāju, vairāk ar augiem darboties varēju tikai pa vakariem. Nu jau pēdējos gados, kopš esmu pelnītā atpūtā, ar pilnu atdevi nododos augu pasaules izzināšanai.

Uzreiz vēlos teikt, esmu skolotāja, neesmu ražotāja. Mācu citiem, kā un cik dažādos veidos augus var izmantot. Savas zināšanas par augiem iedalu sešās tēmās: augu valsts pazīšana, zaļā aptieka, zaļā virtuve, zaļā kosmētika, zaļā mājas tīrība un zaļā māksla. Visās jomās pati ļoti daudz mācos visa gada garumā. Jaunajās zināšanās arī uzreiz dalos ar saviem skolēniem. Nodarbības pamatā vadu tiešsaistē, bet reizumis ir arī meistarklases, līdzīgi kā Zaubes Savvaļas kulinārajā festivālā. Gribu piebilst, ka man kā kurzemniecei ļoti patīk Vidzeme!

-Kā sākās interese par augu pasauli?

-Tas noteikti nācis no iepriekšējām paaudzēm, lai gan vecāku saistība ar augiem bija mazliet citāda. Abi mani vecāki bija grāmatveži, laikam tādēļ arī matemātiku mācījos pati! Tēvam patika darboties ar liliju un gladiolu selekcionēšanu, interese par augiem man noteikti ir no viņa. Laukos mani mazu bieži sūtīja meklēt skābenes zupai, un arvien, kad vāru skābeņu zupu, es neeju uz dārzu, bet meklēju savvaļas skābenes pļavā.

-Kas ir bijis visinteresantākais vai pārsteidzošākais, iedziļinoties augu pasaules noslēpumos?

-Ziniet, katru gadu atklāju kaut ko jaunu un tādu, kas patiešām ir liels pārsteigums. Bieži nodomāju – kāpēc gan es to nezināju agrāk? Tas būtu ļoti noderējis… Augu pasaulē ik gadu atklājas kāds jauns augs, tā īpašības, paņēmieni, kur to pielietot. Nav svarīgi, vai darbojos zaļajā aptiekā, zaļajā kosmētikā vai zaļajā virtuvē, katru mīļu brīdi var atklāt kaut ko, kas iepriekš nav zināts.

-Kā ar augu vākšanas periodiem Latvijā? Mums tomēr ir diezgan daudz gada auksto mēnešu…

-Mani kursi tiešsaistē vienmēr notiek no janvāra līdz septembrim – augu aktīvās veģetācijas laikā. Rudenī jau ir palikuši vairs tikai kādi augļi, saknes, pārējais viss dodas pie miera. Taču arī janvārī mežā var atrast gana daudz, ko var izmantot. Un februārī jau ir pirmie pumpuri, lapas, ko arī var likt lietā. Dažkārt aplami domā, ka no augiem var izmantot vienīgi ziedus, vasaras sulīgās lapiņas. Tā nav. Izmantot var ļoti daudz.

-Pastāstiet vairāk par jomām, kur augus var izmantot! Daudzi zinām tējas, veselīgos izvilkumus.

-Katrā jomā, ko iepriekš nosaucu, ir raksturīgi savi augi. Ir arī universālie, kas der dažādās sfērās. Virtuvē noder augi, kam raksturīgas noteiktas uzturvielas, kas dod kādu īpašu garšu vai rada sāta sajūtu. Zaļajā kosmētikā tie būs augi, kas vairāk dod labumu ādai, gļotādai. Par tējām Latvijā, šķiet, zina ļoti daudzi – tās prot vākt, žāvēt, informācija par tām ir gan grāmatās, gan citviet. Es mācu to, kas nav tik plaši zināms un latviešu valodā atrodams – tās ir visas šīs jomas, ko minēju.

Es patiešām ļoti daudz mācos – bez mitas. Daudzām tautām ir lielāka pieredze ar augu izmantošanu nekā mums, un arī tas ir ļoti interesanti, jo var atklāt jaunas nianses par augiem un to, kā tos izmantot.

-Jūs piedalījāties arī Zaubes Savvaļas kulinārajā festivālā, kur stāstījāt par fermentēšanu.

-Burkānus, kāpostus jau daudzi prot fermentēt – tas nekas jauns mums nav. Ir arī daudz kursu par fermentēšanu, bet lielākoties tiek runāts, kā fermentēt dārzeņus. Zaubes festivālā runāju par ogu un augļu fermentēšanu, kas patiesībā ir ļoti maz skarta tēma.

Septembris ir bijis brīnišķīgi silts, man mājās daudzu burciņu saturs aktīvi rūgst, burbuļo. Arī runājot par fermentēšanu, jāsaka, ka es nemitīgi cenšos atrast kaut ko jaunu, interesantu, nemitīgi tiecos pēc jaunām zvaigznēm, ko sasniegt augu izpētes pasaulē.

-Vai pati arī pielietojat šos augu pasaules brīnumlīdzekļus savā ikdienā?

-Protams, ļoti daudzus. Es eksperimentēju un savus izmēģinājumu rezultātus arī vienmēr izmantoju – gan zaļās kosmētikas krēmus, kas ir gatavoti no svaigiem augiem, nevis ņemti no burciņām, pulverīšiem, kas nopērkami veikalā. Arī zaļās aptiekas tinktūras, kas nav tikai izvilkumi spirtā. Ir vairāk nekā 20 dažādi bezalkoholisko tinktūru veidi, ko lieliski var izmantot.

Sabiedrība ļoti lēni pieņem kaut ko jaunu – tas jau ir zināms. Jaunu produktu ieviešana aizņem aptuveni desmit gadu. Kādam jāsāk tā lieta darīt, un tad jau palēnām viss aiziet. Man kursos ir bijušas ļoti daudzas grupas, kas iegūtās zināšanas aiznes tālāk.

-Nodarbības droši vien apmeklē galvenokārt sievietes.

-Lielākoties tās tiešām ir sievietes. Bet netrūkst arī kungu, kas nāk paklausīties kaut ko jaunu. Vairums ir sievietes vidējos gados – no trīsdesmit līdz sešdesmit, bet vienmēr ir arī kāda jaunāka un kāda vecāka kundze.

Apmeklējums ir saistīts arī ar to, ka cilvēki saprot – viss dabīgais ir labāks un jācenšas pašam rast metodes, kā sev palīdzēt ar dabas vielām, nevis pie pirmās izdevības skriet uz aptieku pēc rūpnieciski radītām zālēm. Ir daudz jaunu cilvēku, kas vispār neko nevēlas par zaļo dzīvesveidu dzirdēt, uzticas tikai tam, kas ražots rūpnieciski. Man pat ir teikuši, ka es ar saviem līdzekļiem varu kādu noindēt!

Es nevienam ar savām zināšanām neuzbāžos, katram ir brīva izvēle. Izpratne un zināšanas, kā izmantot dabas produktus, ļoti noder katram, jo jebkuros apstākļos, īpaši šajā nedrošajā pasaulē gan no vīrusu, gan politiskās puses, cilvēks var pats sevi nodrošināt ar labu uzturu, aptieciņu un kosmētiku.

-Vai nav tā, ka darbošanās tomēr ir kā dārgs vaļasprieks, jo izejvielas taču jāsagādā.

-Nebūt nē. Visas izejvielas ir tādas, kas ir katram viegli pieejamas, tādas, ko lietojam ikdienā, uzturā. Šos pašus produktus gandrīz katrs izmantojam. Tāpat arī augus savākt, dzīvojot Latvijā, nav liela problēma. Mēs nedzīvojam milzīgās pilsētas, kur grūti atrast nomaļu pļavu vai mežu, mums viss ir tepat. Arī no jebkuras pilsētas 15 – 20 minūšu laikā katrs var nonākt kādā nomaļākā vietā, lai savāktu augus.

Lauksaimniecība ļoti strauji tuvojas visiem ceļiem, bieži vien neatstājot vietu savvaļas augiem, tā ir problēma. Bet zinu, ka Vidzemē ļoti rūpējas, lai mazo ceļu malas netiktu apartas līdz grantij, lai paliktu vieta savvaļas augiem. Ticu, ka tas arī mainīsies, jo jau tagad daudz tiek runāts par ekosistēmas nozīmi, pļavu saglabāšanu.

-Vai ir kāds necilāks augs, kas Latvijā pieejams un varbūt tiek uzskatīts par nīstamu nezāli, patiesībā ir ļoti vērtīgs un pielietojams?

-Tādu ir ļoti daudz! Tādi ir gandrīz visi, atklāti sakot. Daudzi man saka, ko tu ņemies ar tām nezālēm! Tā nu tas ir iegājies, rūpniecībai attīstoties, pamata zināšanas, ko mūsu senči labi zināja, aiziet nebūtībā.

Ceļteka, virza, arī invazīvie augi, tostarp Kanādas zeltslotiņa – par daudziem tiek runāts, ka tie jānīdē ārā. Nevis jāiznīdē, bet jāierobežo, jo daudzi no šiem augiem ir ļoti vērtīgi! Zeltslotiņa ir brīnišķīga nieru veselībai, no tās var ļoti daudz ko gatavot arī virtuvē. Katrs invazīvais augs ir noderīgs. Jautājums, vai uzsveram tikai negatīvo vai tomēr saprotam, ka ir arī pozitīvā puse.

-Ko cilvēki var darīt rudens pusē, runājot par augu izmantošanu? Ko var ievākt?

-Rudens ir sakņu laiks, bet, ja cilvēks labi nepārzina augus, tad ar sakņu vākšanu aizrauties nevajadzētu. Septembrī un oktobrī augu virszemes daļa novītusi, bet saknes var neatšķirt. Tas, ko katrs var šobrīd vākt, ir zirgkastaņas augļus. Brūnie auglīši ir ļoti labi izmantojami veļas mazgāšanā. Sagriež apmēram desmit svaigus kastaņus, ieliek auduma maisiņā vai zeķē, aizsien ciet galu un liek veļasmašīnā. Tas ir absolūti tīrs, dabisks līdzeklis veļas mazgāšanai, jo kastaņos ir daudz tīrošo vielu – saponīnu. Protams, ar šo līdzekli neizmazgās lielus, dziļus traipus, bet ikdienas apģērbam der lieliski.