Karnevālā valda brīvība

To, ka janvāra vidū jāpošas uz karnevālu Nēķena muižā Taurenē, ielāgojis ne viens vien vietējais, arī tuvi un tāli kaimiņi. Pagājušonedēļ notika jau deviņpadsmitais karnevāls, kuru rīko kultūras nama vadītāja Ginta Babre, bet masku balles pagastā bijušas arī agrāk.

“Ir gandarījums, ka izveidojusies tradīcija un daudzi pasākumu gaida,” saka Ginta un atklāj, ka šogad, tikko bija izziņots karnevāla datums, dalībnieki sāka pieteikt galdiņus. Arī tā ir tradīcija, ka uz masku balli ierodas kompānijas, ģimenes ar bērniem, seniori, jaunieši. Kovboju kompānijā (viskuplākajā) bija 17 cilvēki.

Ginta atgādina, ka karnevālā Taurenē ir pašsaprotami, ka tēlam jābūt pārliecinošam, tam jāizspēlē, jāizdejo savs stāsts. Ja atnāksi, vien uzlicis karnevāla brilles, neskaitīsies, ka esi maskā. Tāpat būtiski bija ļauties radošumam, dodot nosaukumu savam tēlam.

“Tik daudz masku nebija bijis nevienā karnevālā, vairāk nekā simts. Arī tik apmeklētu balli neatceros. Bija brīži, kad dejoja gan mazajā zālē, gan foajē, jo lielajā nebija vietas. Masku parādē, kad tās zālē veica goda apli, pārējiem dejotājiem bija jāsaraujas maliņā,” stāsta kultūras nama vadītāja.

Masku daudzveidībā ieskatu dod kaut vai to nosaukumi: “Trešā kāzu nakts”, “Platīna peonijas, “Paradīze ar čūsku”, “Eņ­ģeļi”, “Utainie, blusainie ganāmpulka līderi”,  “Suleimans”, “Cū­ci­ņa Pepa”, “Strupceļš”, “Jū­lijs Krū­miņš un Letīcija”, “Do­mi­no”,“Gailis ar piecām vistām”, “Zaļā indiāņu čūska”, “Mārdža” , “Flinstoni”, “Nēķena muižas baltās dāmas”, “Kovboji” un citi.

“Pie katras maskas tās saimnieks bija nopietni strādājis. Apbrīnas vērti bija ganāmpulka līderi – aitiņas baltos, čirkainos kažociņos ar melnām galvām. Bruncīši aitiņām vienāda garuma, balti zābaciņi,    auniņiem melni šorti . Bija pat piedomāts par somiņu aitu jaunkundzēm,” iespaidos dalās G.Babre un turpina: “Suleimanam” bija metāla koferītis ar īpaši sagatavotām tūkstoš eiro banknotēm un šokolādītēm. Bet katra dāma, ar kuru viņš dejoja, saņēma rozi.” Ginta atzīst, ka par katru masku var dalīties iespaidos, gan kā izraudzītais tēls izspēlēts, gan kāda bijusi pati maska.

To gan, kā maskas tapušas, cik daudz un kādi materiāli izlietoti, cik laika veltīts tēla tapšanā, atklāj retais.

Renita Aukšmukste bija viena no sešiem “Utaino, blusaino ganāmpulka līderiem”. Viņa atklāj, ka jau divus gadus domājuši par aitiņām no animācijas filmas “Auniņš Šons”, bet pietrūcis laika. “Tas bija dāmu komandas darbs, vīri tikai saģērbās. Trīs reizes braucām uz Cēsīm pēc audumiem, šuvām. Tas ir tas interesantākais, kopā būšana, gatavošanās karnevālam,” stāsta Renita un uzsver, ka katru gadu gribas piedalīties, jo zināms, ka būs jauks pasākums, varēs daudzus satikt. “Vienu brīdi netiku zālē, tā bija pārpildīta. Dejojām foajē,” bilst dzērbeniete.

Jānis Gobiņš masku ballē bija Suleimans. Viņš atklāj, ka iepriekšējos gados bijis vienā maskā, bet gribējis ko citu. Vedeklai ieminējies, ka varētu būt poļu pans, tad kopā ar muzikantiem dziedātu: “Iekš meža bij viens nams…” Vedekla izdomāja, ka Jānis varētu uzvilkt kleitu, lakatu ap galvu, būtu šeihs. Tad atradies koferītis, kur salikt naudu, lai var dāmas nopirkt. Bez šokolādes un puķēm, tāpat melnām brillēm tādam kungam neiztikt.

“Uz karnevālu mani dāmas uzaicināja, teica, ka galdiņš klāts, kā mācēju, tā ierados,” saka Jānis un atgādina, ka latvieši prot priecāties un masku balle tam ir domāta. “Ko vecuma galā darīt, ja ne muļķi laist. Ja vēl kāds pavelkas līdzi, ir lustīgi. Man nepatīk pie galda sēdēt, labāk kaut ko darīt, padancot,” teic Jānis. Viņš atceras, ka 60.gados Dzērbenes vidusskolā rīkoja karnevālus, tie bija populāri, un smaidot atklāj, ka šogad pats svinēs 18 gadu jubileju, kaut pēc pases būs 81.

Jānis vērtē, ka karnevālā katra maska bijusi īpaša, padomāts, kā tajā uzvedīsies. “Man patika jaunais puisis, kurš bija Tarzāns. Egļu skuju svārciņi, pats kails, galvā galvaskauss. Viņa enerģija un izturība bija apbrīnojama. Kovboju kompānija bija lustīga,” pārdomās dalās Jānis un atzīst, ka karnevāla burvība ir tajā, ka ikviens var justies brīvs.

Arī Renita uzteic “Tarzānu”, vēl “Māsiņas krāsiņas” un piebilst, ka pamana tos, kuri ir aktīvi, kuri sevi izrāda. “Karnevālā īpašais tas, ka saģērbies tā, lai nepazīst, jūties brīvs, vari citus izjokot, apkārt tikpat brīvi cilvēki,” saka Renita un pauž pārliecību, ka nākamgad draugu kompānija būs lielāka, šoreiz viena ģimene netika, jārūpējas par mazuli. “Prieks, ka Taurenē ir tāds karnevāls,” uzsver notikuma dalībniece un piebilst, ka pirms gadiem braukuši arī citur uz karnevāliem, bet tagad nav dzirdēts, ka kaut kur rīkotu.

“Tik daudz ballētāju sen nebija satikts šaipus Gaujas!” vēsta ieraksts sociālajos tīklos. Masku ballē spēlēja grupa “Apvedceļš”, un, kā vērtē gan karnevāla apmeklētāji, gan kultūras nama vadītāja, arī tā    bija pievienotā vērtība, kas ne vienu vien piesaistīja. Viņi spēlēja līdz pusnaktij, bet balle ilga līdz trijiem rītā, un bija, kas par to gādā.

Ginta atklāj, karnevāls Nēķena muižā no citiem atšķiras ar to, ka pusnaktī maskas nekrīt. “Tas cilvēkiem patīk, viņi, ja vēlas, var palikt neatpazīti. Arī pati ne vienu vien pazīstamu cilvēku neatpazinu, tikai nākamajā dienā sarunā, kad tā viltīgi jautāja par karnevālu, sapratu, ka tajā bijis. Gal­venais, ka cilvēki ir priecīgi, brīvi, atraisīti, ka viņi ir gandarīti par to, ka bijuši masku ballē,” stāsta kultūras nama vadītāja un piebilst, ka tovakar pašvaldības policijai karnevālā darba nebija.

“Tiekamies nākamgad! Tad būs divdesmitais, īpašais, karnevāls,” atgādina G.Babre.