Izvēlēties piedzimt 1. janvārī

Cēsnieks Mārtiņš Sviķkalns 1. janvārī svinēs 18 gadu jubileju. Mamma Laimdota Zvirbule dēlu laida pasaulē Cēsu rajona slimnīcā. Mārtiņš 2008. gadā bija pirmais Cēsu pilsētas bērniņš, kļuva par pilsētas krustbērnu, jo kopš 2000. gada katru pirmo Cēsu slimnīcā dzimušo bērniņu vietvara īpaši godināja.

Lai gan dēla dzimšanas laiks bija plānots pāris dienu vēlāk, Mārtiņš izlēma savu dzimšanas dienu svinēt tieši Jaunā gada pirmajā dienā. Toreiz mammu uzrunāja “Druva”, Laimdota Zvirbule avīzei sacīja: “Mierīgi dzīvojos pa svētkiem, maz staigāju, jo bija tāda kā priekšnojauta, kas piepildījās. Ļoti gaidījām dēliņu, un ļoti brālīti gaidīja lielie bērni. Viņi tā priecājās, ka mazais beidzot piedzimis. Tagad jau tā sanāk, ka šis un visi pārējie jaunie gadi mūsu ģimenē būs īpaši.” Arī tagad Laimdota apstiprina, ka Mārtiņš bija ļoti gaidīts: “Par viņu visi ļoti priecājāmies. Mār­tiņš bija mūsu brīnums. Vis­ticamāk, tāpēc viņš ienācis mūsu ģimenē tik zīmīgā dienā.”

Izrādās, arī vecākie brāļi Aivis un Krists dzimuši janvārī. Viņi jau devušies savās dzīvēs un ģimene satiekas svētku laikā, tradicionāli – Ziemassvētkos. Mūsu saruna notiek vēl pirms svētkiem, bet mamma un Mār­tiņš secina, ka Ziemassvētkos tad arī visi kopā izdomās, kā svinēt Mārtiņa pilngadības svētkus. Puisis mācās Cēsu Pilsētas vidusskolas 11. klasē, kārto auto vadīšanas tiesības, viņam patīk sports un ātrums.

-Kā ir svinēt dzimšanas dienu 1. janvārī?
Mārtiņš: – Laika gaitā pat tieši šķiet foršāk, ka dzimšanas diena ir Jaunā gada dienā, jo ir vēl labāka atmosfēra. Iznāk svinēt dubultus svētkus.

-Vai jūs ģimenē svinat gan Mārtiņa dzimšanas dienu, gan Jaunā gada sagaidīšanu?
Mārtiņa mamma: – Jā, noteikti abus svētkus nodalām. Pusnaktī sagaidām Jauno gadu un, lai gan tad apsveicam arī gaviļnieku, vienmēr vēl 1. janvārī svinam tieši Mārtiņa dzimšanas dienu. Viesiem un ciemiņiem tas varbūt dažkārt ir zināms apgrūtinājums, bet dzimšanas diena ir dzimšanas diena, un tā ir jāsvin pati par sevi.

-Vai līdz ar Mārtiņa piedzimšanu mainījās tas, kā svinat Jauno gadu?
Mārtiņa mamma: – Būtībā nē, arī pēc Mārtiņa piedzimšanas gadu miju sagaidījām kā iepriekš. Vienīgi tieši Mārtiņa dzimšanas dienā bija pilnīgi citāds jaunais gads. Un tagad 1. janvārī mums tiešām ir dubulti svētki. Jau 31. decembrī domāju par jubilāra torti, citādāk, ja par to domāšu 1. janvārī, būs jau par vēlu.

-Kā pašam vislabāk patīk svinēt savu dzimšanas dienu?
Mārtiņš: – Man patīk uzaicināt tuvākos cilvēkus un mājās kopā pasēdēt pie svētku galda, parunāties ar visiem. Man tieši patīk, ka esam nelielā lokā, paši tuvākie.

-Vai ir kāda dzimšanas diena, kas īpaši palikusi atmiņā?
Mārtiņš: – Es teiktu, ka pieturos pie pārbaudītām vērtībām, būšanas ar tuviniekiem, tāpēc nav tā, ka kāda no jubilejām kādā veidā izceltos.

Mārtiņa mamma: – Reiz gan bija neparastāka svinēšana. Kopā ar ciemiņiem, dēla draugiem, braucām uz peldbaseinu. Toreiz gan viņi visi bija pavisam maziņi.

-Vai gaidāt savu pilngadību?
Mārtiņš:– No vienas puses, noteikti jā. Bet no otras puses, tā īsti nē, jo saprotu, ka sākas tāds nopietnāks dzīves posms. Nav vairs gluži tie agrākie laiki, kad ne par ko nebija jāsatraucas. Jāturpina mācības, tad jau jādomā par darbu. Tuvojas pieaugušā dzīve.

-Kas šobrīd ir svarīgākais?
Mārtiņš: – Nokārtot autovadītāja tiesības. Teoriju jau esmu izmācījies, tūlīt beidzas braukšana, viss ir izdarīts, un, kad paliks 18 gadi, varēšu kārtot eksāmenus. Man ļoti patīk vadīt auto. Domāju, nākotnē tas, ka man ir transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, noderēs ne tikai pašam, bet arī darbā. Tāpat varēšu mammu aizvest tur, kur viņai nepieciešams.

Mārtiņa mamma: – Pamatus braukšanai Mārtiņam ielika vecākais brālis, bet braukt mācīju tieši es. Atceros arī mūsu pirmo braucienu uz Valmieru, spilgtas emocijas un iespaidi. Tagad jau dēls daudzas reizes braucis instruktora pavadībā. Tāpēc arī man kā mammai ir lepnums, ka dēlam jau drīz būs autovadītāja apliecība.

-Un kāda, Mārtiņ, ir brīvā laika lielākā aizraušanās?
Mārtiņš: – Izpildīt trikus ar skūteri. Iet uz sporta zāli. Viss, kas saistīts ar sportu un ātrumu. Es arī piedalos skūteru sacensībās skeitparku laukumos. Šogad startēju sacensībās Cēsīs, Sigul­dā, Valmierā, ieguvu godalgotas vietas. Turklāt šogad man pašam bija arī tas gods būt komentētājam šāda veida sacensībās. Tās ne tikai komentēju, arī vadīju.

-Vai pazīstat vēl kādu, kurš ir dzimis 1. janvārī? Un kā pašam liekas, vai dzimšanas dienas datums ietekmē cilvēka raksturu? Kā sevi raksturotu?
Mārtiņš: – Draugiem ir paziņas, kas dzimuši 1. janvārī, bet tuvāk šādus cilvēkus nepazīstu. Es jau domāju, ka manu raksturu neietekmē tas, ka esmu piedzimis šajā datumā. Es esmu aizrautīgs, man patīk apgūt jaunas lietas, patīk ekstrēmais sports, gūt adrenalīna devu. Es varētu teikt, ka mani ļoti raksturo aizrautība.

-Uzrunājot jūs abus ar mammu intervijai, mamma pastāstīja, ka visus šos gadus esat dejojis “Randiņā”. Vai patika tautiskās dejas, vai mamma bija tā, kura vēlējās, lai dejojat?
Mārtiņš: – Būtībā mamma bija tā, kura gribēja, lai dejoju. Visus deviņus gadus nodejoju, lai mammai būtu prieks. Lai gan devītajā klasē vairs nebiju kolektīvā, pagājušajā mācību gadā atkal iesaistījos, lai piedalītos skolēnu dziesmu un deju svētkos. Tagad ir deju pauze, jo galvenais bija izdarīt visu, lai varētu iegūt autovadītāja tiesības. Tad jau redzēs, ko tālāk darīšu.

Mārtiņa mamma: – (Ar smaidu.) Es ceru, ka pēc tam turpinās dejot, bet saprotu, ka to grūti savienot ar sacensībām.

-Jums visi dēli dzimuši janvārī. Vai saredzat, ka viņiem ir kādas līdzības?
Mārtiņa mamma: – Man liekas ļoti īpaši, ka dēli dzimuši janvārī. Un arī viens mans brālis nācis pasaulē gada pirmajā mēnesī, bet otram tajā ir vārda diena. Janvāris mums ir ļoti īpašs.

Man šķiet, ka dēliem ir kopīgas iezīmes. Lai gan vecākie dēli jau ir savā dzīvē, viņi visi trīs spēj daudz ko darīt tā, lai man būtu prieks. Viņi ļoti par mani domā un rūpējas.

-Jums, brāļiem, tas ir svarīgi.
Mārtiņš: – Viņa ir mūsu mamma. Mammas labā ir jādara viss labais.
Mārtiņa mamma: – Ziemas­svētkos visi esam kopā, tas man nozīmē ļoti daudz.

-Kādas ir jūsu svētku tradīcijas?
Mārtiņa mamma: – Galvenā ir kopā būšana. Pat ja ikdienā katrs esam savā vietā, Zie­mas­svētkos sanākam kopā un izbaudām cits cita klātbūtni.

-Kas jums ģimenē ir būtiskākais?
Mārtiņa mamma: – Mīlestība citam pret citu un cieņa. Vien­mēr no bērniem esmu jutusi ļoti lielu cieņu. Varam uzticēties cits citam, izrunāt visu.
(Mārtiņš piekrītoši māj ar galvu.)

-Un ģimene ir tā drošā, stiprā vieta?
Mārtiņš: – Jā.

-Ko gribētu novēlēt citiem jaunajā gadā?
Mārtiņa mamma: – Pirmkārt, veselību, jo šobrīd ļoti daudzi slimo. Mīlestību, prieku, dzīvesprieku. Lai ir savējie, par ko rūpēties, lai zinām, ka ar savējiem viss ir labi. Pats galvenais ir veselība un tuvie, mīļie cilvēki.