Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Ieriķu dzīvības dzēriens kombuča

Agnese Leiburga
05:37
02.10.2025
142
KombuÐa

Kombučas un ģimenes spēks! Miķelis Isajevs ar meitām savas kombučas ražotnes kioskā Vidzemes šosejas malā Ieriķos. FOTO: Agnese Leiburga

Ieriķos, tiekoties sarunai, lai pastāstītu par tējas dzērienu “Kombuča “Dzīvības dzēriens””, Miķelis Isajevs, galvenais idejas autors un ražošanas īstenotājs, rāda kiosku, kurā paredzēta arī lejamās kombučas tirdzniecība. Autobraucēji ceļā pa Vidzemes šoseju varēs piestāt Ieriķos un nobaudīt kādu glāzi dzirkstošā spirdzinājuma.

Kā zināms, pēdējos gados popularitāti iemantojusī kombuča ir raudzēts dzēriens, kas rodas, ilgstoši ievietojot tējas sēni — rauga sēņu simbiozi ar baktērijām — cukurotā tējā. Dzērienu reizēm sauc arī par tējas sēni. Kombuča ir populāra pasaulē, īpaši ASV, kur to bizness 2019. gadā pēc internetā atrodamajiem datiem pat ienesis 1,67 miljardus dolāru. Tā tiek pirkta gatava vai tiek raudzēta mājas apstākļos no veikalos nopērkamām izejvielām.

Miķelis atklāj, ka darboties šajā uzņēmējdarbības sfērā sācis kaimiņu novadā Siguldā, no kurienes pats arī nāk. Darbošanās Cēsu novada Ieriķos notiekot vien pēdējos gados.

“Mēs sākām pagrabiņā Si­guldā. Šķiet, tas bija 2014. gadā, kad biju nodibinājis SIA “LKOM”, lai darbotos kempingu biznesā. Mums bija tikai trīs namiņi, bija jādomā, kā nopelnīt, jo ar trijām mājiņām to izdarīt nav īpaši reāli,” pirmsākumus uzņēmējdarbībā atceras Miķelis. Viņš atminas: “Draugs no Ķīnas bija atvedis tējas sēnes baktēriju, un man tās attīstības process šķita interesants. Vasarā paspēlējos, paskatījos, kā tā aug, bet ziemā sapratām, ka vajadzētu sākt ražot. Amerikā tas jau bija populāri, bet pie mums vēl ne.” Viņš arī pastāsta, ka darbību sācis ar minimālām investīcijām un visu darījis pats, piesaistot pāris palīgu.

“Te, Ieriķos, kaut ko īstenot uzsākām vien 2018. vai 2019. gadā, pēc tam, kad Siguldā bija nostrādāti divi trīs gadi. Šī vieta piederēja sievas vectēvam. Sākām pamazām pa vienai telpai visu remontēt,” kā nonākuši Ieriķos, atklāj kombučas ražotājs.

Starts uzņēmējdarbībā nav bijis viegls, nenoliedz Miķelis un atzīst: “Visu, cik vien varējām, ieguldījām, lai uztaisītu ražotni. Piesaistījām Eiropas fondus, kredītus, pārdevām īpašumus.”

Sākumā darbojušies pavisam nelielā telpā. “Viss piekrauts ar ledusskapjiem, vēl bija galds un izlietne. Un aiziet – visu ar rokām! Salējām kombuču alus mucā, iespiedām gāzi, tad tā muca 20 minūtes bija jākrata. Tad visu ielēja citā traukā, kuram bija krāns. No tā katru pudelīti sapildījām ar roku, ar roku katrai uzlīmējām etiķeti,” atmiņās dalās Miķelis.

Ieiešana tirgū izdevusies veiksmīgi, jo lielākā darbošanās bijusi pirms kovida pandēmijas. Arī tās laikā ar uzņēmējdarbību vedies gana labi, bet tagad jau esot grēks sūdzēties, jo tiekot noturēts stabils produkcijas apjoms, atzīst M.Isajevs. Kombuču tirgo arī lielo tirdzniecības tīklu veikalos, piemēram, “Rimi”. Jautāts, vai bija viegli pārliecināt pieņemt viņu produktu, ražotājs atzīst, ka nebūt ne. “Tu sūti piedāvājumus, tu esi maziņš, tevi valstī neviens nepazīst, un tāpēc tavu produkciju arī neņem. Lielie tīkli jau maza apjoma ražotāju produkciju nevēlas pieņemt tirgošanai,” spriež M.Isajevs. “Labi, ka mēs jau laikus domājām vairākus soļus uz priekšu un izveidojām ražotni, lai varētu piedāvāt lielākus apjomus, kad tas būs nepieciešams.” Uz­ņēmējs pastāsta, ka ražošanas apjomi izteikti pieauguši 2020. un 2021.gadā.

Pašlaik ražotnē ir septiņi darbinieki, bet M. Isajevs atzīst, ka to skaits ir mainīgs atkarībā no gada perioda un veicamajiem darbiem: “Pēdējie daži gadi ir bijuši ļoti intensīvi. Paralēli ražošanai bija arī darbinieki tieši būvniecībai, jo bija nepārtraukts celtniecības un remontu process: jumts jāremontē, rampas jābūvē. Pēdējais gads tāds vairāk uz pauzes. Nevar visu laiku ar lielu jaudu strādāt, gribas padzīvot arī mierīgāk.”
Miķelis pastāsta, ka Ieriķos uzbūvējuši arī ģimenes māju, kur tad vislabprātāk bauda dabu un mieru. Abi ar sievu, būdami siguldieši, sākotnēji īpašumu dzīvesvietai meklējuši Siguldā. Pirms kovida cenas bijušas zemākas, bet epidēmijas laikā noticis būtisks cenu kāpums un arī samazinājies piedāvājumu klāsts. Galu galā atraduši zemes gabaliņu, ko tirgoja Ieriķos.

Galvenais nosacījums īpašuma meklējumos bijusi dabas klātbūtne. Tieši atrašanās dabā ģimenei arī esot īstais relaksēšanās veids, vēl kāds ceļojums un, protams, bērni. Arī šajā sarunā piedalās abas Miķeļa meitiņas – vecākā Maija un mazā Mona. Abām par godu radītas kombučas markas. Var nogaršot kombuču “Maya”, pēc ražotāju pašu paustā – asu, drosmīgu un ugunīgu -, un kombuču “Moona” – maigu, noslēpumainu, vilinošu.

Uzstājīgi sarunā piedalīties grib arī divi ģimenes sanbernāri, kurus gan saimnieks kombučas tirdzniecības kioskā Vidzemes šosejas malā, kur runājamies, nelaiž. Miša un Rembo – sanbernāru puikas -dzīvei Isajevu ģimenē atvesti no Igaunijas. Sākotnēji domāts ņemt vienu kucēnu, bet, tā kā teritorija ap māju ir liela, apsvērts, ka var turēt arī divus, kopā suņi ir vairāk nodarbināti dauzoties un skraidot.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
11

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
247
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
62

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1030
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Meksika - senu un mūsdienīgu tradīciju zeme

06:21
08.12.2025
58

Aivis Dombrovskis ir psihologs, psihoterapeits, viņa sirds pieder vienīgi Cēsīm, bet darba dzīve ir Rīgā un ārzemēs. Šoruden viņš bija Meksikā, piedalījās pasaules transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas konferencē “2025 XOLOTL”. Pasākuma norises laiks pielāgots meksikāņiem tik nozīmīgajām Mirušo dienas svinībām. Piepildīt sapņus – iepazīt Meksiku Kad ģeogrāfijas skolotāja Cēsu 1. vidusskolā rādīja filmu par Meksiku, […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
30
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
26
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
42
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
41
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi