Iedzīvojas Cēsīs un iepazīst alus garšu nianses

Ar brīnišķīgu ziņu cēsniekiem un pilsētas viesiem intervijā ”Druvai” nāk klajā AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Evija Grīnberga. Viņa pastāsta, ka nākamā gada vasarā pie darītavas plānots atvērt “Alus māju”, kas būs jauna pieturvieta Cēsu tūrisma kartē un iespēja piedzīvot, kā top alus, kā arī vienuviet iepazīt visu “Cēsu alus” sortimentu.

Cēsu darītava var lepoties ar lielākās alus darītavas titulu Latvijā, jo sabrūvē vairāk nekā 64 % no Latvijā saražotā alus. Taču produktu portfelis ir ļoti daudzveidīgs. Cēsu alus piedāvā ne tikai dažādus alus veidus, bet arī plašu bezalkoholisko dzē­rienu klāstu: limonādes, ūdeni, enerģijas dzērienus un citus.

-Pastāstiet mazliet par sevi – no kurienes pati esat? Esat vidzemniece vai no citurienes?

-Jā, esmu vidzemniece, dzimusi un augusi Valmierā. Visu bērnību pavadīju tur, vasaras savukārt pie omēm Rūjienā. Skolā arī gāju Valmierā. Jāatzīst, man Vidzeme ir tuva – mana dzimtā pilsēta Valmiera un tagad jau arī Cēsis. Mans sapnis, kad es pabeidzu vidusskolu Valmierā un devos studēt uz Rīgu, bija kādu dienu atgriezties. Bija sajūta, ka manas mājas ir šeit.

-Kur studējāt?

-Studēju Latvija Univers­itātes Ekonomikas un vadības fakultātē, kā arī vienlaicīgi LU Sveš­valodu fakultātē angļu filoloģiju. Pa dienu mācījos ekonomiku, bet vakarā – filoloģiju. Man gan finansiālu apsvērumu dēļ neizdevās pabeigt angļu filoloģijas studijas. Bija jāsāk strādāt un bija jāizdara izvēle starp divām fakultātēm.

Tā kādu brīdi paliku Rīgā, kamēr studēju un līdztekus arī strādāju. Bija tāds studenta režīms – pa dienu mācījos ekonomiku, naktīs piestrādāju degvielas uzpildes stacijā. Savukārt pēc augstskolas beigšanas uzsāku karjeru mazumtirdzniecības sektorā. Tajā laikā tas bija “Rimi Baltic”, kur ieguvu pirmo pieredzi kā vadītāja. Toreiz vēra vaļā pirmo lielveikalu tirdzniecības centrā “Alfa” un man uzticēja ātro uzkodu nodaļas vadību, kur strādāja astoņi cilvēki. Kā priekšrocība bija mana pieredze degvielas uzpildes stacijā un pieredze ātro uzkodu gatavošanā. Karjeras laikā esmu strādājusi pie vairākiem mazumtirgotājiem. Latvijā kādu laiku bija veikalu tīkls “Iki”, arī tajā pastrādāju, tad 13 gadus darbojos lielveikalu tīklā “Sky Baltija”, kur vadīju tirdzniecību, mārketingu un iepirkumus. Neilgu laiku esmu vadījusi tirdzniecības centru “Sky&More”. Pēc tam piecus gadus “Maxima” vadīju mazumtirdzniecību un arī ražošanu. Tagad esmu atpakaļ Vidzemē.

-Beidzot tas notika?

-Jā, beidzot tas notika! Tas patiešām bija viens no galvenajiem iemesliem ieinteresēties par personāla atlases kompānijas piedāvājumu. Man zvanīja. Kad izdzirdēju, ka runa ir par Cēsīm, sapratu, ka šī ir tā mana gaidītā iespēja atgriezties uz dzīvi Vidzemē.

-Dzīvojat arī Cēsīs?

-Cēsīs. Ar visu ģimeni esam pārcēlušies uz Cēsīm. Mana pirmā darba diena “Cēsu alū” bija pirmais augusts, un vasaras beigas bija ideāls brīdis, lai pārorganizētu ģimenes lietas, īpaši, kas attiecas uz bērniem – skola un bērnudārzs. Tā tā pāreja iznāca ļoti gluda. No pirmā septembra visi trīs mani bērni apmeklē Cēsu izglītības iestādes. Mums ir arī brīnišķīgs atbalsts no omēm, kas ir nenovērtējami, jo neviena aukle nevar sniegt bērniem to mīlestību, ko omes. Savukārt vīrs daļēji strādā attālināti, līdz ar to arī viņam pārcelšanās šurp nebija problēma.

-Viegli gāja ar pārcelšanos?

-Jā! Mani pašu pārsteidza, cik viegli tas notika. Manuprāt, Cēsu novada pašvaldība visu procesu ir izveidojusi vienkārši un saprotami, kas patiešām veicina jaunu ģimeņu pārcelšanos uz Cēsīm.

-Ir bijis viegli arī iedzīvoties šeit?

-Jā, esam pamazām iepazinušies ar kaimiņiem un ieguvuši šeit jau tādus cilvēkus, ko varbūt vēl nevar dēvēt par draugiem, bet noteikti par labiem paziņām. Lai arī nereti valda stereotips, ka vidzemnieki ir atturīgi un vēsi, es to nevaru apstiprināt. Mana pieredze rāda, ka cilvēki šeit ir atvērti un labprāt veido attiecības. Mums ir izveidojusies brīnišķīga ģimenes tradīcija sestdienās doties uz Cēsu tirgu. Es izbaudu to, ka veidojas draudzīgas attiecības ar iecienītākajiem mājražotājiem, un katru reizi mēs mazliet aprunājamies.

-Kā veicās ar integrēšanos kolektīvā? Tas bija grūtāk?

-Patiesībā, nē! Skaidrs, ka sākumā visiem ir nedaudz ieturēta un piesardzīga attieksme, bet, laikam ejot, jau ļoti ātri esam atraduši kopīgu valodu. Īstenībā es esmu ļoti pateicīga par to, cik ļoti atvērti ir darbinieki, ka dalās ar savu pieredzi un zināšanām. Protams, man kā jaunpienācējai nav tādas informācijas bagāžas, kas ir esošajai komandai – gan par tradīcijām, gan dažādu biznesa pieredzi. Ļoti novērtēju, cik pretimnākoša un profesionāla attieksme bija vadības komandai un arī visiem uzņēmuma darbiniekiem.

-Runājot par tradīcijām, “Cēsu alus” laikam gan ir bagāts ar tām? Ir dzirdēts par spēcīgu darbinieku arodbiedrību un pensionāru klubu!

-Jā, mums ir gan ļoti spēcīga arodbiedrība, gan pensionāru klubs. Ir arī dažādas citas tradīcijas, piemēram, draugu dienas, kad var aicināt savus draugus apskatīt darītavu. Mēs ik gadu pasniedzam apbalvojumu “Cēs­nieks” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību, atbalstām Cēsu pilsētas svētkus. Šogad mēs uzsākām jaunu tradīciju – izdekorējām savu eglīti eglīšu alejā Rožu laukumā. Protams, mums ir dažādas tradīcijas, dažas arī gana ilglaicīgas, galu galā mēs esam senākā alus darītava ne vien Latvijā, bet arī Baltijā. 1590. gads ir gads, kurā pirmo reizi ir dokumentēta alus darīšana Cēsīs.

-Kas bija aktuālākie darbi, uzsākot strādāt šeit?

-Sākums bija ļoti dinamisks. Tieši ar augusta mēnesi, kad es šeit sāku strādāt, stājās spēkā jaunie alkohola tirdzniecību ierobežojošie noteikumi, kas lika domāt, kā tad mēs reaģējam uz šo mainīgo tirgus situāciju. Uzreiz pēc tam bija jāķeras pie nākamā gada budžeta plānošanas, kas uzņēmumos parasti notiek rudenī. Bija jādomā jau par nākamo gadu: kādas ir mūsu prioritātes un mērķi, kādus jaunus produktus un inovācijas radīsim, kā attīstīsim ražošanu un kādas investīcijas būs nepieciešamas attīstībai. Paralēli nāca arī darījums ar SIA “Valmiermuižas alus”, kas pievienojas AS “Cēsu alus” uzņēmumu grupai. Tiku uzreiz ierauta darbu virpulī.

-Bet varbūt tas ir labi?

-Iespējams, jā. Katrā gadījumā tas man lika ātrāk sastrādāties ar komandu.

-Alus mīlētāju sabiedrību satrauca ziņa, ka “Valmier­muižas alus” nonāk “Cēsu alus” pārziņā, vai tehniski tas jau ir noticis?

-Šobrīd mēs vēl gaidām Konkurences padomes atzinumu, un darījums tiks pilnībā pabeigts pēc tā saņemšanas. Katrā gadījumā “Valmiermuižas alus” turpinās darboties Valmiermui­žā. Mēs cienām un godinām receptes un citus dzērienu radīšanas noslēpumus, kas padara “Valmiermuižas alu” tik īpašu, un saglabāsim Valmiermuižas alus un bezalkoholisko dzērienu garšu un augsto kvalitāti, kas gadiem ir noslīpēta. Mums kā savas valsts patriotiem ir svarīgi turpināt brūvēt Latvijā, stiprināt vietējo ražošanu un nodrošināt darba vietas vietējiem cilvēkiem.

-Aizmirsu pajautāt, vai jums pašai garšo alus?

-Tā ir lieta, par ko mans vīrs smējās. Viņš atzina, ka es esmu tik lojāla savai darbavietai. Ie­priekš uz mūsu galda vienmēr bija produkti, kurus varēja nopirkt konkrētajā mazumtirdzniecības ķēdē, kurā tobrīd strādāju. Pašlaik tā vietā, lai svētku reizē baudītu vīna glāzi, kā darījām to agrāk, mēs baudām alu. Man pašai ir ārkārtīgi interesanti iepazīt alus daudzveidību, jo alus sortiments mums ir milzīgs, un es pamazām iepazīstu visas garšas. Šis ir mans atklājums alus pasaulē, cik patiesībā dažādi var būt alus stili, garšas notis.