Dzīvnieku saimniecības un zoo vēsturiskajā Cēsu rajonā

Viens no lauku tūrisma piedāvājumiem, kas aizvien paplašinās, ir iespēja aplūkot, iepazīt un pabūt kopā ar dažādiem dzīvniekiem, lielākoties ar Latvijai neraksturīgiem. Arī kādreizējā Cēsu rajona robežās aizvien palielinās mini zoo skaits, savukārt lielās dzīvnieku audzētavas papildina piedāvāto.

“Druva” izvēlējās pastāstīt par trim saimniecībām, kas darbojas vēsturiskā Cēsu rajona teritorijā – par vienu ar nopietnām tradīcijām, kas nodarbojas arī ar pētniecību, par papagaiļu audzētājiem, kas tikko sākuši darbu, un pastaigu ar alpakām pa Piebalgas pakalniem.

Rikas Alpaku skola – vieta, kur mācīties kopā ar alpakām

Pa Piebalgas pakalniem, caur āboliņu laukiem un klusiem meža stūrīšiem ved ceļš uz vietu, kur pūkainas alpakas kļūst par skolotājām. Šeit, Vecpiebalgas pusē, mīt Rikas Alpaku skola – nevis parasta saimniecība vai tūrisma objekts, bet īpaša vieta, kur dzīvnieki un cilvēki satiek viens otru mierā, klusumā un sirsnībā.
Ideja par alpakām pirms desmit gadiem radās Guntai Rāvietei. Saimniecībā savulaik turētas aitas, govis, cūkas, vistas – viss, kas pienākas kārtīgai lauku saimniecībai. Tolaik pati Gunta strādāja Rīgā, līdz vienā brīdī nolēma, ka vēlas darīt kaut ko tepat mājās. Tajā laikā meita studēja Latvijas Lauksaimniecības universitātē (tagad Latvijas Bio­zināt­ņu un tehnoloģiju universitāte), kādā studiju kursā vajadzēja izveidot teorētisku saimniecības modeli. Gunta meitai padeva ideju: “Izrēķini alpakas.” Tā arī vēlāk tapa bakalaura darbs par šo tēmu, un jau pirms darba aizstāvēšanas pirmās sešas alpakas bija saimniecībā, stāsta Guntas meita Ausma Herona, kura tagad aktīvi darbojas saimniecībā.

Saimniecības piedāvājuma nosaukuma pirmā daļa ir ģimenes mīluļa – suņu meitenes Rikas – vārds. Kad alpakas atvestas, sunīte pirmajās dienās nespēja no tām atraut acis. Suns un alpakas stāvēja katrs savā žoga pusē, tā Rika kļuva par simbolu un sargu.

Bet skola? Tāpēc, ka šeit ne tikai apbrīno dzīvniekus, te māca. Māca, kā ar dzīvniekiem apieties, kā izprast to vajadzības, stāsta par alpaku dzīvi, uzvedību, vilnu. “Cilvēki mācās, dzīvnieki mācās, un arī mēs vienmēr kaut ko jaunu iemācāmies,” saka saimniece. Ekskursijas iepriekš jāpiesaka, lai saimnieki katram viesim varētu veltīt pietiekami daudz laika.

Apmeklētājiem ir iespēja kopā ar alpakām doties pastaigā. Izrādās, tad dzīvnieki kļūst par cilvēku spoguļiem – mierīgie pievelk mierīgos, straujākās alpakas nereti saista trauksmainākos. Bet darbošanās kopā ar dzīvnieku vieš mieru gandrīz visiem. Ir pat bijis gadījums, kad trakulīgi pusaudži pēc pastaigas ar alpakām kļuvuši klusi un rāmi – dzīvnieku ietekme ir spēcīgāka, nekā mēdzam iedomāties.

Rikas alpakas ir ne tikai apskatāmas, bet arī burtiski apčubināmas. Tās var noglāstīt, pabužināt tām vilnu.
Saimniecībā iegūst un izmanto arī alpaku vilnu. Viens veids- vērpj dziju. Katram kamolam klāt dzīvnieka vārds, no kura vilnas dzija iegūta. Tā atšķiras pēc toņa, tekstūras. Dziju nekrāso, alpakas pašas piedāvā plašu krāsu spektru no baltas līdz sudrabpelēkai, brūnai un pat raibai no plankumaino dzīvnieku vilnas. No dzijas top cimdi, zeķes, rotaļlietas – viss radīts tepat, pašu ģimenē vai apkaimes iedzīvotāju, vai ar apkārtējo palīdzību radīts. Vilnu izmanto arī segām, tās šuj Igau­nijā. Saimniece atzīst, ja esi redzējis dzīvnieku un pēc tam uzvelc no viņa vilnas radītus cimdus, zeķes, ir īpaša sajūta, saikne.

Alpakas labi jūtas visos gadalaikos. Labprāt uzturas ārā, bet lielā salā gan paliek savā mītnē. Vasarā pat tumšākās alpakas mēdz pagulēt saulītē, bet lielākā problēma ir dunduri un citi kukaiņi, tie, protams, dzīvniekiem traucē. Gunta stāsta, ka jāseko arī ganīšanas laikam. Latvijā zāle aug bagātīgāk nekā alpaku dzimtajā Dienvidamerikā, tāpēc ir jāuzmana, lai dzīvnieki nepārēstos.

Rikas Alpaku skola nav masu tūrismam. Tur piedāvā kvalitatīvu satikšanās brīdi starp cilvēku un dzīvnieku, lai abas puses justos labi un lai apmeklētāja instagrama bildei nāk līdzi arī zināšanas, pieredze, sajūta.

Briežu parks vilina visos gadalaikos

Safari parkā “More” mīt trīs briežu sugas: staltbrieži, baltie staltbrieži un dambrieži. Stalt­brieži Latvijā sastopami arī savvaļā, baltie staltbrieži vairs nav novērojami dabā, bet dambrieži ir Dienvideiropai raksturīga suga, kas Latvijā savvaļā nedzīvo. Interesanti, ka briežiem atšķirības ir arī pēc izcelsmes – ungāru, rumāņu un angļu briežiem atšķiras izskats; lielākā dažādība vērojama ragos.

“Druva” jau vairākkārt rakstījusi par safari parku Morē. To izveidoja 90.gadu vidū, nu tas izaudzis par vienu no briežu ciltsdarba centriem Latvijā, kur tiekas profesionāļi, zinātnieki, taču te ir arī daudzveidīgs tūrisma piedāvājums.

Apmeklētājus safari parkā uzņem visu gadu. Rudens un pavasara mēnešos parku biežāk apmeklē skolēnu grupas, vasarā un ziemā – ģimenes ar bērniem un individuālie ceļotāji, stāsta saimniece Māra Paeglīte. Teritorijā izveidots apļveida pastaigu maršruts nedaudz vairāk nekā kilometra garumā. Pastaigas laikā briežus var ne tikai redzēt, bet arī barot un sajust to tuvumu dabiskā vidē. Laikapstākļi briežus būtiski neietekmē, bet saimnieki ir padomājuši arī par apmeklētājiem – pieejami gan gumijas zābaki, gan lietussargi, lai pastaiga būtu ērta jebkuros laika apstākļos. Piedā­vājumā ir arī ekskursijas, kurās pastāsta par briežiem un saimniecību. Tāpat ir iespēja pie briežiem rīkot foto sesiju dažādās dzīves situācijās – gan kāzās, gan citās svinībās. Parka teritorijā ir viesu nams, var nakšņot, izbaudīt pirti un karsto baļļu, baudīt saimnieku gatavotos ēdienus.

Vasaras vidus ir īpaši piemērots parka apmeklējumam – kārtīgi atauguši briežu tēviņu ragi, tie nobriest, gatavojoties rudenim, riesta laikam. Dzīvnieki ir skaisti, lepni. Taču parks ir īpašs visos gadalaikos. Jauki ir pavasarī un vasaras sākumā, kad briežu mammām dzimst mazuļi.

Mores safari parkā var ieraudzīt arī baltu briedi. M. Paeglīte piemin, ka, līdzīgi kā teikās un leģendās minētie baltie zirgi, par laimes un veiksmes simbolu tiek uzskatīti baltie brieži. Senos Skotijas nostāstos teikts – ja redzi baltu briedi, tavā dzīvē notiks pārmaiņas. Un, iespējams, arī tikšanās ar šo dzīvnieku Safari parkā “More” kādam kļūs par īpašu pavērsiena punktu.

Jauns mini zoo ar papagaiļiem

“Papagaiļi saistīja ar to, ka ar tiem var veidot ciešu kontaktu, tas rada burvīgu sajūtu, ka esi tuvumā dzīvai dabai, kur laiks it kā apstājas un tu nomierinies. Kat­ram putnam ir sava personība, atšķirīga uzvedība: vieni lēkā, citi stāv ar kāju gaisā, un katrs piedāvā savu īpašo burvību,” par savu pieredzi stāsta uzņēmuma SIA “Volbers” ar zīmolu “Zoofly” izveidotāji Oksana Mihailova un Lauris Berkulis.

Ideja par papagaiļu māju radās nesen, var teikt, pērn augustā, kad, ceļojot ar motociklu, Oksana un Lauris apmeklēja vairākas papagaiļu mājas Polijas pilsētā Zakopanē. Tur bija plašs putnu šķirņu klāsts. Oksanai un Laurim trīs stundas papagaiļu sabiedrībā pagāja zibenīgi, bet iespaidi palika. Tie bija tik spilgti, ka abi plānoja, kur vēl varētu šos putnus redzēt. Izrādījies, ka Latvijā un Lietuvā nav tādas vietas, vēlāk uzzinājuši, ka var doties uz Igauniju.

Savas putnu kolekcijas veidošanā pirmais solis bija divu papagaiļu iegāde. Drīz vien kļuva skaidrs – tas ir tikai sākums. Projektam jāaug. Vienīgais jautājums, kur putnus turēt. Astoņus mēnešus Oksana un Lauris dzīvoja vienā mājoklī ar 20 papagaiļiem, kamēr tika pabeigta putnu māja.

Lauris Berkulis par šo posmu stāsta: “Sākām būvēt no malkas šķūņa, ko ar draugu palīdzību pārveidojām par papagaiļu māju. Ēka bija veca, būvēta no māla un salmu masas, tāpēc darbs nebija vienkāršs. Viss tika darīts pašu spēkiem, strādājam dienu un nakti deviņus mēnešus. Sākām septembrī, un jau nākamā gada 31. maijā atvērām “ZooFly”.”

Svarīgu atbalstu jaunajiem putnu turētājiem sniedza pieredzes bagātākie. Palīdzēja papagaiļu speciālists Dagnis Kalniņš, pastāstīja, gan kā veidot šiem lidoņiem piemērotu, labvēlīgu vidi, gan to, kas papagaiļiem patīk, kas ne.

Viens no būtiskākajiem pavērsieniem bija aprīlī, kad par topošo ieceri uzzināja pārgājienu rīkotāja Alise Lūkina. Viņa vēlējās jau 1. jūnija pārgājienā, kurā piedalās arī bērni un pieaugušie, iekļaut papagaiļu mājas apmeklējumu. Tas deva lielu motivāciju — bija palicis vien mēnesis, lai visu paveiktu.

Šodien “Zoofly” iespējams sastapt septiņas papagaiļu šķirnes, ir viļņainie papagaiļi, zaļspārnīši, Jaunzēlandes lēkājošie papagaiļi, karellas, mūku papagaiļi, Krāme­ra papagaiļi, raibā rozella. Lie­lākā daļa putnu iegūtu no cilvēkiem, kas vairs nevarēja tos paturēt, daži iegādāti izstādēs, no kolekcionāriem vai zoo veikalos. Un gandrīz katru mēnesi tiek iegādāti jauni putni. “Mūsu mērķis ir radīt daudzveidīgu kolekciju, un tā pastāvīgi papildinās,” saka Oksana Mihailova un Lauris Berkulis.

Apmeklētājiem ekskursijā. ir iespēja ne tikai apskatīt 23 papagaiļus, bet arī tos pabarot, pabūt tuvumā, uzzināt vairāk par katru putnu. Saimniecībā var apskatīt arī dažas žurciņas un pundurzaķus.
“Zoofly” ir pavisam jauns projekts, bet nākotnes plāni ir vērienīgi. Iecerēts paplašināt telpas, veidot trušu mājas, iekārtot piknika un atpūtas zonu, papildināt papagaiļu kolekciju. Viens no lielākajiem sapņiem – iegūt pelēko papagaili Žako, kuru iespējams iemācīt runāt.