Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Darbs atrod to, kurš dara

Sarmīte Feldmane
06:20
11.06.2025
75
Pl Kaive1

No amatnieku dzimtas. Aija Roze auž, ada un prot citus rokdarbus. FOTO: Sarmīte Feldmane

“Tīrums slapjš, nevar iestādīt kartupeļus. Pārējais viss aug, zemenes zied,” satikta pagasta centrā, saka Aija Roze un piebilst, kamēr dārzā dubļi un nevar ravēt, ir laiks atnākt novēlēt.

Aija ir aizņemta pensionāre, kuru darbs vienmēr atradīs. “Šī vasara būs brīvāka,” viņa bilst. Pēdējās septiņas sezonas nostrādātas brāļu Kaudzīšu muzejā, gādājot par kārtību mājās un pagalmā. Tagad būs vairāk laika pašas dārzam, kurā izaug viss ikdienas galdam. “Diezin vai mežā ogas būs, salnas bija stipras. Āboli būs, ābeles skaisti ziedēja. Pērn bija laba raža gan vecajām, gan jaunajām. Daudz ābolu sažāvēju, mazbērniem garšo, pavasarī arī trušiem bija kārums,” pastāsta Aija un atzīst, ka mierā nosēdēt nevar, gribas darīt.

Abi ar vīru Valdi labprāt piepalīdz kaimiņiem – gan tiem, kuri jau gados, gan vasarniekiem pa nedēļu siltumnīca jāpieskata. Ziemā Aija palīdz Valdim meža darbos.

Tas piebaldzēnietes nemiers un sīkstums. Aija ir piebaldzēniete paaudzēs. Dzimtas māja “Mazkaļņēni” celta 1890.gadā. Pēc skolas viņa devās prom no Kaives, dzīve aizveda uz Rāmavu, Ķekavu. Kad mammai    mājās saimniekot bija palicis par grūtu, Aija atgriezās.

“Bija piemājas saimniecība gan ar piena, gan vēlāk, kad par pienu gandrīz neko nemaksāja, gaļas lopiem. Tagad ir vien pāris trušu,” pastāsta kaivēniete un piebilst, ka nekur nav tik jauki kā dzimtajā mājā.

Spilgtā atmiņā lielā vētra, kas gan nogāza Vējupkalna ozolu, gan izpostīja “Saulrietu” mežu Vecpiebalgā.    “Vējš pūta, lietus sitās logā, ka neko nevarēja redzēt. Ārā bija liels troksnis. Pārbijusies stāvēju virtuves vidū. Kad troksnis piestāja, vīrs brīnījās, ka ārā tik gaišs. Pie mājas kļava bija nogāzta uz garāžas, zars uz malkas šķūnīša.    Ozols, patālāk no mājas, ar saknēm izgāzts. Zemē gulēja ābele, bērzs, plūme.    Ko tādu dzīvē nebiju redzējusi,” atceras “Mazkaļņēnu” saimniece un piebilst, ka pirms gadiem tuvu mājai augušas vēl trīs kļavas, tās laikus nozāģējuši.   

“Ap vecās kļavas izgāzto    celmu tagad apkārt skaisti vijas vīteņi,” bilst saimniece.

Aijas vecvecāki bijuši apkārtnē pazīstami amatnieki. Viņa ir čakla rokdarbniece un darbojas pagasta rokdarbu pulciņā “Saulessvece”. Savulaik apgleznots zīds, tapots, veidotas pērļu gleznas un rotas. “Vadītāja vienmēr atrod kādas mums svešas rokdarbu tehnikas, un ir interesanti pamēģināt. Šogad “Saulessvecei” 20 gadi, brauksim ekskursijā uz Dobeli,” atklāj pulciņa dalībniece.

Aijas vecvectēva stellēm mājvieta ir pulciņa telpās. Viņa reizi nedēļā iet aust. Šoziem noaudusi trīs lupatdeķus. “Sagriezu jaunības dienu kleitas, blūzes, iznāca skaisti lupatdeķi,” gandarīta audēja. Ar lepnumu viņa piebilst, ka mājās glabājas    vecmammas austais lupatdeķis, linu palagi un dvieļi no pašu audzētiem liniem. Ziemas vakari paiet ar adāmadatām rokās, jo zeķu valkātāju dzimtā daudz. “Agrāk dejoju kolektīvā, vēl pirms dažiem gadiem spēlēju teātri, tam gan esmu metusi mieru,” pastāsta Aija.
Izauguši trīs bērni, kuri savā dzīvē Ķekavā, Berģos un Rēzeknē, bet ir atbalsts vecākiem.    Ziemassvētkos, Jāņos, Lieldienās, jubilejās Aija īpaši gaida piecus mazbērnus.   

“No rīta apkārt migla,    saule mostas, putni dzied… Kur vēl ir tādi rīti kā manās mājās,” saka Aija Roze.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
125

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
621
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
240

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
448

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi