Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Darbs ar jauniešiem – dzīves misija

Agnese Leiburga
06:21
10.11.2025
123
Maija Apelsīns 1 — Rediģēts

Maija Ozoliņa. FOTO: Ieva Pelēkā

Ja sarunās iznāk pieminēt jauniešu centru “Apelsīns” Liepā, cilvēki visbiežāk ir informēti, ka tas ir pirmais un ilglaicīgākais jauniešu centrs Cēsu novadā. Oktobrī “Apelsīns” nosvinēja jauniešiem svarīgu dzimšanas dienu – 18. jubileju. Nu jau astoņus no tiem centru pretī pilngadībai veda Maija Ozoliņa. Par godu nozīmīgajai jubilejai Maija piekrita “Druvai” pastāstīt par savu darbu.

-Kad un kā Liepā izveidojās jauniešu centrs “Apel­sīns”?

-Jauniešu centrs “Apelsīns” izveidojās, vēl pirms sākās manas darba gaitas šeit — pirms 18 gadiem. Cik zinu no kolēģu stāstiem, tajā laikā bija Bērnu un ģimenes lietu ministrija, kas piedāvāja jaunu pakalpojumu veidošanu, un tolaik vietējie profesionāļi kopā ar aktīviem ciema iedzīvotājiem un jauniešiem vēlējās radīt vietu, kur jaunieši varētu tikties, radoši izpausties un attīstīties. “Apelsīna” nosaukums simbolizē enerģiju, siltumu un pozitīvu garu — tieši tādu vidi, kādu vēlējās izveidot dibinātāji.

-Kāda sākotnēji bija jauniešu aktivitāte, tur iesaistoties?

-Par pirmajiem gadiem varu spriest tikai no stāstiem un foto­grāfijām. Sākumā “Apelsīns” bija vieta, kur jaunieši nāca vienkārši satikties, spēlēt galda spēles un pavadīt brīvo laiku. Drīz kopā ar darbiniekiem viņi sāka paši rosināt pasākumus, koncertus, idejas un projektus. Tieši šī pašiniciatīva kļuva par “Apelsīna” raksturīgo iezīmi — jaunieši vienmēr bijuši šī centra sirds.

-Vai un kā tā ir mainījusies gadu gaitā?

-Jaunatnes joma pastāvīgi mainās, mainās politika un uzstādījumi. Pašlaik likumiski ir noteikts, ka pašvaldībā jābūt vietai, kur pulcēties jauniešiem. Jaunieši “Apelsīnā” aktīvi darbojušies jau no centra pastāvēšanas sākuma, vienmēr ir bijušas dažādas radošas, sportiskas un izglītojošas aktivitātes un projekti. Laika gaitā esam izauguši. Tagad jauniešu centrs darbojas trīs reizes plašākās telpās, kur ievācāmies šī gada pavasarī. Līdz ar to ir paplašinājušās iespējas — varam rīkot lielākus pasākumus, darboties vairākās zonās vienlaikus un dot jauniešiem vēl vairāk iespēju īstenot savas idejas. Kopiena ir kļuvusi stabilāka, daudzveidīgāka un paš­pārliecinātāka.

-Cik sen pati esat tur vadītāja?

-Esmu “Apelsīnā” tūlīt jau astoņus pilnus gadus, sāku 2017. gada 20. novembrī. Šie gadi ir bijuši gan izaicinoši, gan ļoti iedvesmojoši. Jauniešu centrs ir piedzīvojis lielas pārmaiņas, esam paplašinājušies, kļuvuši par atpazīstamu un aktīvu vietu ne tikai Liepā un Priekuļu apvienībā, bet visā Cēsu novadā. Man bijis prieks redzēt, kā jaunieši pieaug, mainās, atrod savu ceļu un kļūst par līderiem. Daudzi, kuri reiz bija vienkārši apmeklētāji, tagad palīdz organizēt pasākumus, dalās pieredzē un iedvesmo citus. Tas ir lielākais gandarījums šajā darbā — redzēt, ka “Apelsīns” ne tikai dod iespējas, bet arī veido cilvēkus, kas savukārt dod tālāk.

-Kāpēc tieši darbs ar jauniešiem? Kas šajā darbā visvairāk patīk?

-Darbs ar jauniešiem nav tikai profesija, tā ir dzīves misija. Mani aizrauj brīdis, kad jaunietis atrod savu ceļu, notic sev. Visvairāk patīk redzēt pārmaiņas, kā kāds, kurš sākumā bija kluss un neuzticējās, ar laiku iesaistās, kļūst drosmīgs, radošs un aktīvs.

-Vai paši jaunieši gadu gaitā ir mainījušies?

-Jā un nē. Viņu intereses mainās. Tagad ļoti klātesoša ir digitālā pasaule, taču pamatlietas paliek tās pašas – vajadzība tikt sadzirdētam, būt pieņemtam un būt daļai no kaut kā nozīmīga. Jaunieši vienmēr ir bijusi tā grupa, kas ir atvērtāki, drosmīgāki un arī jūtīgāki pret netaisnību. Viņi joprojām ir tikpat radoši kā agrāk, tikai šodien viņu idejas arvien biežāk saistās ar tehnoloģijām, sociālajiem tīkliem vai globālām tēmām. Tajā pašā laikā laikmets ir kļuvis prasīgāks gan pret jauniešiem, gan pret pieaugušajiem, kas ar viņiem strādā. Šī pastāvīgā spriedze starp augstām prasībām un vēlmi būt brīviem reizēm rada grūtības, taču tieši tajā slēpjas arī darba ar jaunatni nozīme — palīdzēt jaunietim atrast līdzsvaru un ticību sev.

-Vai aktivitātēs izdodas iesaistīt arī minoritāšu jauniešus?

-Jā, “Apelsīns” vienmēr ir bijis atvērts ikvienam – neatkarīgi no tautības, sociālā stāvokļa vai dzīves pieredzes. Pie mums nāk visu grupu jaunieši, arī mazākumtautību. Taču darba ar jaunatni burvība slēpjas neformālajā izglītībā, kas ir brīvprātīga un viegli uztverama, un tādējādi iekļaujoša jebkuram. Mēs veidojam vidi, kurā visi jūtas pieņemti.

-Kādas ir jauniešu iecienītākās nodarbes?

-Ļoti populāras ir radošās darb­nīcas, tematiskie un nakts pasākumi, kā arī aktivitātes dabā, piemēram, pārgājieni ar ēst gatavošanu uz ugunskura vai kopīgi vakari ar diskusijām un spēlēm. Jauniešiem patīk darīt lietas, kas ir gan jēgpilnas, gan jautras, kur viņi var būt brīvi un vienlaikus mācīties caur pieredzi. Visgrūtāk viņus iesaistīt tur, kur vajag ilgstošu apņemšanos, piemēram, projektos vai aktivitāšu plānošanā, tomēr tie, kas iesaistās, iegūst ļoti vērtīgu pieredzi un pārliecību par sevi.

-Kā izdevās “Apelsīna” jubilejas svinības?

-Ļoti sirsnīgi un jaudīgi! Šogad “Apelsīna” dzimšanas dienas svinības sākām ar brīvprātīgā darba forumu, jo arī jauniešu centra ikdienas aktivitātes veidojas, pateicoties tieši jauniešu iesaistei un viņu pašiniciatīvai. Klausījāmies aizraujošu un iedvesmojošu stāstu no mūsu jaunietes un darbinieces Annas par viņas brīvprātīgā darba pieredzi, pēc tam, izmantojot pasaules kafejnīcas metodi, apspriedām brīvprātīgā darba nozīmi un iespējas.

Vakarā turpinājām ar kūku, jauniešu pašu veidotu koncertu, neformālām sarunām un, protams, karaoki, kas vienmēr ienes īstu dzīvesprieku un kopības sajūtu. Visa diena bija piepildīta ar siltumu, pateicību un sajūtu, ka “Apelsīns” ir vairāk nekā ēka — tā ir dzīva kopiena, kurā aug nākamā paaudze.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
124

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
621
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
239

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
448

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
41
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
30
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi