Ceturtdiena, 3. aprīlis
Vārda dienas: Irmgarde

Danči nebeidzas, tie vieno

Sarmīte Feldmane
19:14
25.01.2025
93
Danco

Sirds vēl tur, kaut kājas klausītu! Kad zālē kārtīgam dancim pietrūka vietas, tika dancots vestibilā.    FOTO: no albuma

Ģikšu danču naktī vairāk nekā 700 dancotāji nodancoja 109 dančus, kurus nospēlēja 16 muzikantu grupas.

“Bija paredzēts, ka dancosim līdz četriem rītā, bet pēdējie devās prom ap sešiem,” stāsta Ģikšu nakts, kas notika jau 16.reizi, rīkotāja Inese Roze. Pāršķirstot sarakstus, viņa sauc vietas, no kurām bija sabraukuši dancotāji: Rīga, Ūdrupe, Ulmale, Cibla, Višķi, Valdgunde, Jūrkalne, Gudenieki, Krāslava, Dagda, Daugavpils, Upesciems, Krustkalni un citi tuvāki un tālāki pagasti un pilsētas. Dancotgribētāji bija arī no Ukrainas, Beļģijas, Slovākijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Lielbritānijas, pat Austrālijas. Inese pastāsta, ka starp viņiem ir tādi, kuri brauc tieši uz danču nakti, lai arī cik tāls ceļš jāmēro.

“Kad ir labi dancotāji, un tādi šoreiz bija, viss norit raitāk,” bilst Ģikšu danču nakts rīkotāja un pastāsta, ka izdevies uzaicināt ļoti dažādus muzikantus un lēnāki danči mijās ar straujākiem. Muzikanti ikgadējam, ne tikai Latvijā zināmajam pasākumam gan piesakās paši, gan tiek uzaicināti. “Uzaicinājām grupu no Kijivas. Tajā ir gan muzikanti un dancotāji, gan dziedātāji. Viņi arī sniedza koncertu Drabešu sākumskolā un Cēsīs “Malā”.    Arī danču naktī    vestibilā sarīkoja koncertu.    Baltkrievi, kuri dzīvo Viļņā, pieteicās, ka grib paspēlēt. Viņiem pievienojās muzikants no Austrālijas, kurš studē Austrijā, un visi spēlēja kopā. Igauņi un lietuvieši ik gadu brauc, gan muzikanti, gan dancotāji,” stāsta I.Roze.

Latviešu grupas pašas piesakās, rīkotāji var izvēlēties labākās no dažādiem novadiem.    Viņa vērtē, ka Latvijā nebūt nav daudz kopu, kas spēlē dančus. Par to liecina arī tas, ka Drabešu “Ore” tiek aicināta uz danču vakariem visā Latvijā. “Danču kustībai patlaban ir pacēlums, daudzviet notiek danču vakari. Dancot gribētāju ir daudz, bet, lai danču vakari kļūtu par tradīciju, vajag savus muzikantus,” pārliecināta I.Roze. Ģikšos krietns pulks dancotāju bija no Cēsīm, jo reizi mēnesī “Malā” “Ore” aicina uz danču vakariem un ikreiz interesentu ir aizvien vairāk. Iecerēts arī Taurenes picērijā rīkot danču vakarus.

Amatas kultūras nams Ģikšos dunēja no dancotāju soļiem. Dancoja un muzicēja zālē, vestibilā, gaitenī, kāpņu galā, kambarītī, patrepē, katrā stūrīti, kur nu katrs atrada brīvāku vietu. Pasākuma dalībnieki mājās devās ar jauniem dančiem pūrā, satiktiem jauniem draugiem, lai nākamgad atkal kalendārā būtu ieraksts – Ģikšu danču nakts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizrauj mūžam jaunais džezs

07:34
30.03.2025
66

Ik gadu 30. aprīlī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā džeza diena. Tās mērķis ir novērtēt  džeza mūzikas lielo ietekmi un veicināt starpkultūru dialogu. Džezs, kura sākumu datē ar pagājušā gadsimta 20.gadiem, simts gados no izklaides žanra attīstījies par plaša diapazona mūziku, kas ietekmējis daudzus populārās un akadēmiskās mūzikas žanrus. Jau sesto gadu savu džeza lasījumu […]

Ja var, tad jādara

06:30
29.03.2025
39

Cēsu Politiski represēto biedrība vadību uzticējusi Jānim Vidriķim. Viņa ģimeni 1949.gada 25.martā izsūtīja, Jānis dzimis svešumā, Latvijā atgriezās, kad bija četri gadi. -Represēto noskaņojums ir mundrs. Ir svarīgi likteņbiedriem satikties, atceres reizēs pieminēt savējos. Ir jāstāsta, ko tauta pārdzīvojusi, to smagumu, ko pārdzīvoja ģimenes, kuras izsūtīja. Līdz 2014.gadam dzīvojām mierīgi, nespējot iedomāties, ka šodienas realitāte […]

Deguna formas korekcija kā ceļš uz harmonisku izskatu

20:18
28.03.2025
25

Deguna forma ir viens no nozīmīgākajiem sejas vaibstiem, kas ietekmē kopējo izskatu un sejas proporcijas. Daudzi cilvēki izvēlas veikt deguna plastisko operāciju jeb rinoplastiku, lai uzlabotu ne tikai vizuālo estētiku, bet arī pašsajūtu un pašpārliecinātību. Šī operācija ļauj koriģēt gan iedzimtas, gan traumu rezultātā iegūtas nepilnības, panākot harmonisku un dabisku sejas izskatu. Pateicoties mūsdienu plastiskās […]

Guntra no stipru sieviešu dzimtas

06:08
28.03.2025
54

Viņai bija seši gadi, kad 1949.gada 25.martā kopā ar vecākiem unvecvecākiem meitenei no Jaunpiebalgas sākās ceļš uz Sibīriju Cēsniece Guntra Brigita Ģipsle sagaida smaidīga un mundra. Ikdienas pastaigas, mājas darbi, savs laiks kādai filmai, un diena piepildīta. “Daudz domāju. Kas tik nav piedzīvots. Pie visa jāpierod. Daudz ko atceroties, birst asaras, tās jānoslauka, un jādzīvo […]

"Esam te jauniešu dēļ"

06:52
25.03.2025
115

Šodien (21.03.2025.) Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā notiek salidojums “Turpinājums”. Skola, kura ar šādu nosaukumu svin piecu gadu jubileju, sevī apvienojusi labāko no Priekuļu tehnikuma, kam aprit 115 gadi, Cēsu arodskolas, kurai aprit 105 gadi, Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas un Ērgļu arodvidusskolas. “Druvas” saruna ar iestādes direktoru Artūru Sņegoviču par skolas darbu, apvienojot pārbaudītas vērtības izglītībā […]

Uzzināt, izjust un saprast

07:47
24.03.2025
21

Par Ukrainas karu stāsta fotomāksla un mūzika Laikā, kad pasaule grīļojas, māksla un mūzika ir spēka, ticības un mīlestības avoti. Divās izstādēs Pasaules latviešu mākslas centrā ikdienas domas, rūpes un emocijas paliek pilsētas kņadā. Te uzrunā sāpes un cerība, labestība un ticība, ka karš Ukrainā beigsies. Tāds vēstījums bija arī ukraiņu mūziķes, bandūras virtuozes Darjas […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
10
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
24
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
39
11
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
41
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi