Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Danči nebeidzas, tie vieno

Sarmīte Feldmane
19:14
25.01.2025
86
Danco

Sirds vēl tur, kaut kājas klausītu! Kad zālē kārtīgam dancim pietrūka vietas, tika dancots vestibilā.    FOTO: no albuma

Ģikšu danču naktī vairāk nekā 700 dancotāji nodancoja 109 dančus, kurus nospēlēja 16 muzikantu grupas.

“Bija paredzēts, ka dancosim līdz četriem rītā, bet pēdējie devās prom ap sešiem,” stāsta Ģikšu nakts, kas notika jau 16.reizi, rīkotāja Inese Roze. Pāršķirstot sarakstus, viņa sauc vietas, no kurām bija sabraukuši dancotāji: Rīga, Ūdrupe, Ulmale, Cibla, Višķi, Valdgunde, Jūrkalne, Gudenieki, Krāslava, Dagda, Daugavpils, Upesciems, Krustkalni un citi tuvāki un tālāki pagasti un pilsētas. Dancotgribētāji bija arī no Ukrainas, Beļģijas, Slovākijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Lielbritānijas, pat Austrālijas. Inese pastāsta, ka starp viņiem ir tādi, kuri brauc tieši uz danču nakti, lai arī cik tāls ceļš jāmēro.

“Kad ir labi dancotāji, un tādi šoreiz bija, viss norit raitāk,” bilst Ģikšu danču nakts rīkotāja un pastāsta, ka izdevies uzaicināt ļoti dažādus muzikantus un lēnāki danči mijās ar straujākiem. Muzikanti ikgadējam, ne tikai Latvijā zināmajam pasākumam gan piesakās paši, gan tiek uzaicināti. “Uzaicinājām grupu no Kijivas. Tajā ir gan muzikanti un dancotāji, gan dziedātāji. Viņi arī sniedza koncertu Drabešu sākumskolā un Cēsīs “Malā”.    Arī danču naktī    vestibilā sarīkoja koncertu.    Baltkrievi, kuri dzīvo Viļņā, pieteicās, ka grib paspēlēt. Viņiem pievienojās muzikants no Austrālijas, kurš studē Austrijā, un visi spēlēja kopā. Igauņi un lietuvieši ik gadu brauc, gan muzikanti, gan dancotāji,” stāsta I.Roze.

Latviešu grupas pašas piesakās, rīkotāji var izvēlēties labākās no dažādiem novadiem.    Viņa vērtē, ka Latvijā nebūt nav daudz kopu, kas spēlē dančus. Par to liecina arī tas, ka Drabešu “Ore” tiek aicināta uz danču vakariem visā Latvijā. “Danču kustībai patlaban ir pacēlums, daudzviet notiek danču vakari. Dancot gribētāju ir daudz, bet, lai danču vakari kļūtu par tradīciju, vajag savus muzikantus,” pārliecināta I.Roze. Ģikšos krietns pulks dancotāju bija no Cēsīm, jo reizi mēnesī “Malā” “Ore” aicina uz danču vakariem un ikreiz interesentu ir aizvien vairāk. Iecerēts arī Taurenes picērijā rīkot danču vakarus.

Amatas kultūras nams Ģikšos dunēja no dancotāju soļiem. Dancoja un muzicēja zālē, vestibilā, gaitenī, kāpņu galā, kambarītī, patrepē, katrā stūrīti, kur nu katrs atrada brīvāku vietu. Pasākuma dalībnieki mājās devās ar jauniem dančiem pūrā, satiktiem jauniem draugiem, lai nākamgad atkal kalendārā būtu ieraksts – Ģikšu danču nakts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zaube. No ceļiem līdz vējam

19:32
10.02.2025
112

Zaubēnieši, tiekoties ar Cēsu novada pašvaldību, runāja par dažādām komunālām lietām – ceļiem un ciema ielām, kapsētas apsaimniekošanu, lielo koku apzāģēšanu. Laukos bez laba ceļa grūti Ceļš no Zaubes uz Annām gan ir valsts pārziņā, bet, protams, sūdzības par to nācās uzklausīt vietvaras pārstāvjiem. Iedzīvotāji stāsta, ka tur vairākās vietās ielūzušas caurtekas, tās aizstumtas ar […]

“Muzikanti no Cēsīm”

07:38
08.02.2025
148

atgriežas uz skatuves pēc vairāk nekā ceturtdaļas gadsimta Televīzijas raidījumā “Latvijas sirdsdziesma” jau divus mēnešus klausītāji balsojot atbalsta “Muzikantu no Cēsīm” dziesmu “Jel paskaties”. Pēc vairāk nekā 25 gadu pārtraukuma grupa pērn izlēma atsākt darboties un pirmo koncertu nospēlēja Cēsīs, mākslas rančo “Dukuri”, radot sajūtu, ka pagājis vien mazs laika sprīdis. “Druva” sarunājās ar apvienošanās […]

Arvien jauni izaicinājumi bērna attīstībai

07:41
04.02.2025
98

Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsīs desmit gadus atbalsta ģimenes un bērnusintelektuālās, emocionālās, sociālās un fiziskās attīstības ceļā, nodrošinot arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar īpašām vajadzībām. Ar biedrības vadītāju Lienu Grauduli runājam parorganizācijas attīstību, problēmjautājumiem un risinājumiem, kā arī izmaiņām redzējumā, pār­ejot no darba dinamiskā biznesa vidē uz sabiedriskā labuma organizācijas vadīšanu. -Kā radās doma […]

Stāsts mūzikā ir svarīgs

08:23
01.02.2025
63

Mūziķis Arturs Gruzdiņš, ko daudzi plašāk iepazina pēc dalības un uzvaras muzikālā šova “X faktors” pirmajā sezonā, laidis klajā dziesmu “Ver logu plašāk (Brīnummājā)”. Tā tapusi sadarbībā ar sabiedriskā labuma organizāciju “Brīnummāja” Cēsīs, domājot par “Brīnummājas” stāstu, kurš savijies ar vairāk nekā 700 ģimenēm, atbalstot bērnus intelektu­ālās, emocionālās, sociālās un fiziskās attīstības ceļā. Tā kā […]

Smadzeņu fitness aizrautīgām sarunām

09:21
31.01.2025
90

Interesantiem jaunuzņēmumiem biznesa idejas rašanās vietas mēdz būt visai prozaiskas. Kungi biežāk min garāžu vai šķūnīti, dāmas virtuvi vai frizētavu. SIA “Toodler&Gopher” jeb TOOG English dibinātāja Ieva Rence-Praliča ieceri par izglītojošo izklaidi, tiešsaistes diskusiju grupās pilnveidojot angļu valodas sarunu prasmi lieliem un maziem, izauklēja…, auklējot mājās jaunāko ģimenes atvasi. “Man ir 16 gadu pedagoga darba […]

IT, dejas un sports

07:18
28.01.2025
222

“Ģikšos vasarā zaļš, ziemā balts, skaisti,” saka Toms Ričards Krieviņš. Viņš te dzimis, mācījies Amatas pamatskolā, tad tehnikumā un tagad turpat jauniešiem māca programmēšanu. “Viņi mācās, un pats arī nepārtraukti pilnveidoju sevi. IT ir nozare, kas attīstās ne dienām, bet stundām,” teic Toms Ričards un uzsver, ka viņam patīk tas, ko dara. Toms atklāj, ka […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
3
3
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
34
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi