Dāliju ziedēšanas varā

Kaktusu, peoniju, lodveida un pomponu, apkakļu, ūdensrožu un anemoņu, japāņu un vēl citu ziedu formas. Tik daudzveidīgas ir dālijas

Inešu centrā nevar nepamanīt krāsainos paklājus. Tur zied dālijas. Krāsu un ziedu formu dažādībā var apjukt. Tikai pieejot katram ziedam, ieraugāms tā īpašais skaistums.

“Bija 400 šķirnes, bet tagad ir vairāk, arī pati radu jaunas šķirnes,” saka Zina Golubova un piebilst, ka šovasar dālijas mazāka auguma un arī ne katrai šķirnei ziedi tik lieli, kādiem jābūt. Pietrūka mitruma, lietus mākoņi meta līkumu Inešiem. Dārzā zeme smilšaina, tāpēc lietus par daudz nevarētu būt. Dālijām patīk, ja reizi nedēļā tās kārtīgi salaista, bet tādas iespējas saimniecei nav, taču tāpēc jau puķes neskopojas ar ziedēšanu.

“Katrs, kurš saistīts ar zemi, rēķinās, ka būs kāds pārsteigums un pārbaudījums. Daba dara savu,    kaitē kukaiņi, slimības. Tā ir loterija – dari un nezini, kāda būs raža,” atgādina dāliju audzētāja.

Kaktusu, peoniju, lodveida un pomponu, apkakļu, ūdensrožu un anemoņu, japāņu un vēl citu ziedu formu dālijas cita pēc citas raisa ziedus. Zina atceras, ka pirms gadiem māsa uzdāvinājusi dažus gumus. Tad domājusi, puķes kā jau puķes, bet visu gadu par tām jārūpējas, jāizrok, jāglabā, jāstāda.    Tagad Zina par to smejas un pastāsta, ka interesi par dālijām veidojusi selekcionāre    Daina Keiša Ērgļos. Mudinājusi arī pašai pamēģināt radīt ko jaunu. Viņa savu kolekciju nodevusi inesietei.

“Tas ir interesanti. Nekad nezini, kādi ziedi izplauks. Un tas ir ātri. Pirmie ziedi stādam jāatstāj, lai nogatavojas sēklas. Tās savāc, pavasarī iesēj un    gaidi brīnumu, lielākā daļa uzziedēs jau vasarā, citi nākamgad. Atstāju tās, kuru ziedu krāsa,  forma patīk. Nākamajā gadā stādu gumus, tad var uzziedēt ar lielākiem ziediem un pildījumu,” atklāj inesiete un uzsver: “Manas dālijas apputeksnē bites. No katras sēkliņas izaug citāda dālija. Tas dabas ziņā. Zilu dāliju gan pasaulē neesot.”   

Zina ved gar garu vagu, kur pirmos ziedus raisa sējeņi. Pavasarī iesēti 270, ne viens vien izravēts, nav paticis. Par vienu ziedu gan pašai prieks – oranžs kā apelsīns, zieds vērsts augšup, kāti stingri-    atbilst šķirnes prasībām.    Dāliju audzētāja atklāj, ka    ir idejas jauno šķirņu nosaukumiem, un vērtē, ka lielākoties dālijām ir sieviešu vārdi, bet ir arī vecas šķirnes Nauris un Jānītis, bet tādu ir maz. “Tā kā man vairāk ir dēlu nekā meitu, nosaukšu viņu vārdā,” bilst Zina un uzsver, ka katrs var pamēģināt savākt sēkliņas un pavasarī iesēt, dālijas prot sagādāt pārsteigumus. “Pirms gadiem šķirnes noturībai vajadzēja piecus gadus, tagad trīs, lai laistu tautās,” piebilst inesiete un pastāsta, ka Latvijā nav vietējo selekcionēto dāliju reģistra, katrs selekcionārs radīto šķirni piedāvā ar nosaukumu, savu vārdu un informāciju, kad tā radīta.

Viņa rāda skaistu dāliju, ziedi plāni, tumši sarkans ar baltu. “Pērn pirmais zieds uzziedējis kā mūsu karogs, nākamiem baltās ziedlapiņas izkaisītas. Kaimiņie­nei ļoti patīk, šķirnei gan neder. Redzēs, kāda uzziedēs nākamvasar,” teic Zina un vērtē, ka vieniem patīk dālijas ar lieliem ziediem, citiem- ar plāniem.

Ar prieku viņa stāsta par Baibu. To pirms gadiem iegādājusies no    Pētera Mucenieka Gulbenē. Pirms pāris gadiem saprata, ka šķirne pamazām iznīkst. Izdevās izglābt vienu gumu, jau pērn kādu varēja iedod aizrautīgai kolekcionārei, bet šovasar zied skaista rinda.

“Man patīk arī Tartans, bet pamazām šķirne izkurtē, zieds vairs nav tik krāšņs. Atjaunot var ar spraudeņiem, “ pastāsta Zina. Par katru dāliju viņa var pastāstīt, raksturot. Piemēram, Florida ir izspūrusi, nav bijusi pie friziera.Blyton ziedi kā bišu šūnas, saulainā laikā šķiet, ka spīd. Šīs šķirnes dālijas Zinas kolekcijā ir no pirmsākumiem, tad kāduziem gumi iznīka un šopavasar tika nopirkti no jauna.    Lūk, veca šķirne Bagātā kundze šovasar tiešām bija bagāta ziediem. Arī Bitīte pasmaida pretī. Sarkana ar baltiem ziedu galiņiem ir    Korona, pirms gadiem nosaukums rakstīts ar c, tagad ar k.

“Krūmu dālijas grieztiem ziediem neder, bet ir skaistas apstādījumos. Dālijas vismaz nedēļu stāv vāzē. Pati gan mājās grieztos ziedus nenesu, atnāku un priecājos dārzā,” saka Zina.

Tūlīt septembris, bet dālijas aizvien raisa jaunus ziedus.    “Salnu paredzēt nevar, kad tā atnāk, neko glābt nav iespējams,” saka inesiete un pastāsta, ka bijuši rudeņi, kad dālijas nosalušas 4.un 14. septembrī. Dālijām ir jānosalst, tad var rakt un gatavot ziemināšanai. “Bija gads, kad nācās izrakt ziedošas, jo bija jau novembra sākums. Kaimiņienes brīnījās, kā tā var darīt. Ja pārāk liels sals, arī gumi rudenī var apsalt, jo zeme smaga, mitra. Pavasarī izstādīju maija sākumā, tad bija stipras salnas , bet tās    neskādē,” pieredzē dalās dāliju audzētāja un kolekcionāre un uzsver, ka dāliju audzēšana ir smags darbs, tas nav viena spēkos. Zina ģimeni iepazīstinājusi un ieinteresējusi par dālijām. Viņas atbalsts ir vīrs Ilmārs, kurš sastrādā zemi, palīdz bērni, māsa, krustmeita.

Latvijā dāliju audzētāju un kolekcionāru, tāpat arī selekcionāru, ir daudz, uzsver Zina. Kolekcijās ir simtiem šķirņu. Dāliju audzētāji smej, kad citi stāda kartupeļus, viņi- dālijas. Aizvien lielāka interese par dāliju sēšanu. Zina atklāj, ka gan jau pavasarī atkal nopirks kādas jaunas šķirnes dālijas. Drošāk no savējiem. “Pasūtot no ārzemēm, man ir laimējies, jo esmu saņēmusi tās, kuras gribēju. Citām audzētājām nav tik laba pieredze – gan šķirne nav atbildusi, gan saņemti bojāti un pat slimi gumi. Tā var tikt pie lielas nelaimes, saslimt viss dārzs. Šopava­sar nopirku slimus liliju sīpolus. Tā tas notiek,” pieredzē dalās inesiete.

Bet blakus dāliju krāšņumam ziemas atpūtai gatavojas dienlilijas. “Šovasar ļoti skaisti ziedēja. Dienlilijas zied, kad dālijas vēl nezied. Man ir ap 140 šķirņu,” nosaka Zina un atzīst, ka puķes spēj paņemt savā varā.