Dabai dāvanu daudz. Tās jāierauga

“Pļaviņas” atrodas novada pašā malā, Daibē. Daži soļi, un jau Valmieras novads. “Ar vienu kāju vienā novadā, ar otru kaimiņos,” smej saimniece Inese Mangule un atzīst, ka ziema bijusi kārtīgs pārbaudījums ne tik daudz ar sniegu kā ar aukstumu.

“Izbraukt no mājas varam, varbūt nedaudz vēlāk iztīra, bet ar to jārēķinās. Zinot, kā ir citur, nevar sūdzēties,” bilst daibēniete un pastāsta, ka aukstums gan sagādājis pārbaudījumu ražotnē, kurā top sēklu maisījumi un cita produkcija.

“Deviņas reizes aizsala ūdens. Tiklīdz ap mīnus 20, tā aizsalst. Tas bija izaicinājums un reizē mācība. Kad aizsala pirmoreiz, ņēmāmies, meklējām, kur un kāpēc, nākamajās reizēs jau bija skaidrs un pieņēmām, ka dabā ir spēks un pretoties nav vērts. Varbūt jāpasaka paldies salam par mācību – dzīvot nevis stresā, bet ar pieņemšanu, ļaušanos. Tā nav pašplūsma, bet miers. Mierā ir spēks, harmonija, un viss atrisināsies. Cīnoties pret kaut ko, tikai sarežģījām situāciju. Ir jāļaujas un jābauda katrs mirklis, kas mums dots, nevis dzīvot pagātnē, jo šķiet, ka tad bija labāk. Mēs esam te un tagad,” pārdomās dalās Inese. Viņa arī uzsver, ka sals deva pauzi ražotnē un bija iespēja gan darīt ko citu, gan laiku, lai ieraudzītu to, kas ir apkārt.

“Piesnigušie, baltie rīti, sarma, putenis, migla, leduspuķes… Kad pēdējoreiz bija iespēja dzirdēt, kā gurkst sniegs zem kājām? Šoziem. No rīta izej pastaigā, redzi, kādi ciemiņi naktī bijuši. Dzīvojam novada maliņā, visapkārt ir daba, var smelt spēku. Stāvi ārā 20 grādu salā, dabā sastingums, klusums, tad saule lec, iečivinās kāds putniņš. To izbaudīt, piedzīvot ir dabas dāvana,” saka Inese.

Mājražotājas produktus ar zīmolu “Dabas spēks” zina daudzi. Dažādu garšaugu maisījums “Asumiņš” , sēkliņu maisījumi, maisījums “Patriotiskie plāceņi” un citi ir iekarojuši cienītāju plašu loku visā Latvijā. “Asumiņš” nopērkams veikalos daudzās pilsētās.

“Līdz Lieldienām uz tirdziņiem nebraucam, ražojam veikaliem. Pandēmija atvēra jaunu iespēju, varam pakomātos klientiem aizsūtīt to, ko viņi vēlas,” pastāsta mājražotāja un uzsver, ka sūdzēties par jauno gadu, kad ne viens vien uzņēmējs pārdomā savu darbību, nav pamata.   

“Strādājam. Darām to ar prieku, un katrā produktā ir mūsu mīlestība,” uzsver daibēniete. Viņa vērtē, ka, protams, klientiem varētu piedāvāt jaunus produktus, kurus daudzi droši vien pagaršotu, bet, kā liecina pieredze, lielākā daļa izvēlas pārbaudītas vērtības. Lai kaut kas jauns iekarotu tirgu, ir ļoti daudz jāiegulda, bet nevar būt drošs, ka patērētāji patiesi novērtēs.

Savulaik Inese vadīja amatierteātri Rozulā un Auciemā. Nu jau kādu laiku režisores darbs nolikts malā. Viņa sevi pilnveido, gūst radošo gandarījumu, iesaistoties un darbojoties kopā ar domubiedriem. Inese vada neirografikas meistarklases, darbojas etno kokļu kopā ILGŌ    Valmierā.

“Vairāk laika veltu sevis iepazīšanai, meklējumos. Ja cilvēkā ir gaisma, tad var izturēt to negatīvo, kas notiek apkārt. Ir jāierauga tas, kas mums ir dots. Kreņķēties, raizēties, vaimanāt nevajag, tā neko neiegūsi,” dzīvesgudru padomu dod Inese un atgādina, ka pagastā tik daudz gaišu cilvēku, kultūras dzīve daudzveidīga. “Bieži vien nenovērtējam to, ko mums dod pašdarbnieki, kultūras dzīves organizatori,” uzsver Inese un pastāsta, ka pašai prieku sagādājusi erudīcijas spēle “Prāta niša”, kas kļūst par jaunu pašu radītu tradīciju.