CVĢ. Skola simts gadu garumā

Simts gadu Cēsīs ir skola, kuras absolventu tālākais ceļš ir universitāte vai cita augstākās izglītības iestāde.

Par Cēsu Valsts ģimnāzijas sākumu uzskata 1925.gadu, kad zem kopīga nosaukuma – Cēsu Valsts vidusskola – apvienoja Cēsu – Bērzaines Valsts vidusskolu un sieviešu neoģimnāziju. Laika gaitā skolas nosaukums vairākkārt mainījies, bet būtība palikusi nemainīga – palīdzēt augt personībām, kas sniedz pienesumu sabiedrībai.

Nozīmīgo gadskārtu ģimnāzija atzīmēs 25.oktobrī. Satiksies absolventi, skolotāji – bijušie un pašreizējie -, atdzīvosies atmiņas, bet tām cauri neatņemami vīsies šodiena. Tieši tā stāsta par skolas laikā iegūto. Bet pirms jubilejas svinībām vēl Skolotāju diena. Par to, gaidāmo simtgadi, skolas vērtībām un nākotni saruna ar Cēsu Valsts ģimnāzijas direktori Inu Gaiķi.

-Simtgades svinības tuvu. Darāmā droši vien netrūkst. Vai būs laiks atzīmēt profesionālos svētkus?

-Protams, ģimnāzijā būs Skolotāju diena. Svarīgie notikumi ir jāatzīmē, tos nedrīkst atstāt bez ievērības. Deleģējam darbus, un katrs dara to, kas tajā brīdī nepieciešams.

Skolotāju dienas organizēšanā esam ieviesuši jauninājumu. Līdz šim pasākuma rīkošanu uzņēmās skolas administrācija, šoreiz to deleģējām metodiskajām komisijām. Savukārt komisijas savā starpā izvēlējās, kura komisija būs atbildīgā par Skolotāju dienu, šoreiz tie būs svešvalodu skolotāji. Svētku programmu, protams, saskaņo arī ar administrāciju, bet gan idejas, kā atzīmēsim svētkus, gan ieguldījums, lai pasākums izdotos, ir komisijas ziņā.

-Pedagogiem veltījumu droši vien gatavo arī audzēkņi.

-Svētku dienas pirmā puse ir ģimnāzistu ziņā. Par to gādā skolēnu pašpārvalde ar ģimnāzijas direktores vietnieces audzināšanas darbā Vinetas Stīpnieces atbalstu. Kas iecerēts, pedagogi, arī es, nezina. Mēs saglabājam gaidas, pārsteiguma mirkli.

Jaunieši šajos svētkos vienmēr ir radoši. Bijuši skolēnu sagatavoti koncerti, ziedi, suvenīri, bet visvairāk aizkustina viņu izdoma, ieguldītais laiks, patiesās emocijas, ko saņemam.

-Un pēc šiem svētkiem tūlīt lielā Cēsu Valsts ģimnāzijas simtgade.

-Jubilejai sākām gatavoties pirms diviem gadiem. Ceļā uz simtgadi aizsākām karjeras dienu ciklu. Divas reizes mācību gadā pie ģimnāzistiem viesojās skolas absolventi, kuri stāstīja par savu profesionālo ceļu, izaugsmi, vienlaikus tas bija arī atskats uz skolas gadiem, kādi tie te bijuši, ko katrs no tiem guvis.

Otra puse ir organizatoriskais darbs, lai uzņemtu salidojuma dalībniekus. Rēķinām, ka būs apmēram divi tūkstoši, gan tie, kas skolu beidza kā Cēsu 1.vidusskolas audzēkņi, gan Cēsu pilsētas ģimnāzijas, gan jau Cēsu Valsts ģimnāzijas absolventi.

Absolventi, kas vidusskolas klasēs mācījās 70.gadu otrajā pusē un 80.gados, jautā – kāpēc man iet uz salidojumu, ja manas skolas nav. Tolaik vecākajām klasēm mācības bija vēsturiskajai ģimnāzijai piebūvētajos korpusos, kurus tagad remontē un kur nu jau trešo gadu desmitu ir cita mācību iestāde. Taču jāuzsver, ka mūsu skolas vienojošā ideja ir un paliek, lai kurā ēkā kurš būtu mācījies. Šī doma būs pamatā arī sarīkojuma saturiskajai daļai. Jau sākumā izlēmām, ka vēlamies, lai pasākums stāstītu par skolu simts gadu garumā. Lai būtu koncerts un reizē pārskats, kā esam tapuši, veidojušies, pārveidojušies un kādi esam šobrīd.

-Skolas, tajā skaitā ģimnāzija, ir nepārtrauktā pārmaiņu procesā. Kā saglabāt pēctecību, vērtības? Gatavojoties simtgadei, jūs droši vien par to esat vairāk domājuši.

-Mūsu vērtība noteikti ir absolventi. Arī pasākuma vadīšanā ir iesaistīti cilvēki, kas mācījušies Cēsu 1.vidusskolā vai ģimnāzijā. Ir izveidots absolventu koris, kas gatavo savu programmu. Pro­tams, svētku uzvedumā piedalīsies arī pašreizējie audzēkņi, bet skolas devumu un vērtību apliecina skolas beidzēju atsaucība, vēlme iesaistīties jubilejas pasākumos.

Ģimnāzijā arī ikdienas procesos mācību un klases stundās darām darbus, kas virzīti, domājot par skolas simtgadi un par vērtībām, tradīcijām, kas ir jāsaglabā. Mūsu skolas vērtības noteikti ir arī skaistie pirmie septembri, Skolotāju dienas, Ziemassvētku pasākumi skolēniem un darbiniekiem, mūsu Žetona vakari un Pateicības dienas ģimnāzijas atbalstītājiem. Kā pēctecības zīmols ir skolas himna, to vienmēr dziedam sarīkojumos, himna skanēs arī simtgadē. Tā notiek tradīciju un identitātes stiprināšana.

Arvien ienāk arī kaut kas jauns, bet ne vienmēr tas bijis noturīgs. Tieši senās tradīcijas ir tās, ko gaida un kas veido piederību.

Un tad, tā vienkārši sakot, vērtību dzīvošana ikdienā, proti, cieņa, godīgums, pieklājība, tolerance, sadarbība – vērtības, ko ieaudzinām mācību procesā un kādi ir Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēni. Protams, pats par sevi, svarīgs ir mācību darbs.

Būtiska ir atvērtība laikam. Saglabāt vērtības nenozīmē būt nemainīgam – skolas kodols (cieņa, izglītība) paliek, bet forma var mainīties līdzi laikam, ar to domājam digitālos risinājumus, jaunus sadarbības formātus.

Tas viss kopā veicina piederību un lepnumu – mēs esam Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēni.

-Jubileja droši vien ir arī brīdis, lai plašākai sabiedrībai atgādinātu, kas ir un ko spēj Cēsu Valsts ģimnāzija.

-Noteikti. Vēlamies, lai tā tas izskan arī lielajā sarīkojumā – doma, ka mēs turpinām virzīties uz priekšu. Nebūs tradicionālās direktores runas, nu, varbūt mazliet, taču arī pasākuma scenāriju balstām uz to, ka jaunatne, mūsu skolēni un absolventi nesīs skolas vārdu tālāk sabiedrībā tikpat plaši kā līdz šim.

-Kā kopumā redzat valsts ģimnāziju vietu izglītības sistēmā?

-Valsts ģimnāzijām noteikti ir jābūt. Dažkārt runā, ka tā zināmā mērā ir tāda kā sabiedrības segregācija, kas sadala skolas, un ka valsts ģimnāzijas iegūst labākos skolēnus, tāpēc mums ir viegli mērīties ar rezultātiem. Bet ne jau vienmēr stāsts ir par rezultātiem. Stāsts ir arī par skolas pamatvērtībām, kas jāsaglabā.

Ģimnāzijas bieži vien ir intelektuālais centrs regionā, kur ne tikai apgūst zināšanas, bet veido raksturu un pilsonisko apziņu. Manuprāt, ģimnāzijās tas ir pats galvenais uzstādījums.

Es vērtēju, ka ģimnāzijas ir mācību iestādes, kur veidojas nākamais zinātnieks, pētnieks. Tā ir akadēmiska vide, kurā mācās pamatzināšanas, lai tālāk varētu studēt.

Daudzās ģimnāzijās skolēni tiek iesaistīti pētnieciskajos darbos un olimpiādēs, kas ir pirmais solis uz inovācijām. Šī pētnieciskā kultūra var pārtapt startup idejās un jaunā uzņēmējdarbībā.

Nozīmīgs virziens ir jauniešu sagatavošana uzņēmējdarbībai. Ģimnāzijas dod plašu zināšanu pamatu un attīsta kritisko domāšanu, problēmu risināšanas spējas, komunikāciju un komandas darbu – tieši tās prasmes, kas nepieciešamas uzņēmējdarbībā.

Tam arī bija veltīta nupat septembrī mūsu rīkotā konference valsts ģimnāziju vadītājiem. Latvijai vajadzīgi uzņēmēji, kas rada pievienoto vērtību, un skolai ir jāveido pamats tam, lai jaunieši saprot, kā viņi varētu būt pelnītāji, tā dodot pienesumu visai sabiedrībai.

-Arī sabiedrības skatījumā valsts ģimnāzijas ir tās, kurām jāvirzās uz izcilību. Tomēr valstiskā līmenī īpaši neakcentē darbu ar talantīgajiem skolēniem. Pat novadā maz piemin, ka Cēsu Valsts ģimnāzija Ata Kronvalda Zvaigžņu reitingā ieņem trešo vietu Latvijā. Tātad ģimnāzijas audzēkņiem ir ievērojami panākumi starptautiskās olimpiādēs.

-Runājot par darbu ar talantiem, jāsaka, tas ir katras mācību iestādes iekšējais jautājums, skola tam pamatu izstrādā pati. Un mēs arī to darām. Sākums ir 7. un 10.klase. Jaunie audzēkņi, kas atnāk no dažādām skolām, pilda diagnosticējošos darbus, pēc tiem skolotāji redz, kurus skolēnus virzīt tālāk par vispārējo līmeni. Esam vienojušies, ka konsultācijām paredzēto laiku izmantojam divējādi: gan tiek sniegts atbalsts jauniešiem, kuri kaut ko nav sapratuši, gan strādājam ar īpaši talantīgajiem, piedāvājot viņiem individualizētus uzdevumus. Tādējādi katrs skolēns saņem viņa vajadzībām un spējām atbilstošu atbalstu, kas palīdz pilnībā atklāt viņa potenciālu.

-Jubilejas reizē mēdz jautāt arī par turpmāko darbu. Kādas jums ieceres?

-Mūsu ģimnāziju pazīst kā konkurētspējīgu skolu ne vien darbā ar talantīgiem bērniem, bet arī ikdienas mācību darbā, arī šie sasniegumi ir labi. Jāturpina stiprināt ģimnāzijas pozīcijas ne tikai novadā.

Domājot par attīstību, ir vēlme veidot aktīvāku tīklošanos ar citām novada skolām. Mana vīzija ir, ka ģimnāzijai nav jābūt konkurentam, kas “nosmeļ krējumu” uz 7. klasi, bet ka ejam roku rokā, pilnveidojot izglītības pēctecību novadā, lai tas būtu nepārtraukts ceļš, kur katrs solis balstās iepriekšējā un skolēnam ir iespēja augt soli pa solim.

Skatoties nākotnē, jādomā, kā gatavot jauno pedagogu paaudzi. Tas būs izaicinājums. Bet, ja nodosim jaunajai skolotāju paaudzei tās vērtības, ar kurām mēs strādājam, esmu pārliecināta, Cēsu Valsts ģimnāzija pastāvēs.

-Arī jūs pati esat beigusi Cēsu 1.vidusskolu, mācījāties matemātikas novirziena klasē. Tomēr izvēlējāties studēt filoloģiju.

-Vairāk nekā 30 gadus esmu bijusi latviešu valodas skolotāja. Pēc vidusskolas absolvēšanas aizgāju studēt ekonomiku, bet pavisam ātri pārdomāju, izstājos. Klases audzinātājs, matemātikas skolotājs Aleksis Rubenis ātri atrada man darbu – zināja, ka direktoram kādā Valkas novada skolā nav matemātikas skolotāja, un pierunāja mani tur strādāt. Pēc viena gada darba skolā sapratu, ka vēlos apgūt pedagoga profesiju. Jau vēlāk nāca prātā, ka ne velti klases audzinātājs raksturojumā bija rakstījis, ka man ir jābūt skolotājai. Bet ceļš uz latviešu valodas skolotājas darbu aizveda pavisam nejauši. Šobrīd man ļoti noder gan tas, ka skolā lieliski apguvu matemātiku, gan manas latviešu valodas un literatūras skolotājas prasmes.
Esmu radusi daudz strādāt, direktora darba intensitāte ir liela. Man patīk Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktores I.Ratinīkas teiktais kādā intervijā: “Direktors ir kā bišu karaliene  vai kā skudru pūžņa galvenā skudra.” Es sevi tā arī izjūtu – visu laiku esmu daļa no skolas.