Cēsniece Linda Jermacāne rada apģērbu

“Es esmu sieviete radītāja, tādas mēs, sievietes, visas esam savā būtībā, tikai katra to pauž citādi. Es radu apģērbu – jā, tieši tā, radu. Man tas ir kaut kas daudz vairāk nekā nošūt divas taisnas vīles un gatavs. Man tas ir vesels process – no idejas līdz tērpam.

Kāpēc es to daru? Pirm­kārt, lai atvieglotu savu dzīvi un valkātu drēbes, kuras man patīk, un dotu iespēju arī tev. Man patīk redzēt sievietes mirdzošās acis , uzvelkot manis šūtu apģērbu. Lai nebūtu stundām jā­stāv pie skapja un jādomā, ko ģērbt, jo zini, ka ir tā viena īpašā kleita, kura derēs visiem dzīves gadījumiem. Lai apģērbs kalpo tev, nevis tu apģērbam. Radīts ar mīlestību Latvijā, roku darbs,” par savu apģērbu zīmolu “Deja­moon”, saka cēsniece Linda Jermacāne. Tagad viņas uzņēmums radis mājvietu radošā un digitālā kvartāla “Rainis” jaunajā korpusā.

Linda dzimusi un augusi Cēsīs, pabeigusi Cēsu Valsts ģimnāziju, pēc tam ceļš aizvedis uz Rīgu, kur Biznesa augstskolā “Turība” apguvusi zināšanas tūrisma jomā. Tur mācījusies aptuveni divarpus gadus un pat tikusi budžeta grupā, no kuras pēc tam atkal izkritusi, jo līdztekus studijām bija sākusi strādāt. Sākoties krīzei, studijas pārtraukusi.

“Tad es kādu laiku pastrādāju dažādās vietās, un nezinu kāpēc, bet biju izdomājusi, ka mācīšos par grāmatvedi,” ceļu uz profesiju atceras “Dejamoon” saimniece. Tobrīd viņa bija sakrājusi naudu mācībām, un tā arī apguvusi nolūkoto profesiju Alberta koledžā. Pabeidzot skolu, Linda nostrādājusi gadu kādā birojā par grāmatveža palīgu. Viņa pastāsta: “Tā brīža priekšnieks gan man uzreiz teica: “Linda, ar taviem apgriezieniem grāmatvedis diez vai sanāks! Tu taču nevari nosēdēt mierā pie galda!” Linda gan pati saka, ka novērtējot to, kā grāmatvedības zināšanas tagad noder uzņēmējdarbībā.

Ar šūšanu cēsniece aizrāvusies jau skolas laikā, kad Cēsu Bērnu un jauniešu centrā apmeklējusi šūšanas pulciņu pie Mudītes Blūmas, kura jau tolaik ielikusi kārtīgas aroda pamatzināšanas.

“Atceros, vēl dzīvojot Rīgā, no kolēģes aizņēmos šujmašīnu, lai uzšūtu sev kleitu. Pirktās man visbiežāk ir par īsu, jo esmu diezgan gara,” par atgriešanos pie šūšanas teic Linda. Tiesa, tobrīd vēl doma kļūt par šūšanas profesionāli īsti nav bijusi.

Strādājot Rīgā, izveidojās ģimene. Vīrs nāk no Latgales, no Balviem. Viņš tobrīd jau kādu laiku bija dzīvojis Rīgā, piedāvājis pārcelties prom no galvaspilsētas. Izlēmuši par labu Cēsīm. Linda atklāj vairāk: “Ar pārcelšanos viss ļoti viegli salikās kopā. Man uzreiz arī izdevās šeit atrast darbu par izpilddirektora asistentu “Staļos”, kur bija ļoti plašs pienākumu klāsts. Pēc kāda laika sāka pieteikties bērni. Un toreiz sāka parādīties dažādas mūžizglītības iespējas, tika organizēti kursi. Pamanīju, ka ir iespēja pieteikties mācībās pie kleitu dizaineres Zanes Zaharovas, un izdomāju, ka to gribētu.”

Var teikt, ka līdz ar bērnu piedzimšanu arī noticis pavērsiens. Pēc Pētera un Katrīnas nākšanas pasaulē iepriekšējā darbā viņa vairs nav jutusi prieku un azartu. Sākotnēji Linda baidījusies riskēt un uzsākt savu uzņēmējdarbību, bet, vīra atbalstīta un uzmundrināta, nolēmusi mēģināt. “Esot ar bērniem mājās, jau kaut ko biju sākusi šūt. Radīju pirmās kleitas un tobrīd tikko modē nākušās matu gumijas no dabīgā zīda,” atklāj uzņēmēja.

“Dejamoon” uz telpām radošajā un digitālajā kvartālā “Rainis” skatījies jau iepriekš, kad atklāja pirmo ēku, bet tur piedāvātās platības Lindas uzņēmumam bijušas par lielu. Lai arī pamatā darbojas internetā, gan vietējās klientes, gan viešņas arī no Valmieras un pat no Rīgas labprāt ierodoties noskatītos apģērbus pamērīt klātienē. “Cēsnieces ļoti nopriecājās par šo atrašanās vietu, jo varēs ērti pienākt pusdienlaikā, lai uzlaikotu tērpu,” teic Linda.

Kā jau nojaušams, “De­jamoon” klientes galvenokārt ir sievietes, produkts, pēc kura Lindas Jermacānes zīmolu vislabāk atpazīstot, esot slip kleitas. “Tās man ir divi modeļi visās varavīksnes krāsās,” paskaidro tērpu radītāja. Pamazām “Dejamoon” sortiments tiekot paplašināts. Pagājušajā vasarā par iecienītu produktu kļuvuši linu krekli. “Liekas – jebkurš jau var uzšūt linu kreklu, bet maniem kā atšķirības zīme ir pērļu podziņas,” atklāj Linda.

Idejas, kā vēl paplašināt sortimentu, nereti rodoties sarunās ar klientēm, kad viņas pauž kādas savas vēlmes. Zīmola radītāja arī pastāsta, ka viņas klientes pamatā esot sievietes vecumā no 30 gadiem. “Vecums gan nav noteicošais, galvenais, lai pašai pircējai, uzvelkot “Dejamoon” apģērbu, patīk, kā viņa izskatās,” pauž Linda, piebilstot, ka nav lielāka gandarījuma, kā redzēt prieku pircējas acīs, uzmērot jauno kleitu. Pati viņa arī ar nepacietību gaida siltākus laikapstākļus, kas piemērotāki kleitu nēsāšanai.