Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Cēsinieks burā Maskavā II

Druva
10:06
12.08.2009
23
Olympus Digital Camera

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Turpinām iepazīstināt mūsu lasītājus ar Cēsu slimnīcas traumatologa Ģirta Bērziņa vēstulēm no Maskavas, kur šonedēļ notiek 33. pasaules čempionāts burāšanā “Micro” klases jahtām “Micro Cup 2009”. Arī viņš ir aktīvs šo sacensību dalībnieks, burājot uz jahtas “Flame”. Otrā vēstule

Otrdienā notika pirmie divi oficiālie braucieni. Tie notika ekstremāli vājā vējā, kad brīžiem ūdens bija tik gluds, ka komandas neuzdrošinājās pat elpot, lai tik neaizbaidītu niecīgo vēja pūsmiņu burās. To diemžēl nevar teikt par privāto kuteru un ūdensmotociklu īpašniekiem, kas, šķita, ka sacenšas savā starpā, kurš spēj izbraukt starp jahtām ar lielāko ātrumu un saceļot lielākos viļņus.

Līdz ar to lielu lomu spēlēja vienkārši laime. Vakarā tika publicēti rezultāti, tie pagaidām labākie ir jahtai “Flame” – 15. un 18. atnāciens, kas kopā šobrīd dod 13. vietu. Tikai par dažām vietām sliktāks rezultāts ir “Micros”, kas otrajā braucienā finišēja 17.

Jāpastāsta, ka nācās izmantot arī tādu sacensību noteikumos paredzētu cīņas formu, kā protests. Protestu vinnējām, pacēlāmies par vienu vietu. Toties krievu jahtas kapteinis, kurš protestu zaudēja un līdz ar to saņēma diskvalifikāciju pirmajā braucienā, piedraudēja, ka tagad mēs dabūsim trūkties, un visas krievu laivas to vien darīs, kā mēģinās panākt, lai mēs pārkāpjam noteikumus un arī dabūjam diskvalifikācijas. Ceram, ka kaķa lāsti debesīs nekāpj, taču garastāvoklis nedaudz sabojājās, un, kā zināms, pie drūmām domām Mūza neatlido. Bet bez tās labs rezultāts nav gaidāms.

Visi ļoti cer, ka šodien būs kaut nedaudz stiprāks vējš, vismaz, lai nebūtu šīs bedres, kad jahta stāv, bet pa ūdenskrātuves otru krastu citi brauc.

Par ieskaites sistēmu. Vakar uz starta izgāja 72 jahtas, tātad to ir vēl vairāk, nekā uz atklāšanas parādes brīdi. Kaut arī dalības maksa nav maza, pieteikušās arī tādas jahtas, kam jau pēc izskata ir skaidrs, ka tām nevajadzētu te atrasties; vairākas jahtas tika apdzītas par apli. Piemēram, jahta “Odesa” nav pat noņēmusi piekaramo motoru. Paldies Dievam, šīs jahtas necenšas iejaukties starta procedūrā, bet startē ar apzinātu nokavēšanos. Starts vispār ir nenormāli grūts, izdevīgā pozīcija nedod nekādas ceļa tiesības, savukārt pozīcija ar ceļa tiesībām atkal ir neizdevīga no taktikas viedokļa. Kļūda par vienu metru var būt liktenīga – vai nu netiec pirmajā rindā, kas automātiski nozīmē atpalikšanu par 20 – 30 vietām, vai startē par agru, kas nozīmē atgriezties un startēt vēlreiz un tātad – vispār pēdējo pozīciju distances sākumā.

Tikko starts ir aiz muguras, pēc dažiem pagriezieniem jau stress mazinās. Bet īstas pārliecības, ka starts izdosies, nav, jo tas atkarīgs arī no ļoti daudzām nejaušībām.

Tātad par ieskaites sistēmu. Mikro klase tiek dalīta trīs divīzijās, bet, kopš Krievijas iesaistīšanās šai kompānijā, pat četrās, jo krievi ražo savu, tā saukto – Rikošet klasi. Tā principā atbilst visiem Mikro klases noteikumiem, izņemot to, ka tai ir vēl viena lūka pirms masta, ko klases noteikumi aizliedz. Pirmie rikošeti ir lēnāki (arī tie, kas Latvijā), bet pēdējie – ļoti labi un līdzvērtīgi cīnās ar citām šīs klases jahtām.

Pārējās jahtas tiek iedalītas Cruizer divīzijā, kas ir vēsturiski pati pirmā, tai ir vesela kaudze prasību, tai skaitā, pēc plītiņas, izlietnes un polsterētiem sēdekļiem kajītē, kas viss principā ir nevajadzīgi. Cruizer divīzija ir pati masveidīgākā un teorētiski lēnākā. No Latvijas šajā pasaules čempionātā to pārstāv jahtas “Aka” un “Solo”

.

Nākamā ir Racer divīzija, tai ir garāks masts (bet vienāds buru laikums), atļauts mazāks svars un nav šo prasību pēc plītiņas un citām „ekstrām”. Teorētiski tā ir nedaudz ātrāka par kruizeriem, bet labs kruizers noteikti iet ātrāk par sliktu reiseru. Šo divīziju no Latvijas pārstāv “Micros” un “Flame”. Visā čempionātā to ir tikai 11, pagaidām Latvijas laivas ir saraksta priekšgalā, bet pašu pirmo vietu ieņem krievu laiva, pret kuru “Flame” pirmajā braucienā iesniedz protestu, un kura solījās visiem iespējamiem līdzekļiem sabojāt tai parējos braucienus.

Pati ātrākā ir Proto divīzija (no vārda – prototips). Tajā ir jahtas, kas neiekļaujas abās iepriekšējās, bet arī šai ir vesela rinda ierobežojumu. Tai pat laikā šīs jahtas drīkst būt zemākas un par 90 kg vieglākas, kas vien jau nodrošina lielāku ātrumu. Tāpēc Proto divīzijas jahtas apbalvo tikai tad, ja tās ir izcīnījušas uzvaru arī kopvērtējumā, bet reiserus un kruizerus – arī atsevišķā ieskaitē.

Laika apstākļi ir ievērojami uzlabojušies. Spoži spīd saule, ir silts un naktīs vairs nesalstam. Diemžēl vienīgā duša biežāk nestrādā, nekā strādā, toties kaimiņiene žurka vairs nav manīta.

Otrdienas vakarā notika arī oficiālā regates ballīte, kas izpaudās ar skaļu mūziku, bezmaksas alu un šnabi, un sardelēm, kas tika nokrautas uz galda, lai paši ceptu. Diemžēl restītes bija tikai dažas, tāpēc tika lauzti kociņi, taisīti iesmi, un daudzas sardeles tā arī sabira ugunskuros. Bet kopumā bija jautri. Šorīt daudziem sāp galva. Paldies Dievam, latviešu puikām pavisam nedaudz.

Tad nu ceram uz trešdienu un vismaz nedaudz lielāku vēja pūsmu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
113

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
54

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1013
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Meksika - senu un mūsdienīgu tradīciju zeme

06:21
08.12.2025
56

Aivis Dombrovskis ir psihologs, psihoterapeits, viņa sirds pieder vienīgi Cēsīm, bet darba dzīve ir Rīgā un ārzemēs. Šoruden viņš bija Meksikā, piedalījās pasaules transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas konferencē “2025 XOLOTL”. Pasākuma norises laiks pielāgots meksikāņiem tik nozīmīgajām Mirušo dienas svinībām. Piepildīt sapņus – iepazīt Meksiku Kad ģeogrāfijas skolotāja Cēsu 1. vidusskolā rādīja filmu par Meksiku, […]

Sabiedrības līdzatbildības izjūta aug

06:06
07.12.2025
506
4

Iedzīvotāju ziņojumi par iespējamu vardarbību kļūst aizvien biežāki, netrūkst ne dzērājšoferu, ne pieaugošas agresijas izpausmju, kā arī aizvien vairāk ir telefonkrāpnieku upuru. Par raizēm un arī panākumiem darbā Policijas dienas, 5. decembra, priekšvakarā uz sarunu aicinājām Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) Dienvidvidzemes iecirkņa priekšnieci Ingu Randari. -Kā jutāties, uzsākot dienestu policijā, un kā […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi