Ceturtdiena, 3. aprīlis
Vārda dienas: Irmgarde
weather-icon
+6° C, vējš 1.73 m/s, ZR vēja virziens

Ceļš allaž atved mājās

Sarmīte Feldmane
05:11
21.08.2024
277
Pl Amata Ketija

Pastaigā. Ketija Beāte Garbačeva ar Danielu piestājuši ēnā, jo šovasar savu reizi no saules ir jāpaslēpjas. FOTO: Sarmīte Feldmane

Ketija Beāte Garbačeva ar dēlu Danielu izgājusi ikdienas garajā pastaigā. Laiks ne karsts, ne vēss, pēc lietus gaiss spirdzina.

“Baudām vasaru, ejam peldēties, Daniels var dzīvoties pa dārzu,” stāsta puikas mamma. Danielam ir gads un mēnesis, viņš nopietni ieklausās sarunā ar “Druvu”. Rudenī sāks iet dārziņā, bet mamma atsāks strādāt. Ketijai Beātei ir bakalaura grāds baltu filoloģijā, strādājusi par skolotāju Spārē, Cēsīs, Siguldā, mācījusi latviešu, angļu valodu. “Man patīk skolotājas darbs,” saka ģikšēniete un nosmej, ka dzīvē vairākkārt devusies prom no Ģikšiem, bet ceļš vienmēr atvedis atpakaļ.

Ketija Beāte te dzimusi, mācījās Amatas skolā, tad ģimnāzijā Cēsīs, studēja, tad vēl izmācījās par ēdināšanas speciālisti. “Dzīve ir pamētājusi,” bilst Ketija Beāte. Strādājot skolā, vasaras atvaļinājuma laikā viņa brauca darbā uz Norvēģiju. Tā desmit gadus. Tolaik to darīja daudzi pedagogi. “Tā bija iespēja piepelnīties, latvieši kopā. Vairākus gadus bijām divas lielākas kompānijas – viena no Ģikšiem, dažu vasaru pat desmit, otra no Ozoliem pie Madonas. Bija arī no citām Latvijas vietām. Darbs fiziski smags, bet aizbrauc no ikdienas problēmām, apkārt citi cilvēki, citas sarunas, esi it kā paralēlā realitāte. Mācību gads skolā, tad fizisks darbs un atslodze prātam. Rīkojām ballītes, bijām draudzīgi, tās bija skaistas vasaras, “atmiņās kavējas Ketija Beāte un atceras, kā lasīja avenes, kāpa augstos ķiršu kokos pēc ogām, darīja citus lauku darbus. Kādu laiku viņa pastrādāja arī uzkopšanas servisā. Nor­vēģijā Ketija Beāte satika slovāku Kristianu. Abi atbrauca uz Latviju. Kristians daudzus pārsteidza, jo trijos mēnešos iemācījās latviešu valodu, un sāka strādāt.

“Viņš bija ļoti uztraucies, ka valodu neiemācīsies, jo tā grūta. Kristianam Latvija ļoti patīk, interesē viss latviskais. Ļoti patīk Jāņi. Viņam patīk, kā skan latviešu valoda, ik pa brīdim pasaka kādu reti lietotu vārdu,” pastāsta Ketija Beāte un piebilst, ka vīrs priecājas par Latvijas taisnajiem ceļiem, nav kā Slovākijā- līkumu līkumiem.

Kādu laiku ģimene padzīvoja Slovākijā, Ketija Beāte atzīst, ka Kristians gribējis ātrāk atgriezties Latvijā nekā viņa. “Man ļoti patika. Februārī piedzīvojām pavasari. Bistričani ir nedaudz lielāks ciems nekā Ģikši. Katra māja aiz sētas. Ciemā bija divas kafejnīcas, vairāki bāri. Cilvēki sirsnīgi, ejot ar Danielu pastaigās, mēģināja ar mani runāt, kaut neprotu slovākiski. Ziemassvētkos bija brīnišķīgs tirdziņš, ar šiem svētkiem īpašo gaisotni,” pastāsta Ketija Beāte un piebilst, ka sirdī un emocijās Slovākija ir tuva.

Pēc atgriešanās Ģikši šķituši ļoti klusi. Arī pastaigās reti kādu var satikt. “Pēdējos gados cilvēki nomainījušies, ļoti daudzus nepazīstu. Daniels sāks iet dārziņā, būs jauni kontakti,” bilst jaunā sieviete. Viņa atzīst, ka Ģikši ir ļoti laba vieta dzīvošanai, bet daudzi vietējie ir prom pilsētās un pasaulē. “Tagad, kad ir asfalts, var ērti braukt uz darbu Cēsīs, Ieriķos, Siguldā, Rīgā. Arī pirms gadiem izbraukāt uz Siguldu nebija nekādu problēmu,” pārdomās dalās Ketija Beāte un uzsver, ka nevar iedomāties, kā ar mazu bērnu varētu dzīvot pilsētas dzīvoklī. Daniels labprāt pavada laiku ārā kopā ar vecvecmāmiņu, vecmāmiņu, tad mamma var darīt ko citu, arī to, kas viņai ļoti patīk, cept kūkas un pagatavot ko citu garšīgu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizrauj mūžam jaunais džezs

07:34
30.03.2025
66

Ik gadu 30. aprīlī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā džeza diena. Tās mērķis ir novērtēt  džeza mūzikas lielo ietekmi un veicināt starpkultūru dialogu. Džezs, kura sākumu datē ar pagājušā gadsimta 20.gadiem, simts gados no izklaides žanra attīstījies par plaša diapazona mūziku, kas ietekmējis daudzus populārās un akadēmiskās mūzikas žanrus. Jau sesto gadu savu džeza lasījumu […]

Ja var, tad jādara

06:30
29.03.2025
39

Cēsu Politiski represēto biedrība vadību uzticējusi Jānim Vidriķim. Viņa ģimeni 1949.gada 25.martā izsūtīja, Jānis dzimis svešumā, Latvijā atgriezās, kad bija četri gadi. -Represēto noskaņojums ir mundrs. Ir svarīgi likteņbiedriem satikties, atceres reizēs pieminēt savējos. Ir jāstāsta, ko tauta pārdzīvojusi, to smagumu, ko pārdzīvoja ģimenes, kuras izsūtīja. Līdz 2014.gadam dzīvojām mierīgi, nespējot iedomāties, ka šodienas realitāte […]

Deguna formas korekcija kā ceļš uz harmonisku izskatu

20:18
28.03.2025
25

Deguna forma ir viens no nozīmīgākajiem sejas vaibstiem, kas ietekmē kopējo izskatu un sejas proporcijas. Daudzi cilvēki izvēlas veikt deguna plastisko operāciju jeb rinoplastiku, lai uzlabotu ne tikai vizuālo estētiku, bet arī pašsajūtu un pašpārliecinātību. Šī operācija ļauj koriģēt gan iedzimtas, gan traumu rezultātā iegūtas nepilnības, panākot harmonisku un dabisku sejas izskatu. Pateicoties mūsdienu plastiskās […]

Guntra no stipru sieviešu dzimtas

06:08
28.03.2025
54

Viņai bija seši gadi, kad 1949.gada 25.martā kopā ar vecākiem unvecvecākiem meitenei no Jaunpiebalgas sākās ceļš uz Sibīriju Cēsniece Guntra Brigita Ģipsle sagaida smaidīga un mundra. Ikdienas pastaigas, mājas darbi, savs laiks kādai filmai, un diena piepildīta. “Daudz domāju. Kas tik nav piedzīvots. Pie visa jāpierod. Daudz ko atceroties, birst asaras, tās jānoslauka, un jādzīvo […]

"Esam te jauniešu dēļ"

06:52
25.03.2025
115

Šodien (21.03.2025.) Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā notiek salidojums “Turpinājums”. Skola, kura ar šādu nosaukumu svin piecu gadu jubileju, sevī apvienojusi labāko no Priekuļu tehnikuma, kam aprit 115 gadi, Cēsu arodskolas, kurai aprit 105 gadi, Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas un Ērgļu arodvidusskolas. “Druvas” saruna ar iestādes direktoru Artūru Sņegoviču par skolas darbu, apvienojot pārbaudītas vērtības izglītībā […]

Uzzināt, izjust un saprast

07:47
24.03.2025
21

Par Ukrainas karu stāsta fotomāksla un mūzika Laikā, kad pasaule grīļojas, māksla un mūzika ir spēka, ticības un mīlestības avoti. Divās izstādēs Pasaules latviešu mākslas centrā ikdienas domas, rūpes un emocijas paliek pilsētas kņadā. Te uzrunā sāpes un cerība, labestība un ticība, ka karš Ukrainā beigsies. Tāds vēstījums bija arī ukraiņu mūziķes, bandūras virtuozes Darjas […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
10
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
24
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
39
11
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
41
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi