Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Aukstajam laikam šuj siltas segas

Agnese Leiburga
06:32
27.11.2025
454
Pledu Ilvija 2

Vērtības! Ģimene ir vislielākā vērtība, uzskata Ilvija Tīrone -Gabrānova. Šuvēja Ilvija Tīrone Gabrānova ir pārliecināta, ka viņas daudzie klienti novērtē radīto izstrādājumu kvalitāti. FOTO: no albuma

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure.

Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās mums šķietami eksotiskajā Islandē. Šūšanu viņa iepazinusi un iemīlējusi jau sen. “Atceros, kā bērnībā braucu pie vecmāmiņas uz Liepu, tur bija šī šujmašīna, kuru es mantoju,” Ilvija parāda sev dārgu piemiņu, kas pēc restaurēšnas atradusi vietu darbnīcā.

Tā nopietnāk šūšanai meitene pievērsusies jau pamatskolā, kad darbojusies pulciņā Cēsu Bērnu un jauniešu centrā pie Mudītes Blūmas, kura ielikusi “kolosālas un ļoti spēcīgas zināšanas”. Tuvojoties pamatskolas absolvēšanai, Ilvija bijusi pilnīgi pārliecināta par nākotnes profesiju. Mācību turpināšanai izvēlēta Rīgas 34. arodvidusskola, tagad Rīgas Stila un modes tehnikums. Mācoties šajā skolā, iegūts arī amata zeļļa diploms. “Jāatzīst, man šajā skolā mācīties bija samērā viegli, jo man jau iepriekš bija spēcīgas zināšanas šūšanā,” stāsta Ilvija, piebilstot, ka pasniedzēji viņai vienmēr devuši papildu uzdevumus, jo tie, ko pildīja pārējie, viņai bijuši par vieglu. Meistare spriež, ka skolā jutusies novērtēta un atbalstīta. Samērā neilgi pēc mācību iestādes absolvēšanas pieteicies pirmais bērniņš un Ilvija aizbraukusi līdzi vīram uz Islandi. Tur viņa kādam vietējam veikaliņam šuva aizkarus.

Ziemeļu valstī nodzīvoti gadi četri. Atgriežoties Latvijā, Ilvija uzsāka darbu Cēsīs, aizkaru veikalā tirdzniecības centrā “Glo­buss”. Tieši tur izteikti parādījusies viņas interese par aizkariem un logu dizainu. “Tur es sāku darīt to, ar ko pašlaik nodarbojos pamatā, jo apģērbus faktiski vairs nešuju,” pastāsta šuvēja.
Pēc ugunsgrēka, kas plosījās tirdzniecības centrā “Globuss”, abas ar toreizējo kolēģi Pieba­l­gas ielā atvēra mājas tekstila darbnīcu. “Tas viss pamazām izbeidzās, un tad arī pasaulē nāca otrais bērns,” teic Ilvija. Viņa atklāj, ka pamēģinājusi spēkus arī citās jomās, piemēram, Centrālajā statistikas pārvaldē par intervētāju, arī apģērbu veikalā. “Tomēr līdztekus vienmēr esmu arī šuvusi,” uzsver aroda meistare, kas kopš bērnības, kad aizrāvās ar šūšanu, šo prasmi nekad nav pilnībā nolikusi malā.

“Bet pēc trešā bērna piedzimšanas es šajā jomā atgriezos ar milzīgu vērienu, jo man radās iespēja uzstādīt aizkarus viesnīcai Islandē. Ļoti milzīgai viesnīcai. Tas bija aptuveni pusgada projekts. Tad faktiski biju spiesta nopietni pievērsties katram sīkumam, detaļai. Meklēju agrākos kontaktus, pati braucu uz Lietuvu atrast maksimāli izdevīgāku audumu iepirkšanu. Nebija viegli man vienai to paveikt, bet ar neatlaidību un smagu darbu es to izdarīju. Divus mēnešus arī nodzīvoju tajā Islandes viesnīcā, aizkarus gludinādama un kārdama. Lielāko daļu darbu patiešām paveicu viena, bet palīdzēja arī bijusī kolēģe. Šis projekts man ļāva apzināties – ja es to spēju vienatnē izdarīt, tad varēšu gandrīz jebko. Tas ļāva man apjaust, ka es varu vēlēties savu uzņēmējdarbību un ka tikšu ar to galā.”

Sekoja vairāk nekā piecu gadu darbošanās koprades mājā Cēsīs, Skolas ielā 6, pakāpeniski iemantojot visai plašu klientu loku. Tagad darbošanās tiek turpināta Raiņa ielas kvartālā. “Darbnīcā esam četras, jo kopā ir izdevīgāk, bet darbojamies katra individuāli,” paskaidro šuvēja. Viņa arī atklāj, ka pašlaik savā attīstībā ir sasniegusi līmeni, kad ir gatava pāriet uz citu uzņēmējdarbības formu – atteikties no pašnodarbinātas personas statusa un dibināt savu SIA. Ir vēl kādas īpašas ieceres, un Ilvija atklāj: “Tas sākās ar to, ka mani bērni, būdami siltuma mīļotāji, tuvojoties aukstajai sezonai, palūdza uzšūt segas. Tās izdevās tik labas, ka gribas dalīties plašāk. Vēlos izveidot mājas tekstila lietu kolekciju, kurā ietilps dažādas lietas: pledi, spilveni un tamlīdzīgi. Droši vien kā jau siltās lietas tās būs vispieprasītākās gada vēsajā periodā.” Viņa pauž cerību, ka drīzumā šī kolekcija būs pieejama pircējiem.

Šuvēja ir pārliecināta, ka daudzie klienti novērtē viņas izstrādājumu kvalitāti un priecāsies arī par jauno produktu kolekciju. “Visu šo gadu laikā, kopš nodarbojos ar šūšanu, neesmu savus pakalpojumus reklamējusi, klienti vienkārši iesaka cits citam,” gandarīta un apņēmības pilna ir uzņēmēja, pastāstot, ka viņai ir klienti ne tikai Cēsīs un tuvējos novados, bet arī citur Latvijā un arī Islandē. “Es domāju, cik ļoti svarīgi, ka man no sirds patīk tas, ko daru. Šo domu pašlaik cenšos nodot tālāk saviem bērniem – svarīgi ir darīt darbu, kas patiešām patīk,” iedvesmoti teic Ilvija.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
31

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
956
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
137

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Meksika - senu un mūsdienīgu tradīciju zeme

06:21
08.12.2025
55

Aivis Dombrovskis ir psihologs, psihoterapeits, viņa sirds pieder vienīgi Cēsīm, bet darba dzīve ir Rīgā un ārzemēs. Šoruden viņš bija Meksikā, piedalījās pasaules transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas konferencē “2025 XOLOTL”. Pasākuma norises laiks pielāgots meksikāņiem tik nozīmīgajām Mirušo dienas svinībām. Piepildīt sapņus – iepazīt Meksiku Kad ģeogrāfijas skolotāja Cēsu 1. vidusskolā rādīja filmu par Meksiku, […]

Sabiedrības līdzatbildības izjūta aug

06:06
07.12.2025
499
4

Iedzīvotāju ziņojumi par iespējamu vardarbību kļūst aizvien biežāki, netrūkst ne dzērājšoferu, ne pieaugošas agresijas izpausmju, kā arī aizvien vairāk ir telefonkrāpnieku upuru. Par raizēm un arī panākumiem darbā Policijas dienas, 5. decembra, priekšvakarā uz sarunu aicinājām Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) Dienvidvidzemes iecirkņa priekšnieci Ingu Randari. -Kā jutāties, uzsākot dienestu policijā, un kā […]

Savējie jāpalutina

05:15
06.12.2025
144

Valija Viļuma paspēj būt visur. Viņa dzied senioru ansamblī “Mantojums”, darbojas Līgatnes Muzikālajā teātrī, pensionāru klubā “Možums”, un vēl darāmais mājās, dārzā. “Tikai jākustas, tik daudz kas notiek, nevar sēdēt mājās,” teic līgatniete un piebilst, ka divreiz nedēļā ir teātra, vienreiz ansambļa mēģinājumi, brīvdienās koncerti, izrādes. Gada nogale būs notikumiem bagāta, koncerts kultūras namā, pensionāru […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi