Arvien atklāt sev ko jaunu

No taro, rūnām līdz neirografikai un transpersonālajai
psihoterapijai

Rita Zālīte ir dzimusi rīdziniece, kura arī Cēsu novadniekiem dod iespēju gan klātienē, gan attālinātā formātā iepazīt transpersonālo psihoterapiju, neirografiku un dažādas ezoteriskās pasaules jomas, tostarp taro mākslu, rūnas, pirmelementu – krāsu baczi individuālās kartes, labirintus un mandalas, kā arī sistēmiskos izvietojumus.

-Kā tad aizsākas ceļš līdz garīgās dzīves praksēm?

-Lai arī bērnība lielākoties pagāja Rīgā, protams, bija radi, pie kuriem reizumis sanāca paciemoties laukos, arī Cēsu pusē. Mana mamma ir dzimusi un bērnību pavadījusi starp Gatartu un Drustiem. Pusgadu esmu strādājusi mākslas kūrortā “Liepas muiža”, palīdzot tam uzsākt darbību. Savulaik kā augstskolas lektore bieži braucu uz Cēsīm. Regulāri ar pasākumiem viesojos Drustu pusē, jaukajā atpūtas vietā “Pļavnas”. Bērnībā biju ļoti jūtīgs bērns, labprātāk nekā ar cilvēkiem sarunājos ar augiem un dzīvniekiem, daudz zīmēju. Tas viss vēlāk ir izpaudies arī pieaugušā cilvēka dzīvē.

Pirmā izglītība man bija apģērba modelētāja. Pusaudzes gados gribējās gan patstāvību, gan radošas izpausmes, arī vienkārši iemācīties skaisti ģērbties. Ļoti gribējās studēt psiholoģiju, bet vecāki teica, ka tā jau īsti nav profesija un ka ar tādu neizdosies sevi nodrošināt. Tad nu kādu laiku veltīju menedžmenta, mārketinga studijām. Ir pieredze arī žurnālistikā. Trīsdesmit gadu vecumā tomēr sāku studēt psiholoģiju. Šo studiju laikā iepazinos ar mākslas terapiju, kas bija pagrieziena punkts manā dzīvē. Sajutu, cik jaudīgi māksla palīdz psiholoģisko problēmu risināšanā.

Psiholoģijas studijām sekoja maģistrantūra cilvēkresursu vadībā. Papildus arī mācījos mākslas terapiju un psiholoģisko grupu vadīšanu, vēlāk sistēmisko sakārtojumu vadīšanu. Izveidojām Latvijas Mākslas terapijas asoci­āciju, kur biju valdē septiņus gadus. Māksla, kārtis un rakstīšana man vienmēr bijušas tuvas. Strādāju vairāk nekā desmit gadus kā lektore augstskolā gan ar psiholoģijas, gan ar sabiedrisko attiecību studentiem.

-Nodarbošanos jums ir patiešām daudz.

-Man patīk dažādība – esmu daudzšķautņaina. Cenšos arī sintezēt metodes, radīt kaut ko jaunu. Piemēram, savienot taro un nei­rografiku. Esmu izveidojusi savu taro mācību programmu. Tādu, kādu man būtu pašai gribējies savulaik, lai mācību process nav ļoti ilgs, lai ir radoša pieeja, vieglums, tēlaini stāsti un iedoti gatavi konspekti, lai studentiem paliek laiks arī just un domāt, lai ir uzticēšanās pilnas sarunas.

-Kā ar taro kārtīm?

-Studējot psiholoģiju, sastapu pasniedzēju Jeļenu Mihailovu, kura lika arī taro kārtis, un reiz seminārā viņa teica: “Kas gan tas par psihologu, kas neprot likt kārtis!” Runājot par kārtīm, gan jāpiemin, ka man pusaudža vecumā likt kārtis bija iemācījusi mamma, bet viņai – viņas vecmāmiņa. Ap 25 gadu vecumu gan radās sajūta, ka kārtis jāliek malā. Līdz tam bieži liku kārtis – mammas draudzenēm, paziņām.
Ar taro kārtīm strādāju jau vairāk nekā divdesmit gadus. Kopš pagājušā gada esmu Latvijas Tarologu asociācijas valdē, esam šogad ieviesuši supervīziju un tarologu sertifikācijas sistēmu. Ar to ļoti lepojos, jo sistēmas izveidē ieguldīju arī savu pieredzi no laika Latvijas Transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas asociācijas valdē. Būtisks ir tarologu profesionālisms un klientu drošība par konsultācijas kvalitāti. Jau ir pirmie deviņi sertificētie tarologi Latvijā, un es esmu to skaitā.

-Daudz nācies dzirdēt mazliet nievājošus viedokļus par taro kārtīm – ka labāk šajās lietās kuram katram nemēģināt savu roku. Kā vērtējat viedokli, ka taro kārtis ir kaut kas tāds, kas teju saistās ar nelabo?

-Tas ir viens no mītiem. Patiesībā taro kārtis ir vairāk dievišķs nekā velnišķs instruments. Taro sistēma ir ļoti filozofiska, apgūstot taro, var saprast ļoti daudz par dzīves likumiem, par ceļiem, par to, kā dzīve virzās, kas ko rada.

Taro mudina paļauties uz dievišķo spēku, virzīties uz gaismu, aicina apvaldīt zemākos instinktus un tieksmes, neļauties kārdinājumiem. Kārtīs ir tādi tēli kā erc­eņģeļi Mihaēls, Gabriēls, Ra­faēls, ir daudz kristīgās simbolikas. Protams, ir arī velna kārts – tas, kurš novērsies no gaismas. Tajā visā ir simbolisms, kas rāda veidu, kā noturēties uz gaiša, dievišķa ceļa ar jēgpilnu dzīvi. Jā, ir arī tādi taro kāršu komplekti, kuru autori nenoliedzami ir aizgājuši vairāk uz tumsas, ēnas pusi, tomēr es personīgi ar tādām kārtīm nestrādāju. Klasiskā taro sistēma ir vadīta uz gaismu, dievišķo, augšupeju un izaugsmi.

-Kas ir interesantākā pieredze, strādājot ar taro kārtīm?

-Ja runājam par klientiem, mani vienmēr ļoti aizkustina vīrieši, kas atnāk uz konsultāciju, šķiet, ka viņiem ir kaut kā vairāk sevi jāpārvar, jātiek pāri stereotipiem. Man atmiņā ir vīrietis, kas nāca runāties par darbu, biznesu. Kārtīs redzēju, ka nekas īpašs šajā jomā nenotiek. Un tad viņš atzina, ka atnācis tikai tāpēc, ka gribējis zināt, ko atbildēs meitene, kuru viņš grasās bildināt!

Nereti cilvēki meklē taro palīdzību biznesa un pat sadzīvisku jautājumu risināšanai. Piemē­ram, vai ar šo cilvēku var veidot sadarbību, vai ieviest inovāciju un kādas tam būs sekas, vai ņemt kredītu un kur labāk. Nesen klients bija noraizējies par sarežģījumiem mājas santehnikā – kā darīt, ko darīt, vai apdrošinātāji apmaksās tēriņus – un saprast iemeslus, kas varēja radīt šo problēmu mājās.

Runājot par taro, jāsaka, ka šī ir tikai viena no metodēm, ko mēdzu izmantot klientu konsultēšanā. Kā transpersonālās psihoterapijas speciāliste no sava bagātā klāsta lietoju dažādas metodes– atbilstoši situācijai un klienta vajadzībām. Ja man jautā, vai es zīlēju, atbildu “nē”, taču taro kārtis var būt kā viens no instrumentiem konsultācijā. Te gan jāsaprot, ka cilvēks pie manis nesaņems konkrētu padomu, kā darīt – tā vai citādi. Es varu tikai palīdzēt ieraudzīt plašāku kopbildi, bet atbildība par lēmumu būs jāuzņemas pašam.

-Par transpersonālo psiholoģiju dzirdēts samērā maz. Ar ko tā atšķiras no klasiskās psiholoģijas?

-Psiholoģijā līdztekus pastāv dažādi novirzieni: ir Junga analītiskā psiholoģija, geštalta terapija, kognitīvi biheiviorālā un citi. Katrā ir mazliet cits skatījums uz psihi un tās procesiem. Trans­personālā psiholoģija ir viens no virzieniem. Tajā ņemta vērā ne tikai cilvēka personīgā pieredze – apzinātā un neapzinātā, ģimenes stāsti, dzimtas scenāriji -, bet arī kolektīvās bezapziņas, mītu līmenī un klienta garīgās pieredzes: sapņi, meditācijas atklāsmes un vīzijas. Mēs uztveram cilvēku kā garīgu būtni, ne tikai sadzīviski funkcionējošu.
Sākotnēji transpersonālā psiholoģija radās caur eksperimentiem ar LSD un līdzīgām vielām, kas ļauj panākt paplašinātas apziņas stāvokli. Taču tādu stāvokli var iegūt arī ar meditācijām, holotropās elpošanas sesijām, radošās mākslinieciskās, kustību praksēs vai muzikālās sesijās. Daudzi transpersonāļi izmanto šamaniskās prakses, ved klientu ceļojumos. Es arī jau vairāk nekā divdesmit gadus praktizēju šamanismu. Esmu Līgas Morus skolniece, pērn par viņu un šamanisma praktizēšanu izdota lieliska grāmata.

-Daudzi rūpējas par ķermeni, bet aizmirst par garu un dvēseli. Un daudzi rūpīgi kopj savu garīgo veselību, dvēselisko piepildījumu, bet novārtā paliek ķermenis. Kā atrast balansu? Kas svarīgāk?

-Transpersonālā psiholoģija ļoti uzsver cilvēka veselumu, kurā ir gan dvēsele, gan arī materiālā dzīvē – ķermenis. Es skatos uz to tā: mēs esam dvēseles, kas šobrīd esam šeit, šajos ķermeņos uz Zemes. Ja reiz esam piedzimuši ķermenī, kurš mums dod iespēju izjust garšas, smaržas, pieskarties, saredzēt un dzirdēt, tātad jāmācās to visu lietot, gūt baudu un praktiski realizēt savus talantus. Manā uztverē ķermenis tomēr ir pakārtots, jo dvēsele dzīvo daudz ilgāk – šobrīd šajā ķermenī, vēlāk tas būs kāds cits.

-Vai piekrītat domai, ka lielais vairums fizisko kaišu, slimību nāk no garīgās plātnes?

-Psihiskais ietekmē ķermenisko un otrādi. Ir daudz ķermeņa prakšu, tostarp elpošanas, kustību, atslābināšanās, kas uzlabo psiholoģisko stāvokli – mazinās spriedze, atbrīvojas iekapsulētā dvēseles trauma, un to var izreaģēt, mainās pašsajūta, pašvērtējums, optimisma līmenis. Savukārt, lietojot tādus instrumentus kā sarunu, mūziku, radošās izpausmes, mainās ķermeņa simptomi. Nepietiek tikai izdzert tabletes vai uztaisīt operāciju. Ja slimības cēlonis ir psihosomatisks, tai ir tendence atgriezties, ja cēloni nerisinām kopumā.

-Kā ar citiem instrumentiem, ar ko strādājat?

-Esmu viena no mākslas terapijas pionieriem Latvijā, esmu palīdzējusi to izveidot kā veselības aprūpes profesiju. Pirms sešiem gadiem iepazinu arī neirografiku. Izmēģinot šo metodi, sapratu – tā ātri un efektīvi darbojas. Kļuvu par neirografikas speciālisti, vēlāk instruktori un sāku mācīt arī citus. Neirografika tagad ir viena no manām galvenajām darba metodēm. Man patīk iespēja cilvēkiem iemācīt patstāvīgi darboties ar šo instrumentu, lai izzīmētu savus iekšējos stāvokļus, atbrīvotos no ierobežojumiem un mainītu savu realitāti. Šajā praksē ir ļoti daudz brīnumainu notikumu. Prieks, kad cilvēki burtiski izmainās, atplaukst un dzīvē veic sen gribētas pārmaiņas.

Vēl apbrīnojamas ir rūnas. Pagājušajā gadā rūnas man sāka atklāties pavisam jaunā veidā, redzēju tās sapņos, no visām pusēm nāca informācija, un ļoti straujā periodā ieguvu daudz vairāk jaunu slāņu savās zināšanās par rūnām. Ja taro ir civilizētāka mācība, garīgais un mentālais ceļš, tad rūnas ir daudz pirmatnējāks ceļš bez kultūras un liekulības uzslāņojuma. Lielākoties rūnas asoci­ējam ar Skandināviju, bet rūnas ir arī mums pašiem – arī latvju zīmes ir rūnas, tādas ir arī slāvu tautām. Rūnas labi ļauj izprast tādas vērtības kā godu un patiesumu, mijiedarbību ar dabas procesiem auglībai un labklājībai. Rūnas var lietot prognozēm un ar rūnu formulām var piesaistīt vēlamos procesus, norises.