Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Aicina piedalītes fotokonkursā “Latvijas daba – mūsu skaistums”

Druva
21:58
27.08.2009
8
Daba 1

Latvijas daba ir unikāla un neaptverami skaista, bet ir arī vietas, par kurām plašāka sabiedrība nemaz nenojauš. Tādēļ šobrīd ikvienam ir iespēja piedalīties konkursā ''Latvijas daba – mūsu skaistums'', kur tā būtu jāataino ar fotogrāfijas palīdzību. Ideja šim konkursam radās šī gada aprīlī, kad notika diskusija par Latvijas tēlu pasaulē un kura pieder šīs diskusijas dalībniekiem.

Fotoizstādes mērķis ir parādīt Latvijas dabas unikalitāti gan Latvijas iedzīvotājiem, gan tūristiem. Mēs vēlamies ieraudzīt Latviju no citādāka skatu punkta – dabas, parādot vietas, kuras plašākam iedzīvotāju slānim nav zināmas, vai arī zināmās un tradicionālās vietas, nofotogrāfējot un atspoguļojot tās daudz netipiskākos un radošākos veidos. Kā arī mērķis – izveidot fotoizstādi, kurā tiks izvietotas 30 fotogrāfijas, kas veidos harmonisku veselumu par Latvijas dabu.

Konkurss notiek no 2009. 1.augusta līdz 2009.g. 29.augustam, kura laikā var iesūtīt fotoattēlus uz e-pasta adresi creativuslv@gmail.com. Esam ļoti priecīgi par iedzīvotāju aktivitāti, bet atgādinām, ka vēl joprojām ikvienam ir iespēja iesūtīt savus darbus un aicinām cilvēkus būt vēl aktīvākiem pēdējās divās dienās. Šobrīd iesūtītās fotogrāfijas ir iespējams apskatīt mājaslapā http://www.creativus.lv/index.php?option=com_morfeoshow&task=view&gallery=2&Itemid=18 Galvenais autoru uzdevums ir atsūtīt fotogrāfiju (-as), kurā būtu atainota kāda īpaša, plašākai sabiedrībai nezināma vieta vai dabas objekts, kas rosinātu to vēlāk arī apmeklēt un ieraudzīt realitātē. Sūtot fotogrāfiju ir jāpievieno savs vārds, uzvārds, kā arī kontakttālrunis. Atgādinām, ka aizliegts iesniegt fotoattēlus, kuri satur pornogrāfiska, erotiska vai vardarbību atainojoša rakstura skatus.

Fotogrāfijas jāiesūta JPEG, TIFF vai RAW formātā ar attēla garāko malu ne mazāku kā 1000 pikseļu. Katram dalībniekam pie savas fotogrāfijas ir jāpievieno arī apraksts jeb savs vēstījums par to, kāpēc tieši šī ir tā vieta, kuru konkrētais konkursa dalībnieks ir nofotogrāfējis un kur tā atrodas. Fotogrāfijai jābūt tainstūrveida (horizontāla, vertikāla). No 2009.g. 1.septembra līdz 5.septembrim visus pieteikumus izskatīs profesionāla žūrija – fotogrāfi – Jānis Mednis, Imants Urtāns, Mārtiņš Vilipsons, Reinis Inkēns, aktrise Katrīne Pasternaka un TV dīva Sindija Vilde, kā arī divi neitrāli cilvēki – jaunietis un pensionāre, izvēloties 30 labāko bilžu autorus, kuru fotogrāfijas vēlāk nokļūs izstādē, kura notiks no 2009.g. septembra beigām līdz 2009.g. novembra sākumam tādās vietās kā T/c „Origo“, T/c „Mols“, T/c ''Alfa'', Lidosta „Rīga“, T/c „Dauga“ (Ogrē), Vidzemes Olimpiskajā centrā, Olimpiskajā centrā ''Ventspils''. Tālāk jau izstādes laikā savu vistīkamāko fotogrāfiju vēlreiz no šiem 30 attēliem izvērtēs apmeklētāji, publiski balsojot, kā arī žūrija, kuru balsis ies kopā arī ar interneta mājaslapā izveidoto balsošanas sistēmu. Fotokonkursa gala noslēguma pasākumā Ogrē 15 laimīgie iegūs veicinošas balvas no fotosalona www.fotoveikals.lv, kā arī no SIA “Gandrs” un SIA “Elite Technologies”, savukārt vienam atsevišķam autoram būs iespēja saņemt arī īpašu žūrijas specbalvu. Veiksmīgākās fotogrāfijas īpašnieks saņems 100Ls un pārsteiguma balvu no organizatoriem. Ļausim arī citiem ieraudzīt Latvijas skaistākās, bet mazāk zināmās vietas! Plašāka informācijas pieejama – http://www.creativus.lv/ Ja rodas kādi jautājumi, rakstiet uz e-pastu creativuslv@gmail.com

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
66

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
656

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi