Ieejot kādā Cēsu lielveikalā, pamanīju, ka pārdevēja no kastēm plauktos liek Ziemassvētkus vecīšu figūriņas, kaut gan ir tikai novembra pirmās dienas. Jau oktobra vidū sociālajos tīklos parādījās ziņa, ka Rīgā, “Lido” kompleksā, uzstādīta svētku egle, dažs pat jokoja, vai tā nav palikusi vēl no pagājušā gada.
Informācija vēsta, ka lielajos būvmateriālu un sadzīves preču veikalos Ziemassvētku atribūtika ir pilnā piedāvājumā, protams, arī citi veikali nevar atpalikt. Un laikam nav aiz kalniem brīdis, kad veikalos, radiostacijās atskanēs pirmās Ziemassvētkus dziesmas.
Kādreiz, šķiet, bija tāda kā nerakstīta vienošanās, ka aizvadām 11. un 18.novembri, un tad – aiziet uz Ziemassvētkiem! Taču jau pēdējos gados pirmās Ziemassvētku ieskaņas sāk parādīties arvien agrāk un agrāk. Laikam katram gribas nosmelt pirmo krējumu un tajā skrējienā pazūd tik nozīmīgie novembra svētki – Lāčplēša diena un valsts proklamēšanas jubileja. Svētki, kam patlaban saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā būtu jāizskan jo īpašāk, jo uzrunājošāk, jo personiskāk.
Šis gads parādījis, cik brīvība, neatkarība var būt trauslas, tāpēc tām vajadzētu būt pirmajā vietā ne tikai sirdīs, bet arī publiskajā telpā. Varbūt pat biznesā, bet ko lai dara, ja 11.un 18.novembris ir datumi, kuriem nekā pārāk diži nepārdosi. Nav suvenīru, rotājumu, ko cilvēki pirktu, jo nav arī tradīciju kaut kā īpaši izrotāt mājokli. Sveces, karogi, sarkanbaltsarkanās lentītes, tas laikam arī viss. Varbūt te ir brīva niša biznesam? Varbūt var ienest ko jaunu arī šajās svētku, piemiņas dienās?
Ņemt piemēru, teiksim, no kāzu rīkotājiem, dekoratoriem, kuri katru gadu izdomā, ko piedāvāt jaunajam pārim. Tad nu kādu brīdi redzam daudz vienādu fotogrāfiju, jo daudzi nolēmuši, ka tas der. Un tad nāk nākamais piedāvājums, par kuru arī tiek radīta interese. Kāpēc kas tamlīdzīgs nevarētu būt arī patriotisma svētkiem? Pie mums tas atstāts ģimenes, pašvaldības, valsts ziņā. Tad nu, kā kurš to saprot, cik kuram naudas, tik plaši svinam.
Komentāri