Katra diena atnes jaunas ziņas – lasāmas, skatāmas, klausāmas. Kāda ieinteresē, citai nepievēršam vērību, vēl kāda savukārt piesaista, jo par to runā, izsaka viedokļus. Nav pat svarīgi, ka pašu šī informācija maz vai pat nemaz interesē, vienkārši gribas zināt.
No šīsnedēļas jaunumiem neizlasīts nepalika par pazīstamajiem “Līviem”. Šo vārdu noteikti zina visas paaudzes. Pazīstamā rokgrupa piedzīvojusi slavu, starp mūziķiem gadu gaitā nav trūcis dažādu nesaskaņu. Jau iegādājamas biļetes uz koncertu valsts svētku priekšvakarā ”Arēnā Rīga”, kurā latviešu leģendārā rokgrupa “Līvi” un Liepājas Simfoniskais orķestris iecerējis lielkoncertu “Ozolam”. Bet… augustā pēc Patentu valdes veiktās ekspertīzes mūziķis Juris Pavītols nostiprināja savā īpašumā ansambļa intelektuālo nosaukumu “Līvi” kā preču zīmi. J.Pavītols paziņojis: “Nosaukuma “Līvi” izmantošana mūzikas grupas jaunradītām dziesmām, koncertiem, ierakstiem, nošu izdevumiem, platēm, CD, kino, foto, video – visam, kas piekritīgi augstāk minētam, bez manas rakstiskas atļaujas tiks saistīts ar juridisku un finansiālu atbildību. Pēc Patentu valdes lēmuma šā brīža “Līvu” sastāvs ar mūziķi Aināru Virgu priekšgalā vairs ar šo nosaukumu uzstāties nevarēs, iepriekš to nesaskaņojot ar J. Pavītolu. Tas pats attiecas arī uz jaunu dziesmu un albumu izdošanu. J. Pavītols ir viens no “Līvu” dibinātājiem, taču grupas sastāvā nespēlē jau kopš 80. gadu sākuma.
Tikmēr grafisko preču zīmi jeb grupas logo kā savu īpašumu pieteikusi biedrība “LĪVI ROXX” un Ainars Virga. Šobrīd zīme ir atzīta par reģistrējamu, un, kad Patentu valdē tiks saņemta maksa par reģistrāciju un publikāciju, tā tiks reģistrēta.
Kamēr puiši plēšas, jāsteidz klausīties “Līvu” dziesmas, nedomājot, kuram pieder preču zīme, kuram logo.
Daudzviet lasāms patiess satraukums, ka mežos pazudušas sēnes. Bija bekas, gailenes zem katra krūma, nu vairs nekā. Te vieta sazvērestības teorijām, jo tā vienkārši nedrīkst būt. Patiesais iemesls – sausums – ne sēņu draugus, ne sēņotājus nepārliecina. Pieredzējušie mežā gājēji prot atrast mitras un ēnainas vietas un aizvien nāk mājās ar pilniem groziem. Viņi pasmaida un steidz uzcept cūceņu kotletes.
Neviens jau nesaka, ka pārmaiņas nav vajadzīgas. Tādas iecerējusi arī Centrālā vēlēšanu komisija. Pierastie, melnbaltie vēlēšanu biļeteni vairs neder. Izrādās, līdz šim vēlēšanās balsstiesīgie pilsoņi nav mācējuši nobalsot tā, kā vēlas. Kā zinām, varēja kādam deputāta kandidātam listē pievilkt krustiņu, kādu svītrot. Tagad tiek stāstīts, ka bieži pieļautas kļūdas – kādu kandidātu neatbalstot, vēlētājs ievilcis rombiņā mīnusu, nevis izsvītrojis vārdu. Un to uzzinām pēc daudzām Saeimas, pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām! Uzzinām, ka vēlētāji bijuši muļķi, ne tikai balsojot par nepareizajiem, bet arī nemākot to izdarīt. Kā tad skaitīja plusus un svītrojumus? To droši vien neviens neskaidros. Jaunā parauga biļetenos, kādus piedāvā Centrālā vēlēšanu komisija, pie kandidāta vārda varēšot izdarīt jebkādu atzīmi zaļajā laukumiņā, ja kandidāts vēlētājam īpaši simpatizē, vai arī sarkanajā laukumiņā, ja vēlētājam šis kandidāts nepatīk. Būšot vienalga, vai vēlētājs konkrētās krāsas laukumiņā ieliek punktu, plusu vai mīnusu, vai kaut pilnībā to aizkrāso, jo automātiskā balsu skaitīšanas iekārta kā pareizu un derīgu ieskaitīs jebkuru atzīmi, kas izdarīta attiecīgās krāsas laukumā. Sarkans un zaļš ir krāsas, kuru atšķiršana rada problēmas daltoniķiem. Kā var uzzināt medicīnas portālos, no daltonisma cieš aptuveni 8% vīriešu un 0,5 % sieviešu.
Saeima gan nosliecas, ka pašvaldību vēlēšanās nākamvasar jaunie biļeteni vēl nebūs. Neticības sēkla par balsotājiem un balsu skaitītāju prasmi saskaitīt gan iesēta.
Par to, ka cilvēks ir dabas daļa, ka katrai dzīvai radībai ir tiesības uz savu dzīvotni, stāsta katrs, kuram tajā brīdī tas ir izdevīgi. Ne bez diskusijām Rīgā nolemts atļauts medīt dzīvniekus, kas rada apdraudējumu un postījumus. Tas tikšot darīts, ja kādam mājdzīvniekam būs uzbrukusi lapsa vai jenotsuns, ja kādā teritorijā būs savairojušies bebri, kas postīs meliorācijas sistēmas. Vieni uzskata – pareizs lēmums, citi jau gatavo plakātus par slepkavām. Bet līdzsvars ir pa vidu. Ko lai dara, ja tik bieži ejam pa ļoti šauru ceļu, kuram abās pusēs grāvji. Atliek nedaudz salīgoties un – grāvī iekšā. Tā, redz, dzīvojam. Tādi esam.
Komentāri