Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Zemkopji pret ministru

Druva
00:00
06.03.2007
6

Pagājušajā nedēļā turpinājās zemnieku strīds ar ministru Mārtiņu Rozi par savlaicīgu neinformēšanu saistībā ar Eiropas Savienības (ES) atbalsta maksājumu sistēmas reformu. Atbalsta maksājumu pārmaiņu plāns ES tika izstrādāts jau pirms laba laika, taču Latvijas zemnieki par to uzzina tikai divus mēnešus pirms tā stāšanās spēkā.

ES atbalsta maksājumu reforma paredz, ka tikai 25 procenti no papildu valsts tiešā maksājuma būs saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, savukārt 75 procenti šo līdzekļu piešķīrumu nebūs atkarīgi no tā, vai zemnieks ko ražo, vai ne. Tas nozīmē – tiem zemniekiem, kas nodarbojas ar ražošanu, iespējas saņemt atbalstu nav neko lielākas par tiem, kas vienkārši uztur savas zemes kārtībā.

Tā kā Latvija ir pilntiesīga ES dalībvalsts, tā piedalās lēmumu pieņemšanā, savukārt, ja tās ietekme politikas procesos konkrētajā gadījumā nav pietiekama, tad vismaz valsts kā savienības locekle zina, kas varas gaiteņos notiek.

Vairāk nekā četrus gadus M. Roze ir bijis atbildīgs par zemkopības nozari, taču savu vainu situācijas nepietiekamā apzināšanā viņš neatzīst. Izrādījies, ka gar ES politiku Latvijā nekādas teikšanas nav, un pārestības mēs vienkārši pieņemam kā likumsakarīgas. Latvijas zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, komentējot radušos situāciju, sacīja, ka vienīgais ceļš, kā izvairīties no Latvijas zemniekiem nelabvēlīgas politikas – “nevajadzēja balsot par iestāju ES”, jo LZS jau savulaik esot paudusi šo skeptisko nostāju. “Tagad esam iekšā un notikumi ir tādi, kādus jau varēja prognozēt,” sacīja A.Brigmanis.

M. Roze (tāpat kā labklājības ministre Dagnija Staķe) ir izpildvaras pārstāvis un amatā atrodas kopš 2002. gada novembra, kad darbu pēc 8. Saeimas vēlēšanām sāka jaunā valdība. Ja LZS patiešām kādreiz ir bijuši eiroskeptiķi, tad to ir rūpīgi slēpuši un, lai noturētos pie varas, šajos gados itin labi spējuši saprasties ar eirooptimistiski noskaņotajām pārējām varas partijām. Daži skeptiski izteikumi, reaģējot uz zemnieku noskaņojumiem, ir izdevības izmantošana, nevis pārliecības paušana.

Skaidrojot lauksaimniecības politikas līkločus, M.Roze stāsta, ka ir grūtības sadarboties ar ES. “Diemžēl jāatzīst, ka pēdējā laikā ir ļoti mainījies Briseles darba stils,” ministru citē aģentūra LETA. “Dalībvalstīm jau kā gatavi lēmumi tiek piedāvāti tādi noteikumi, kas lielai daļai valstu, īpaši jaunajām dalībvalstīm, ne tuvu nav pieņemami.” Turklāt diskusijām ar saimniekiem, uz kuriem attiecas izmaiņas un ar kuriem jārod kompromiss, tiekot atvēlēts maz laika. Citkārt viņš norādījis, ka ministra nomaiņa mazinātu iespēju sarunās ar Eiropas Komisiju sasniegt pozitīvu iznākumu, pēc tam tika paziņots, ka ministram pēc ārkārtas sarunas ar ES lauksaimniecības komisāri Mariannu Fišeri-Bolu ir izdevies panākt “īpašus nosacījumus”.

Vienā ziņā maksājumu tracis Latvijai ir nācis par labu – Zemkopības ministrijas pārstāvji nu sanāk kopā, lai vienotos, ko darīt, kad aizejošajā vilcienā īsti vairs nevar ielēkt. Turklāt zemnieku organizācijas ir mazliet parādījušas zobus. Iespējams, tā visām iesaistītajām pusēm būs mācība par politikas veidošanas un ietekmēšanas līdzekļiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
12

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
13

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
20

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
26

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
25

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Šleseram un Rosļikovam neizdevās

14:51
13.11.2024
36

Ja reizēm, palasot soci­ālo saziņas vietņu komentārus par parlamentu, kuru paši esam ievēlējuši, un valdību, kuru tie mūsu ievēlētie izraudzījušies, šķiet, ka sabiedrībai ir mentālās veselības problēmas, tomēr jāatzīst – kopumā esam stabili apdomīgi, saprātīgi un mums netrūkst kritiskās domāšanas. Tā jāsecina, kad mediji ziņo – pirms gada Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) iesniegto iniciatīvu par […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
22
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
8
4
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
24
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
24
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi