Trešdiena, 26. marts
Vārda dienas: Eiženija, Ženija

Vientuļš pālis bēdu ielejā

Andris Vanadziņš
10:21
09.12.2024
76
Andrisvanadzins

Pēc ilgākām diskusijām griezīgos toņos par bēdu ieleju, vārdā “Rail Baltica”, valdība beidzot ir vienojusies vismaz par kaut ko. Proti, būvēs pamata trasi, bet visām ekstrām – savienojumam ar Rīgu un lidostu, tiltam pār Daugavu utt., premjeres vārdiem sakot, “nogrieztas kājas”. Vēl nolemts, ka projekta pārraudzība notiks starpministriju līmenī. Iespējams, tas tāpēc, ka partneri valdībā zaudējuši cerības satiksmes ministra Kaspara Briškena vārdu plūdos sataustīt arī kādas satura saliņas.

Vēl spriests, ka jāveido jauns “Rail Baltica” pārvaldības modelis, jāintegrē projektā esošā dzelz­ceļa infrastruktūra. Varētu teikt, tādi saprātīgi lēmumi, ja vien “Rail Baltica” būvniecība būtu izsludināta šovasar. Bet šis stāsts sākās 2010.gadā ar rožainām vīzijām par ātrgaitas vilcieniem, kas kursēs ik pa stundai, zibenīgi savienojot Rīgu ar citām Eiropas metropolēm! Bija pat aplēses par diviem miljoniem pasažieru, kuri, vērojot ainavas aiz loga, priecīgi vizināsies modernajos vagonos… Nu vīzijas izgaisušas, atstājot vien vientuļu pāli Daugavā tiltam, kura nebūs.

Novembra nogalē bija pirmizrāde režisora Kārļa Lesiņa dokumentālajam detektīvam “Nord Express”. Filmas veidotāji cenšas saprast, kāpēc skaistā “Rail Baltica” iecere nogāja no sliedēm un projekts bezcerīgi ievilcies un sadārdzinājies. Filmas nosaukums ir atsauce uz vilciena līniju, kas savienoja Rīgu ar Eiropas metropolēm jau teju pirms simt gadiem. Nez kā gan pagājušā gadsimta sākumā bez mūsdienu tehnoloģijām, viedas pārvaldības, starpnozaru koordinācijas, Eiropas miljardiem un vietējiem runu plūdiem ļaudis spēja izveidot dzelzceļa līniju, kas ātri un ērti pasažierus no Rīgas nogādāja Berlīnē vai Parīzē?

Tagad, izrādās, vajag 14 gadu, lai saprastu, ka…. jābeidz niekoties ar pāļiem un tomēr jāsāk pamata trases būvniecība, vispirms gan mainot pārvaldības modeli un ieviešot starpministriju sadarbību. Bet ilgajam ceļam pie tik vispārīgām atziņām ir gluži konkrētas izmaksas. Projekta virzītāju atalgojumam šogad iztērēti 17 miljoni. Pieklājīgs cipars, lai motivētu valdes locekļus, kuri mēnesī saņem no 10 līdz 27 tūkstošiem eiro, galu galā tomēr izrēķināt un atklāt – cik šajā gadsimta projektā būs jāiegulda Latvijas nodokļu maksātājiem un kādus labumus šīs sliedes mums atvedīs?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
27

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
42

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Nāve sarkanās "Prada" kurpēs

17:13
17.03.2025
51

Domāt par nāvi ir noderīgs vingrinājums. Tas ir svarīgs, ja ne pats svarīgākais, notikums dzīvē un nepielūdzami tiešs spogulis, kurā ieskatoties var labi pamanīt, cik jēdzīgas vai bezjēdzīgas ir tavas gaitas šajā saulē.    Domāšana par nāvi, izrādās, var būt arī atspēriena dēlītis, kas palīdz pārlidot pāri kādam no nāves sliekšņiem. Ir gan filoloģiska ķeza: […]

Sievišķība, demokrātija un gudrība

17:23
16.03.2025
30

Šogad šķietami klusāk nekā citus gadus, jo 8. marts iekrita brīvdienā, aizvadīta Starptautiskā sieviešu diena. Bet vīriešu rosība ziedu veikalos bija vērojama, un pasākumu klāsts, kas veltīts tieši Sieviešu dienai, bija bagātīgs gan sestdien, gan jau dienu iepriekš, piektdien. Tāpat kā par daudziem svētkiem, ko atzīmējam Latvijā, arī par 8. martu viedokļi ir atšķirīgi – […]

Noteikumi nav lasāmgabals pirms iemigšanas

14:46
12.03.2025
42

Laikam gan tikai pa kluso, bez atļaujas pilsētās nozāģēts kāds koks. Lai to nocirstu, īpašas komisijas vērtē, cik katrs konkrētais koks nozīmīgs vai bīstams, tiek rīkotas sabiedriskās apspriešanas tā likteņa lemšanai.    Kur tad vēl ceļu pārbūves ieceres, kad iedzīvotāji rīko koku    aizstāvības pasākumus, bet būvnieku darbi kavējas. Koki, īpaši jau lielie un vecie, […]

Kailais karalis un Sīpola kungs

16:56
08.03.2025
52

Notikumi pasaulē ir tik intensīvi un līdzšinējo lietu kārtību jaucoši, ka pievērsties kaut kam, kas ir tepat un ikdienišķas normālības rāmjos, šķiet teju nepieklājīgi. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās Baltajā namā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kas spēji noslēdzās ar skandālu Ovālajā kabinetā, krustu šķērsu apspriesta gan pilīs, gan būdiņās. Pievienošu tikai vienu asociāciju, kas […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
17
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
32
33
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi