Kā prakse rāda, tas ir ne tikai kompetences, bet arī finansiālais jautājums, jo padziļinātu izmeklēšanu, diagnostiku un analīžu apjomu limitē ģimenes ārstu un slimokašu savstarpējās finansiālās attiecības. Padziļināta izmeklēšana, diagnostika un analīzes jau tā nepietiek slimo pacientu ārstēšanai. Tie, kam vajag izziņu, lai varētu nodarboties ar sportu, pārsvarā ir veseli vai vismaz tādi jūtas.
Jau trīs gadus pēc kārtas Cēsu sporta skolas audzēkņi un viņu vecāki dodas pie ģimenes ārstiem, uz poliklīniku vai slimnīcu, lai veiktu analīzes, ko pieprasa sporta medicīnas valsts aģentūra pirms padziļināto medicīnisko pārbaužu veikšanas. Tad man nākas atbildēt uz vecāku, ģimenes ārstu, poliklīnikas un slimokases darbinieku pārmetumiem. Vecāku bažas ir, ka viņu bērniem tiek atteikta bezmaksas analīžu veikšana. Veselības aprūpes darbinieku argumenti ir, ka sports ir izklaide – nauda un veselības aprūpes pakalpojumu kvotas ir jātērē slimo pacientu ārstēšanai, nevis veselo izklaides veicināšanai. Jāatzīmē, ka sporta medicīnas valsts aģentūra gadskārtējos izbraukumos spēj pārbaudīt tikai 150 no vairāk nekā 1000 sporta skolas audzēkņiem. Nav grūti iedomāties, kādu troksni saceltu visu sporta skolas audzēkņu došanās pēc analīzēm. Ģimenes ārsti ir kļuvuši par sistēmas upuriem, jo problēmu pietiek jau ar slimo pacientu ārstēšanu. Šajā situācijā sportot gribētāji ir kā dzīrotāji mēra laikā.
Secinājumi:
1. Latvijā joprojām vienkāršāk ir ārstēt slimos, nevis rūpēties par to, lai veselie mazāk slimotu.
2. Tas, ka veselības aprūpe bērniem ir bezmaksas, ir mīts. Ģimenes ārsta bezmaksas apmeklējumam vajadzētu būt tikai 1. posmam veselības aprūpes pasākumu ķēdītē, bet visbiežāk tas ir arī vienīgais posms jeb pietura pirms došanās uz aptieku. Trūkst kompetentu sporta ārstu un kvalitatīvas funkcionālās diagnostikas iespēju.
3. Lai gan ir zinātniski pierādīts, ka regulāra fiziskā aktivitāte ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem veselības veicināšanā, tomēr praktiskie šķēršļi kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi veicina labāk ar sportu nenodarboties. Laikmetā, kad arvien grūtāk motivēt bērnus veselīgam dzīvesveidam, tas ir vēl viens „attaisnojums”, kāpēc nenodarboties ar sportu.
4. Pastāv riska iespēja, ka sportojot gūtās traumas vai neadekvāta fiziskā slodze var radīt veselības problēmas. Tai pat laikā pastāv risks iegūt veselības problēmas no mazkustīga dzīvesveida. Kurš riskē vairāk? Vai tas, kas par sporta eksistenci uzzina no TV vai datora ekrāna, vai tas, kurš uzdrīkstas likt savai sirdij pukstēt straujāk no muskuļu piepūles sporta aktivitāšu laikā.
Novēlu visiem ticēt sev un riskēt ar savu veselību, lai uzlabotu to, nodarbojoties ar sportu. Gan jau pienāks tāds brīdis, kad varēsim saņemt objektīvu atzinumu par sava veselības stāvokļa atbilstību izvēlētajam sporta veidam un laikus novērst iespējamās komplikācijas neadekvātas fiziskās slodzes piemērošanas gadījumā.
Mans viedoklis ir jāuztver kā nespeciālista pārdomas. Iespējams, ka, lai izprastu Latvijas veselības aprūpes sistēmu, ir jāiegūst augstākā medicīniskā izglītība.
Komentāri