Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Vasaras dzīves stāsts

Sallija Benfelde
19:30
13.06.2025
39
Sallija Benfelde

Karā pret Ukrainu kopš 2022. gada 24. februāra Krievija zaudējusi vairāk nekā miljonu militārpersonu, kuras ir gājušas bojā vai ievainotas. Uzlidojumi Ukrainas pilsētām, ciemiem un infrastruktūras objektiem kļūst aizvien nežēlīgāki. Īpaši smagi cietusi Harkiva.

Jau agrāk esmu tulkojusi Harkivā dzīvojošās ukraiņu žurnālistes, suņa Hektora saimnieces Annas Gīnas rakstīto. Viņa raksta vienkārši, bet tekstā var sajust sāpes, rūgtumu, izmisumu un cerību. Pirms vairākām dienām pēc īpaši nežēlīgiem uzbrukumiem Harkivai Anna savā blogā uzrakstīja: “Atrasties 17. stāvā ir neizturami – var redzēt un dzirdēt katru dronu un raķeti. Un ir sajūta, ka viss lido tieši tavā logā. Bet mēs aizbraucām uz suņu izstādi. Jā, tā pašlaik notiek Harkivā. Piefrontes pilsētā, kurā katrs šodien skaita lūgšanu, lai izdzīvotu līdz rītdienai. Es neesmu izņēmums. Atzīstu, ka naktī, sēžot priekšnamā, lūdzos Radītāju, lai viss notiek ātri, vismaz bez ciešanām. Un labāk visiem kopā – ar suni, putnu un zivtiņām.
Jā, šonakt daudzi domās atvadījās no dzīves. Tā bija, es nepārspīlēju. Suņu saimnieki, satiekoties pastaigās, viens otram atzīstas – nav cerējuši, ka izdzīvos. “Es uzrakstīju meitai, ka mīlu viņu,” saka ruda labradora saimniece. “Es mazmeitiņai aizsūtīju savas bankas kartes paroli,” smejas vīrietis ar bīglu.

Smiekli visiem šodien nervozi, smejas, balsij aizraujoties. Nakts tiešām bija kā ellē. Trīs gadu laikā mēs te esam daudz ko piedzīvojuši, bet, atvainojiet, tādu maucību neviens neatceras. Vairākas stundas pēc kārtas viss lidoja, svilpa, zumēja un eksplodēja vienlaikus. Likās, droni, aviobumbas, raķetes sacenšas, kurš kuru pārspēs. Mājas drebēja, autostāvvietās kauca signalizācija, visapkārt liesmoja ugunsgrēki. Dārdoņa bija tik spēcīga, ka to “dzirdēja” pat kurli cilvēki ārprātīgās vibrācijas dēļ. Arī tagad virs pilsētas ir melni dūmu vāli.
Pēc oficiāliem datiem pagājušajā naktī Harkiva saņēma aptuveni sešdesmit spēcīgus triecienus no Krievijas Federācijas. Ir ievainotie un bojā gājušie, to skaits pieaug ar katru stundu. Pēc pirmā sprādziena Hektors sāka skriet pa dzīvokli, centās palīst zem vannas, zem paklājiņa, zem galda, noslēpties manās rokās. Es visa esmu saskrāpēta, kā tāds vardarbības upuris mājās. Kādā brīdī mēs izgājām ārā uz ielas. Vienkārši tādēļ, ka 17. stāvā ir neizturami, ir sajūta, ka drons un raķete ielidos logā. No īstām bailēm kļūst slikta dūša. Un trīc rokas. Bet uz ielas nav labāk: dūmi, uguns, kliedzieni, raudas, sprādzieni. Cilvēki skrien uz metro. Kopš 2022. gada es vēl neko tādu nebiju redzējusi. Man garām uz metro aizskrēja divas sievietes ar mazuļiem rokās, ievīstītiem segā. Maitas, barbari, necilvēki. Kā gan citādi dēvēt izdzimteņus, kuri sūta nāvi uz gulošu pilsētu?! Pirms tam terorizēja visu Ukrainu, bet pagājušajā naktī Harkivu. Pilsētai-varonei necilvēki veltīja īpašu dienu. Saka, ka tā esot atriebība par operāciju “Паутина” (zirnekļa tīkls – aut.). Un kas bija agrāk? Par ko atriebība trīs gadus? Jā, tik milzīga mēroga uzbrukuma dažu stundu laikā vēl nebija bijis, tomēr Harkivā un apgabalā cilvēki iet bojā katru dienu. Iet bojā katru šī nolādētā 1200. pilna apjoma kara dienā.
Es nevarēju aizmigt arī pēc trauksmes beigām. Turklāt mums desmitos no rīta ieplānota izstāde. Tā nav atcelta, jo mēs esam Harkiva! Uzvilku T-krekliņu un braucām. Pilsēta deg. Hektors saņēma otro vietu.
Mēs dzīvosim. Un strādāsim. Palīdzēsim karavīriem. Un smiesimies. S… jūs dabūsit, ne Harkivu!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
13

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
19

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
30

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
22

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi