Tik vien jau Latvijā ir vasaras kā daži mēneši. Un tajos pašos saule un siltums vien dažas nedēļas. Bet vai saules var būt par daudz? Vai pērkona siltais lietus pārāk biežs? Diezin vai kādam gribētos vēsu laiku, kad jāmeklē jakas un pat zābaki, lai kājas nesaltu. Lai reizēm sūdzamies par karstu un sutīgu laiku, diezin vai to gribētu mainīt pret pelēkām dienām, kad termometra stabiņš netiek līdz plus 20 grādu atzīmei un visas 24 stundas sīki sijā vēss lietutiņš.
Karstajā laikā, kādu šodien un rīt atkal varam sagaidīt, mediķi iesaka dienas vidū neiet saulē, uzturēties vēsākās vietās, vislabāk vēsās telpās. Tomēr vasaras mums ir tik skopas, ka žēl stundas pavadīt zem jumta. Ja pēc jūlija pērkona gaiss atmaigst miklā siltumā, tā vien šķiet, ka ikkatra stunda, kas pavadīta telpās, ir kā nozagta vasarai.
Tik daudz ir, ko vērot – pelašķi ceļmalā vēl zied, vējā līgojas dadžu lillīgās galviņas, zāle iegūst brieduma nokrāsu. Un ozoliem briest zīles, vēl pelēkzaļas un mazas kā podziņas. Bet āboli jau ieriesušies apaļumā un sāk iekrāsoties gatavības nokrāsās. Ogu krūmi, ko cilvēki un putni vēl nav nolasījuši, gan pamazām sāk birt. Taču ērkšķogas tā vien prasās nobraucāmas no zara, tās tik apaļi zeltainas kā krelles spīdina sānus.
Karstums, kas dienvidū liek pabēgt no saules vismaz ēnā, vai spējais pērkona lietus tomēr nevar aizbaidīt vēlmi baudīt vasaru. Katrā sīkumā tā atklājas arvien citāda, varbūt līdzīga pagājušajai un aizpagājušajai, tomēr vienreizēja ar to, ka ir tieši tagad.
Tuvojas brīvdienas. Sestdienu sola mākoņainu, bet siltu, svētdienu jau vēsāku. Tomēr ar lietu. Neaizmirsīsim paņemt lietussargu vai plēves uzsvārci, ūdens pudeli un priecāsimies par vasaru. Katrs to atrod citādu – viens ar ezeru sasilušajiem ūdeņiem, cits ar Gaujas vēso un veldzējošo straumi, kāds nevar iztikt bez jūrmalas karstajām smiltīm un viļņu cikcakiem. Taču vasaru var sastapt jebkurā vietā. Arī katrā zāles kamolītī, kas izaudzis pie mājas vai grāvmalē.
Komentāri