Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Valdības restarts un Vidus pasaules gari

Andris Vanadziņš
20:11
23.02.2025
122
Andrisvanadzins

Pirms februāra lielā sala pazibēja ziņa, ka valdības pārstāvji, premjere un vairāki “Jaunās Vienotības” ministri piedalījušies kādā notikumā. Tā nebija jaunās proteīna rūpnīcas būvlaukuma iežogošana vai “Patria” bruņumašīnu peldināšana baseinā. Tā bija Jura Rubeņa garīgo prakšu centra “Stacija” atklāšana Ventspils pusē.

Sākumā par tik iespaidīgu valdības pārstāvniecību vientuļajā piejūras Lūžņā nodomāju slikti – aizbraukuši pazīmēties. Garīgums un tā meklējumi tomēr piešķir zināmu cēlumu. Pagrozies pusstundu visādu guru sabiedrībā, un, skat, i bez retrītiem ašramā un nogurdinošiem karmas pucēšanas vingrinājumiem vari sajusties kā caur sidraba birzi izgājis. Taču slikto domu ātri atmetu, pietika palūkoties uz finanšu ministra valstisko rūpju rievu sejā, kas pavadīja katru zeķītēs vien tērpto kāju soli centra telpās, lai secinātu, tas nevar būt, tāpēc ka tas tā vienkārši nevar būt. Laikā, kad visa valsts pārvalde drudžaini meklē atbildi uz jautājumu – vai attālināti strādājošs ierēdnis var pienākumu pildīšanu savienot ar suņa staidzināšanu vai trauku mazgāšanu, nebrauks taču valdības brašākā daļa darba dienā uz piejūru tāpat vien pazīmēties.

Tad iedomājos, ka arī ministriem var pienākt brīdis, kad plijas virsū, kā Juris Rubenis saka, lielie jautājumi. Zināms taču, ka Valdis Zatlers, prezidents būdams, vakaros mēdza klīst pa Rīgas pils lielajām zālēm, ieskatīties spoguļos un Hamleta cienīgā intonācijā uzdot eksistenciālo jautājumu – kas es esmu? Varbūt arī premjere vēlas apgūt slaveno Lūžņas klusēšanas praksi, jo, raugi, dažkārt tomēr labāk paklusēt, nekā mātišķi uzsaukt – neaizrijies, neapvemies! Bet finanšu ministrs varētu pievērsties vīriešu iniciācijas praksei. Savukārt izglītības ministre…. Taču arī šo domu es atmetu, jo, šķiet, sapratu, kāds bija augsto amatpersonu kuplās pārstāvniecības īstais iemesls – valdības restarts.

Viens no semināriem, ko piedāvā “Stacija”, saucas “Šamanisms un dabas gari”. Tā mērķis esot “paplašināt un padziļināt zināšanas un attiecības ar dabu, nonākot tiešā saskarē ar Vidus pasaules gariem”. Sen aizmirstā pagātnē katrā ciltī bija savs šamanis, zintnieks vai vienkārši ragana, kuru atbildībā bija attiecību uzturēšana ar Vidus pasaules gariem. Un tad, kad bija jāpieņem kāds svarīgs lēmums, piemēram, jāapstiprina cilts budžets, atbildīgie konsultējās ar gariem un pieņēma tālredzīgus, drosmīgus, dažkārt arī nepopulārus, bet kopumā labus lēmumus. Jo nebija taču tajā sen aizmirstajā pagātnē ne demogrāfiskās bedres, ne inflācijas un arī problēmu ar attālinātā darba regulējumu mūsu priekšpriekšpriekštečiem.
Un tagad, kad valdībai jāpieņem tālredzīgs un drosmīgs lēmums par pašas restartēšanos, garu konsultācijai būtu divējāds labums. Ja pret piedāvāto pārmaiņu arhitektūru iebildīs koalīcijas partneri, viņus varēs nolikt pie ratiem ar piezīmi – jūs taču neko nesaprotat no šamaņu darba aspektiem! Savukārt, ja ar restartu viss notiks pēc viedā principa – gribējām kā labāk, sanāca kā parasti -, vainīgi būs gari.
Diemžēl Ministru kabinetā nav štata vienības – šamanis. Ne tāpēc, ka pret to iebilstu politiskie nelabvēļi, bet tāpēc, ka Saeimas un valdības juristi joprojām strīdas, kurā amatu saimju grupā liekami burvji, zintnieki vai vienkārši raganas. Un, kamēr šis jautājums karājas gaisā, valdības vadītājai un ministriem pašiem jādodas apgūt šamaniskās prakses un saplūšana ar dzīvo dabu. Labā ziņa ir tā, ka valdības re­starts būs, turklāt kārtīgi apgarots…

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
13

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
19

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
30

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
22

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi