Trešdiena, 2. aprīlis
Vārda dienas: Irmgarde

Vai tā izpaužas demokrātija?

Druva
00:00
30.01.2006
12

Šajā notikumā man žēl

Evijas. Viņas līdzšinējā dzīvē nav bijis cilvēka, uz kuru varētu paļauties, ar kuru aprunāties. Māte tā nav bijusi, viņai svarīgāka par savu bērnu bijusi pati. Nav bijis, kas Evijai veidotu izpratni par patiesām dzīves vērtībām, savu vietu dzīvē. Nepietiek jau ar to vien, ka bērni sadzemdēti. Rezultātus redzam visapkārt. Arī vecmāmiņas kā tādas nav bijis. Labāk klusēt. Bet kas tad, ja ne pašu ģimenes cilvēks pateiks, ka tā nevar darīt. Kāpēc pasaulei jāmāca dzīvot, un vai tas ir pareizi? Te ir rezultāts.

Nevar prasīt no pāris sociālajiem darbiniekiem, lai viņi iedod to pareizo dzīves recepti. Mums katram pašam ir jāuzkāpj uz grābekļa un arī jānokāpj. Sociālie darbinieki var tikai to ievirzīt, bet arī tad ļoti uzmanīgi. Varbūt savulaik vajadzēja aicināt palīgā psihologu, kas profesionāli vērtētu situāciju šajā ģimenē. Tas varēja būt, bet nekā nebija. Nebija ne situāciju izprotoša kaimiņa, ne bijušo pedagogu sirsnīgas izrunāšanās ar Eviju. Tāpēc bija jāsēž blakus piedzērušam vīrietim, jo tas kaut ko vervelēja, kaut ko solīja. Viņš vismaz runāja, lai arī mums neizprotamā valodā.

Es pilnībā piekrītu Velgai Berķei, ka no tā visa jāpasargā mazie bērni. Bet ko mēs? Ieliekam fotogrāfijas. Nepaies ne desmit gadi, kad mazie uz savas ādas izjutīs apkārtējo attieksmi. Aleksandrs jau pēc trim gadiem sāks iet skolā. Bērni ir ļoti nežēlīgi, bet pamatu ieliek pieaugušie. Kam šis raksts bija domāts? Lai mēs rādītu ar pirkstiem? Kas mēs esam, ka kā soģi norādām, kā dzīvot. Tā ir traģēdija ģimenē, un vienīgais, manuprāt, ko varētu darīt šajā situācijā, Evijai vajadzētu pārcelties uz dzīvi citur. Būtu labi, ja viņai izdotos sastapt sirds cilvēku, jo dzīve tikai sākusies kā viņai, tā Ruslanam. Mani uztrauc, ar kādu vieglumu dažreiz “Druvā” liek cilvēkus kritizējošus rakstus. Pēc biežajām viena cilvēka kritiskajām publikācijām par mūsu pilsētas mēru Šķendera kungu redakcija uzskatīja, ka tas ir demokrātiski. Kas ir demokrātija – uz negatīvismu tendēta cilvēka domas? Es varu priecāties, ka Cēsīm ir tik enerģisks mērs, lai līdzcilvēkiem klātos arvien labāk. Ciemos atbraukušie allaž priecājas, cik Cēsis sakoptas. Kļūdas, neizdošanās taču ir katram. Galvenais, lai godprātīgi tās labojam.

Savā mājā katra namamāte puķu dobes iekārto, namatēvs māju veido pēc savas izpratnes. Pēc laika viņiem šķiet, ka kādā vietā vajadzētu citādāk, un pilnveidošanās process notiek nepārtraukti. Mēs taču maināmies ik mirkli, mūsu domāšanu ļoti ietekmē masu paziņas līdzekļi.

Nevaru teikt, ka “Druva” neraksta par labiem darbiem un brīnišķīgiem cilvēkiem. Tādu rakstu ir daudz. Mūsu pūralāde ir gana pilna. Vairāk meklēsim gaišumu cilvēkos! Katrā apdzīvotā vietā taču ir brīnišķīgi, sabiedrībai atvērti cilvēki ar dāsnu sirdi. Parādīsim tos, iesaistīsim viņus sirds došanas lietā, jo sociālie darbinieki bez sabiedrības līdzdalības neko neizdarīs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
68

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
44

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
21

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
45

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
58

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Nāve sarkanās "Prada" kurpēs

17:13
17.03.2025
59

Domāt par nāvi ir noderīgs vingrinājums. Tas ir svarīgs, ja ne pats svarīgākais, notikums dzīvē un nepielūdzami tiešs spogulis, kurā ieskatoties var labi pamanīt, cik jēdzīgas vai bezjēdzīgas ir tavas gaitas šajā saulē.    Domāšana par nāvi, izrādās, var būt arī atspēriena dēlītis, kas palīdz pārlidot pāri kādam no nāves sliekšņiem. Ir gan filoloģiska ķeza: […]

Tautas balss

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
21
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
38
8
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
40
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
19
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Sludinājumi