Bumba ar laika degli pieminekļa simbolā detonēja Tallinā.
Jāsaka, ka igauņi šo PSRS okupācijas simbolu, tautā sauktu par Aļošu, kaut skulptori ir pašu igauņu tēlnieki, „civilizēja” jau deviņdesmito gadu sākumā, vārdus „Lielais tēvijas karš” aizstādami ar „II pasaules karš” un tikai igauņu valodā. Igauņi var būt apmierināti – valdība aizstāv nacionālās intereses, iebraucējiem parādīts, kas ir zemes saimnieks. Okupācijas simboliem ierādīta pienācīga vieta, ievērojot starptautiskās tiesību normas.
Tiesa, Igaunijas valdības galva reizumis bija neizvēlīgs vārdos, teikdams, ka Tallinas centrā apglabāti marodieri. Pieminekļa aizvākšana tumsas aizsegā arī nedaudz atgādināja „labākās” padomju tradīcijas.
Tagad par Krieviju. Tā ir nikna par padomju karavīru piemiņas zaimošanu (viņu uztverē). Varētu šo rīcību raksturot ar to, ka impērija ir sagrauta, bet impēriskās kaites joprojām dzīvas. Dažu Krievijas amatpersonu izteikumi par nepieciešamību mainīt Igaunijas valdību atgādina 1940. gada scenāriju.
Krievijas ārlietu ministra viet- nieks A. Gruško pie sevis aicināja Portugāles un Vācijas vēstniekus, lai izteiktu dziļu izbrīnu par šo valstu valdību pasivitāti, izvērtējot Igaunijas rīcību, viņuprāt, starptautisko tiesību normu pārkāpumos. Beļģija atļāvās nostāties Krievijas pusē. Te nu atļaušos pasmaidīt par savienības, kurā jau dzīvojam trīs gadus, uzstādījumu, ka pirmām kārtām būtu jāaizstāv partneris. Laikam jau ES ilgi nevarēs tikt vaļā no dalījuma – vecās un jaunās dalībvalstis.
Vai pati Krievija ir tik taisnprātīga, kā tā prasa no kaimiņiem? Nesen Maskavā tika demontēts piemineklis kritušajiem padomju lidotājiem un mirušo pīšļi salasīti, lai it kā pārvestu uz morgu, bet tā arī tur nav nonākuši.
Var jautāt, kam tas ir izdevīgi? Palasīsim Krievijas konstitūcijā. Tur pirmām kārtām runā par valsts vienotību un valsts pamatvērtībām, cilvēkam ierādīta tikai trešā vieta.
Krievijā, lai vienotu sabiedrību, visvieglākais ceļš ir veidot situāciju, ka tā it kā atrodas naidīgu kaimiņu ielenkumā, vai tā būtu Gruzija, Ukraina, Igaunija vai Latvija. Pēdējie notikumi liecina, ka mūsu ziemeļu kaimiņš PSRS mantiniecei Krievijai kļuvis par ienaidnieku nr.1.
Apbrīnas vērta ir mūsu Saeimas nostāja, pagājušo ceturtdien tā nespēja pieņemt nosodošo rezolūciju par Krievijas rīcību. Būtu ņēmuši deputāti piemēru no ASV un Lietuvas. Kādreiz taču Baltijas ceļā bijām vienoti.
Šī nu bija tā reize, kad varējām savu solidaritāti demonstrēt. Vai viss jāmēra ar ekonomisko izdevīgumu? Kur godaprāts?
Komentāri