Vai pastnieks būs jāvaktē

Izskanējusī ziņa, ka “Latvijas Pasts” (LP) plāno slēgt 105 no 176 pasta nodaļām, radījis neizpratni, sašutumu un, īpaši laukos, arī nolemtību, ka viss tiek likvidēts. Kuros pagastos vairs nebūs pasta nodaļu, baumas visdažādākās. Dzirdēts pat, ka novadā pietiek, ja ir pilsētā. Daudzos pagastos jau tagad nav ne tikai pasta nodaļas, bet arī past­kastītes, kur iemest vēstules. Ja gribu nosūtīt vēstuli ( un vēl ir cilvēki, kuri tās raksta) vai apsveikumu, jāmeklē pastnieks. Viņš pārdos pastmarku, jo tās var iegādāties tikai pastā vai pie pastnieka. Aploksni var arī pats izgatavot. Kad nu sūtījums gatavs, atkal jāsazinās ar pastnieku, lai piebrauc un paņem vēstuli.

Tas, ka laukos maz cilvēku, izskan vismaz septiņas reizes dienā dažādos kontekstos. Jā, ir maz, un tāpēc sarūk pieprasījums pēc pasta pakalpojumiem. “Latvijas Pasts” rēķina kā uzņēmējs – nav izdevīgi, jāslēdz.    Taču tiek aizmirsts, ka uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, tikai papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdz­niecības un filatēlijas pakalpojumus. “Latvijas Pastam” savs funktieris, un ik gadu tiek paaugstinātas pakalpojumu cenas, kaut vai preses abonēšanas noformēšanai, piegādei.

To, ka pasta pakalpojumi laukos nepieciešami, sapratis arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens, kura pakļautībā strādā “LP”. Kad gadiem par to satraukumu pauda pašvaldības, iedzīvotāji, allaž tika atrasti argumenti, gan ka cenas regulē Regulators, gan ka izdevumi ir tādi, kādi ir. Un ik gadu valsts “LP” kā    universālā pasta pakalpojuma sniedzējam piešķīra dotācijas. Ko un kā, kas notiek, kāpēc kāda nodaļa jāslēdz, skaidrojums    sabiedrībai palika “LP” un ministrijas    kabinetos. Liels un vienīgais taču var atļauties. Tagad ir    cerības zibsnis, ka kaut kas varbūt mainīsies, ka tiks ieraudzīts arī pakalpojuma saņēmējs, vienkārši sakot, cilvēks.

“Tas ir vairāk nekā skaidrs, ka cilvēki nav informēti par uzņēmuma “Latvijas Pasts”      plānotajām reorganizācijām, tāpēc šis process nevar turpināties. Nav pieļaujamas šādas krasas pārmaiņas, ja cilvēki pat nezina, kas notiks ar iepriekš nodaļās pieejamiem pakalpojumiem, tostarp pensiju izmaksu un komunālo maksājumu veikšanu. Tāpat jānodrošina preses abonēšanas un piegādes pakalpojumu pieejamība – tā ir daļa arī no mūsu informatīvās telpas drošības. “LP” ir uzdots atkārtoti izvērtēt reorganizācijas procesu, ņemot vērā visus acīmredzamos trūkumus, un sniegt skaidru plānu pirms jebkādas turpmākas rīcības,” norādījis satiksmes ministrs Kaspars Briškens. “LP” padomei steidzamības kārtā pieprasīts iesniegt izvērtējumu par katras pasta nodaļas slēgšanas pamatotību. Arī uzdots apkopot iedzīvotāju un iesaistīto valsts, pašvaldību, nevaldības sektora un nozares darbiniekus pārstāvošo institūciju redzējumu par piedāvāto pasta nozares reformu. Tāpat prasīts apkopojums par katras pasta nodaļas pakalpojumu klāstu, katra pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem un plānotās rīcības, lai nodrošinātu pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis    atzīst, ka beidzot ar satiksmes ministru    ir vienota izpratne un viedoklis par “LP” darbību un paredzēto nodaļu slēgšanu novados, kas pašvaldībām radījušas nopietnas bažas un pretestību. “Plānojot pasta nodaļu reorganizāciju, kas būtiski ietekmētu pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem reģionos, ir plaši un detalizēti jāskaidro gan pašvaldībām, gan sabiedrībai šāda lēmuma pamatotība, vienlaikus nodrošinot visu nepieciešamo informāciju par alternatīvām universālā pakalpojuma saņemšanas iespējām konkrētā teritorijā. Esam vienisprātis, ka nekavējoties jāpārskata Latvijas Pasta stratēģiskais virziens jautājumā par pasta nodaļu optimizāciju un jānodrošina sekmīga komunikācija, diskusija, izvērtējot katra novada reālo situ­āciju,” viedokli paudis G.Ka­minskis.

Kā būs, dzīve rādīs. Tikmēr kāds uzņēmējs laukos apcer savu nākotni. “Man sūtīs ierakstītu vēstuli. Pastnieks atbrauks, nebūšu mājās. Viņš atstās zīmīti, ka pēc vēstules jābrauc uz pasta nodaļu novada centrā.    Tie ir    kilometri 70 turp un atpakaļ. Cik stundu pagalam! Saņemt vēstuli drīkstu tikai pats,” nākotni zīmē laucinieks. Vēl viņš arī nesaprot tirdzniecību pasta nodaļās. “Kanceleja, Ķīnā ražoti saimniecības sīkumi, pavasaros    – sēklas, tas viss ir pastā. Vietējie veikalnieki vairs to netirgo, jo pastā taču lētāk un nav vērts konkurēt. Vai tā      universālā pakalpojuma sniedzējs nekropļo tirgu?” neizpratnē uzņēmējs.

Par to, kas ir pastnieks laukos, runāts daudz. Viņš nav tikai “LP” pakalpojuma sniedzējs, bet zinošākais pagastā, kā kurš cilvēks dzīvo. “Pastnieks arī būs tas, kurš pirmais ieraudzīs, ja būs kāds svešais, un tā jau ir valsts drošība,” saka uzņēmējs.

Internetveikalu piedāvājums iet plašumā. Ērti un ātri. Tikai ne laukos. Cik pagastos nav neviena pakomāta? “LP” nodaļā var saņemt sūtījumus. Protams, tos sola piegādāt pastnieks un līdz namdurvīm. Bet tad klientam jāsēž mājās un jāgaida, jo pastnieks taču strādās savu darba laiku, ne tā kā pakomāts.

Pieejamība – šo ietilpīgo terminu lieto kur vajag un kur nevajag. Tāpat kā – finansiāli neizdevīgi. Atliek cerēt, ka pieejamība un finansiāli izdevīgi arī laukos satiksies.