Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma arodorganizācijas priekšsēdētāja
Pašlaik skolotāji savas rūpes un domas par streikošanu ir nolikuši malā, jo notiek centralizētie eksāmeni. Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā pēc tam sekos kvalifikācijas eksāmeni profesionālās izglītības dokumenta iegūšanai.
Pirms eksāmenu laika notika Latvijas pedagogu diskusija, kuru rīkoja Rīgas 85. vidusskola kopā ar Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību. 85. vidusskolas pedagogi ir iniciatori Latvijas skolotāju atklātajai vēstulei par krīzi izglītībā. Šo vēstuli jau parakstījuši vairāk nekā septiņi tūkstoši pedagogu. Arī Priekuļu tehnikumā iepazināmies ar vēstuli. Teiktais bija ļoti pamatots, tāpēc lielākā daļa tehnikuma pedagogu to parakstīja. Šajā vēstulē, kura nosūtīta Saeimai un valdībai, teikts: ”Latvijas valsts labklājības garants ir ES darba tirgū konkurēt spējīgs jaunietis, kuru sagatavo augsti kvalificēti, materiāli un finansiāli motivēti pedagogi. Pedagogu trūkums un skolu nepietiekamais materiālais nodrošinājums radījis krīzi izglītības sistēmā. Mācību iestādes vairs nespēj nodrošināt izglītības kvalitātes un efektivitātes dinamiku, kā arī īstenot Izglītības likumā noteiktos uzdevumus.”
Atklātā vēstule nav skolotāju kaprīze, tajā nav runa tikai par atalgojumu. Pirms atklātās vēstules rakstīšanas ir veikta liela izpēte pedagogu un studējošo vidū. Vēstulē skarti vairāki izglītībā būtiski jautājumi, tai skaitā pedagogu trūkums, problēmas jauno kadru sagatavošanā, nesaņemtais sociālais atbalsts, pedagogu tiesību pārkāpšana.
Diskusijā par vēstulē skartajām problēmām piedalījās ap 200 pedagogu, bet viņu vidū nesastapu nevienu citu pārstāvi no Cēsu rajona. Mani pārsteidza Cēsu pedagogu pavasara miegainība. Visiem vēlu nezaudēt modrību, jo kas gan cits, ja ne paši cīnīsimies par savām tiesībām, paudīsim viedokli. Mēs, pedagogi, nevaram samierināties ar veidu, kā iecerēts palielināt algas, jo šis mehānisms vairs netiek līdzi straujajam inflācijas pieaugumam.
Diskusijā piedalījās arī ministre Baiba Rivža, izklāstot algu paaugstināšanas mehānismu turpmākajiem gadiem. No tā varēja secināt, ka septembrī tiešām skolotāju algas tiks paaugstinātas par 50 latiem, bet piemaksas par konsultācijām, burtnīcu labošanu, par individuālo darbu vēl ir jāizcīna. Pagaidām ministrijā par tām runā tikai vēlmju līmenī. Ministre arī izklāstīja plānu, kā samazināt pedagogu trūkumu un ieinteresēt jaunus cilvēkus pēc studijām strādāt skolā. Studentiem tiks piedāvāts līgums, kuru parakstot, viņi apņemas pēc studiju beigšanas vismaz trīs gadus strādāt skolā, bet studējot tiesības saņemt vairāk nekā 200 latu lielu stipendiju. Šo plānu skolotāji atbalstīja, bet vienlaicīgi diskusijai izvirzīja jautājumu – vai tas ir samērīgi, ja studenti no valsts stipendijās saņems 200 latus, bet pedagogi ar stāžu par vienu darba slodzi saņem tikai sešus latus vairāk.
Ministre runāja arī par sociālā atbalsta programmu, kurā ietilptu veselības apdrošināšana, ceļa izdevumu kompensācija, komunālo pakalpojumu maksas atvieglojumi. B.Rivža apliecināja, ka rosinās pašvaldību savienību iesaistīties sociālā atbalsta sniegšanā. Tas ir apsveicami, bet visas skolas nav pašvaldību pārziņā. Tehnikums Priekuļos, piemēram, ir valsts pārziņā. Sarunā ar ministri ierosināju, lai valsts rāda priekšzīmi pašvaldībām un pedagogiem sniedz sociālo atbalstu. Veselības apdrošināšana un ceļu izdevumu kompensācijas ir ļoti vērtīgs un gaidīts atbalsts. Pagaidām pašā ministrijā vērojama diferencēta attieksme. Lai gan valsts pakļautības skolu direktori, tai skaitā mūsu tehnikuma direktors, ir pieņemts darbā Izglītības un zinātnes ministrijā, attieksme kā pret strādājošo ir atšķirīga. Skolu direktori neietilpst to Izglītības ministriju darbinieku vidū, kuri saņem veselības apdrošināšanu.
Ministre, stāstot par pedagogu algu paaugstināšanas procesu, atgādināja, ka pagājušajā gadā skolotājiem samaksas pieaugums bijis 70 lati. Tam es atļāvos iebilst – nevajadzētu manipulēt ar cipariem, jo patiesais algas pielikums bija 50 lati. Piešķirtie 20 lati janvārī pienācās ne jau pedagogiem vien, tā bija valstī minimālās algas pacelšana.
Mūsu valsts nacionālās stratēģijas plānā, kas izstrādāts līdz 2014. gadam, teikts, ka izglītībai būs prioritāte. Pagaidām darba samaksas ziņā prioritāte nav redzama, jo skolotāju algas gandrīz netiek līdzi inflācijai. Pedagogi aiziet no darba skolā. Drīz vairs nebūs, kas māca.
Diskusijā un darba grupās izvir-zītās problēmas tālāk risināsies jūnijā iecerētajā konferencē par krīzes situāciju Latvijas izglītībā. Tas vēl tikai būs, tāpēc skolotāju interešu aizstāvībai notika arī apspriešana par iespējamām aktivitātēm – pedagogu streiku. Radikālāk noskaņotie aicina streikot jau tagad – centralizēto eksāmenu laikā. Lielākā daļa, atbalstot streiku kā metodi, aicināja to nedarīt eksāmenu laikā, jo skolēni nav vainīgi. Taču nākamā mācību gada sākumā gan varētu notikt streiks līdz pedagogu prasību izpildei. Tā tika ierakstīts diskusijas protokolā. Pierakstījusi Mairita Kaņepe
Komentāri