Vecpiebalgas, Skujenes un Lodes-Apšu draudžu mācītājs
Jau šonakt un rīt no rīta rajona dievnamos atskanēs Lieldienu gaviļu sauciens: ”Kristus ir augšāmcēlies!” Un daudzi tūkstoši ticīgo vienā balsī atbildēs: ”Viņš patiesi, patiesi ir augšāmcelies!” Tas ir brīdis, kurš pāršķeļ laiku un telpu, brīdis, kurā satiekas pagātne ar tagadni, brīdis kurā, Dievs un cilvēks ir tik tuvu viens otram, kā nekad kopš Ādama un Ievas laikiem.
Šogad jau Pūpolsvētdienas rītā un Klusajā otrdienā mūs pa īstam pārsteidza sniegs. Tīrs, balts un mirdzošs sniegs dažu stundu laikā ietina savā mīkstajā segā. Kārtējo reizi pārbaudījums gan autovadītājiem, gan ceļu dienestiem, katram no mums ikvienam. Viedoklis, vai to sniegu vajadzēja, mums katram ir savs. Taču es domāju, ka šis sniegs ir labs pārbaudījums ikvienam šajā Klusajā nedēļā. Vai mēs esam gatavi pieņemt to, ko Dievs mums dāvina?
Lieldienas ir Kristus Augšāmcelšanās svētki! Tie ir kontrastu svētki – Zaļās ceturtdienas kopības prieku nomaina Lielās piektdienas izmisums, šaubas un bēdas. Svētdienas naktī tam visam pāri atmirdz mūžīgās Gaismas, Dieva godības atspulga spožums. Kristus nomirst par mūsu grēkiem, nomirst manā un tavā vietā, lai celtos augšā un būtu kopā ar mums mūžīgi.
Kristus nāve un augšāmcelšanās ir liela dāvana katram, tikai, vai ar viņu nav tāpat, kā ar to sniegu šonedēļ? Vieni par to dusmojas, citi bija vienaldzīgi, vēl kādi priecājās no sirds. Jā, tieši tāpat ir ar Kristus nāvi mūsu labā. Vieni par to dusmojas, tā viņiem šķiet nevajadzīga, pārāk šausmīga, patiesībā pārāk neērta, jo, ja saproti, ka tik lielu dāvanu it kā neesi pelnījis, jūties neērti dāvinātāja priekšā. Otrajiem ir vienalga, varbūt viņiem šķiet, ka ar šo dāvanu neko nevar pasākt – ne apēst, ne izdzert, ne makā, ne garāžā ielikt. Un ir arī trešie, kuriem par to ir patiess prieks, jo viņi saprot dāvanas lielo nozīmi, vērtību savai dzīvei. Viņi saprot, ka šī ir vienīgā dāvana pasaulē, kuru varēs paņemt līdzi pāri nāves un mūžīgās dzīvības robežai. Tā ir balta, skaista un mirdzoša dāvana.
Mācies priecāties par Dieva dāvanām savā dzīvē, pat tad, ja dāvanas iesaiņojums nav īpaši ekskluzīvs, nav tāds, kādu biji gaidījis. Mācies ļauties Dieva varai. Ja Viņš dāvina tev sniegu, tad priecājies par to! Pārstāj „riktēt” Dievu (Dievs, esi tāds, Dievs izdari man tā, Dievs, kāpēc tu neizdarīji laikus!), bet paļaujies uz Dievu un saki Viņam, kā Kristus lūdza pirms lielajām ciešanām: ”Tēvs, tavs prāts lai notiek, ne mans!”
Pieņemsim balto Lieldienu sniegu un pieņemsim arī Kristus lielo dāvanu katram no mums, ikvienam!
Svētīgus Kristus Augšāmcelšanās svētkus!
Komentāri