Skolēnu ģimenēm jūlijs ir īpašs – tas ir laiks, kad daudzi svin izlaidumus, sniedz dokumentus nākamajā izglītības iestādē, un šogad arī notiek Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Tas ir ne tikai svētku, bet arī atbildības laiks, kurā redzami ne tikai bērni, bet arī skolu un kolektīvu vadītāji. Lai gan svētki vieni, sajūtas ir ļoti atšķirīgas.
Izlaidums nav tikai svinīgs pasākums ar ziediem un apsveikumiem. Tas ir kulminācijas brīdis visam, ko bērni un viņu ģimenes ir piedzīvojušas skolas gados, un saistībā ar to emociju un piedzīvotā, nenoliedzami, ir daudz. Tieši izglītības iestādes direktors kopā ar komandu nosaka, vai šis notikums būs patiesi personisks, ar iesaisti un emocijām, vai arī tikai formāls punkts mācību gada noslēgumā. Tāpat, cik daudz pasākuma rīkošanā dota iespēja iesaistīties pašiem absolventiem, citu klašu skolēniem, vecākiem, kādi ir svētku satura uzsvari, vai tajos izcelta katra absolventa personība, vai kolektīvs un skola kopumā, iedvesmas vārdi turpmākajam absolventa ceļam. Tas viss sākotnēji atkarīgs no mācību iestādes vadītāja, arī absolventu klases audzinātāju attieksmes un redzējuma par būtiskāko un to, kurš ir svētku organizētājs, kurš dalībnieks, kurš vērotājs. Līdzīgi ir arī dziesmu un deju svētku laikā. Kolektīva vadītājs nav tikai mākslinieciskais līderis – viņš ir arī emocionālais balsts un organizatoriskais pamats. Vadītājs ir savienojums starp bērniem, viņu vecākiem un lielo svētku programmu. No viņa atkarīgs, vai bērni jutīs brīvību un prieku, vai arī stresu un lielāku satraukumu. Tāpat arī mazinās vai palielinās vecāku satraukumu, vai varbūt viesīs mieru un pārliecību, ka viss būs labi.
Vecākiem, protams, ir liela vieta bērnu sagatavošanā svētkiem, bet to laikā tieši kolektīva vadītājs palīdz bērniem noticēt vai uzturēt sajūtu, ka viņi ir daļa no kaut kā liela un skaista – ne tikai dejā un dziesmā, bet arī kopības sajūtā. Vadītājs zina, kad uzmundrināt, kad būt līdzās, kad iedot lielāku brīvību, kuram jāatgādina, ka jāpaēd, kurš jāsamīļo, bet kuram ir laiks piezvanīt vecākiem, lai saņemtu spēkus svētku turpinājumam. Vadītāja zinošā attieksme veido bērnu izjūtas par svētkiem. Viņš ir tas, kurš svētku nedēļas laikā turpina rūpēties ne tikai par kolektīva sniegumu, bet arī katra bērna labsajūtu. Ja svētku kulminācijā bērni dzied un dejo ar mirdzumu acīs, tajā ļoti liels nopelns ir tieši kolektīva vadītājam, kurš ir palīdzējis šo gaismu un prieku iedegt un noturēt. Izlaidumos un svētkos mēs redzam ne tikai bērnus, arī viņu audzinātājus, skolotājus, direktorus, kolektīvu vadītājus. Tieši vadītāju tālredzība, cilvēcība un attieksme pret savu kolektīvu bieži nosaka svētku dziļumu, jēgu un pāri visam – prieku par tiem.
Komentāri