Trešdiena, 2. aprīlis
Vārda dienas: Irmgarde

Uzmākšanās – privāto robežu pārkāpšana

Anna Kola
13:36
20.05.2024
38
1 Anna Domas Copy 150x150.jpg

“Druvā” jau dalījos, ka nupat paviesojos Apvienotajā Karalistē. Tā kā ļoti ērti pārvietoties Londonā ir tieši ar sabiedrisko transportu – metro, autobusiem, vilcienu-, gribot negribot acīs iekrita reklāmas plakāti, ja tos tā vispār var nosaukt, par tēmām, kas skar sieviešu tiesības. Proti, seksuālo uzmākšanos un to, kā tā izpaužas sociālā vidē – sabiedriskās vietās, tostarp, piemēram, sabiedriskajā transportā. Un, lūk, šie plakāti, kuros zem minētā nelielā teksta bija parakstījies Londonas mērs Sadiks Hans, informēja un savā ziņā brīdināja par iespējamiem “catcalling” vai skaļajiem uzsaucieniem, kas arī kvalificējami kā seksuāla uzmākšanās, vai nepieklājīgu blenšanu (“Staring”). Šie plakāti informēja, ka šīs darbības uzskatāmas par aizskarošām un cilvēkiem, kas uzskata, ka krituši par upuri tām, ir tiesības vērsties atbildīgās iestādēs. Plakātos arī minēti telefona numuri, uz kuriem šīs personas var zvanīt, informējot par piedzīvoto pāridarījumu.

Kā sievietei man tas šķiet kā daļēja uzvara, jo patiesi – vīriešiem nereti vien šķiet, ka sieviete ir tāds kā gaļas gabals, kuru var vērtēt tikai pēc vieniem (instinktu vadītiem) parametriem. Tas ir biedējoši kā jaunai, tā arī gados vecākai sievietei, un neviena nenoliegs, arī nepatīkami. Tomēr līdz šim bez vārda runas sabiedrībā kaut kā ticis aplami pieņemts, ka vardarbība ir fiziska pāri darīšana – izvarošana, fiziska ietekmēšana -, kur noteikti jāparādās vismaz vienam zilumam vai brūcei. Tā nebūt nav.

Pēdējos gados šī tēma kļuvusi ļoti aktuāla, dažkārt šķiet – pat nevajadzīgi uzspēlēta, jo noteikti ir arī sievietes, kas šīs iespējas izmanto ļaunprātīgi, lai nomelnotu vīriešus sev vien zināmu iemeslu dēļ. Tomēr fakts paliek – vīrieši, sevišķi jau dienvidu valstīs, nekautrējoties uzsvilpj, uzsauc vai kā citādi izrāda sievietēm, ka viņas “ir pamanītas”. Bet ne jau prāta spēju vai izstarotās gaišās auras dēļ. Sieviešu izskata, apģērba vai kādas fiziskas darbības dēļ.

Bieži domāju, ka šim kokam nudien ir divi gali. Pagājušās nedēļas nogalē liela daļa arī Latvijas iedzīvotāju sestdienas vēlu vakaru pavadīja pie TV ekrāniem, vērojot lielo pavasara izskaņas muzikālo notikumu Eirovīziju. Šogad daudzi nekautrējas paust sašutumu par puišiem svārkos vai vulgaritātēm šovā, vainojot trakos rietumus un liberālismu. To nevar noliegt, arī man šķiet, ka kaut kas pasaulē mazliet iet šķērsām. Taču kāda paziņa pauda šādu viedokli: “Labi būtu, ja mana lielākā problēma dzīvē būtu dziedošs puisis svārkos! Kāpēc gan neviens nesatraucas par dāmām, kas uzstājas teju bikini? Par volejbolistēm, kam jāspēlē tik minimālā apģērbā? Kāpēc tas ir pieņemami un normāli, bet puisis rozā svārkos nē?”

Un tas arī man raisīja pārdomas. Sieviešu seksualizēšana arvien ir normāla lieta – visas dziedātājas, TV zvaigznes teju zaudēs savus klausītājus, ja vien kādā no priekšnesumiem (ja ne visos) neapģērbsies tā, lai nebūtu ne mazāko iztēles iespēju, kas tad slēpjas zem auduma (vai zeķbikšu materiāla) kārtām. Tā ir norma – tas ir absolūti pieņemami.

Te nāk otrs domas koka gals – vai sievietes (daļa no mums) tomēr pašas neprovocē pretējo dzimumu ar, tā teikt, vadošajām primitīvajām tieksmēm ar savu izskatu, izturēšanos un attieksmi? Ja uz saviesīgu pasākumu uzvelkam kleitu ar ļoti dziļu kakla izgriezumu, nu nemaz nav šau­bu, ka skatīsies daudzi. Un nav teikts, ka skatīsies tāpēc, ka patīk. Vienkārši tāpēc, ka tas šķiet mazliet vulgāri, nevietā.

Liberāla pieeja dzimumu attiecībās ir ārkārtīgi sarežģīta, viens liels misēklis un problēma problēmas galā. No vienas puses, tādi aicinājumi kā Londonas sabiedriskajā transportā, iespējams, patiešām kādu no impulsīvajiem vīriešu kārtas pārstāvjiem atturēs lūkoties uz jaunām sievietēm ar kāru aci vai no aicinoša uzsauciena, kas viņai liks pietvīkt un straujāk pielikt soli. No otras puses, puiši, kas meiteni uzrunāt citādi pat neprot, var nopietni sabīties, sak, es taču nedrīkstu uzrunāt, no viņām jābaidās, jo var sanākt ķibeles ar likumu! Un varbūt vieglāk būs čupoties ar sava dzimuma jauniešiem?

Raugoties pēc informācijas, kas šajā virzienā notiek Latvijā, uzzināju, ka Tieslietu ministrija (TM) kopā ar ekspertiem ir sākusi strādāt pie likuma grozījumiem, lai ieviestu kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. Ģe­nerāl­prokurors Juris Stukāns ziņu aģentūrā LETA norādīja, ka esošajā regulējumā nav paredzēta kriminālatbildība par gadījumiem, kas publiski izskanējuši saistībā ar pasniedzēju darbībām pret studentēm. “Ja vērtē tikai tajā, publiski izskanējušajā, aspektā, tad šobrīd nevar saukt pie kriminālatbildības, ja vien tālākajā izmeklēšanā neparādīsies fiziska saskare vai kaut kas vairāk,” teica J.Stukāns. Un, lūk, te arī tas, ko minēju iepriekš: ja vien “nav zila acs vai žņaugšanas pēdu”, tad ne par kādu vardarbību nevar būt ne mazākās runas.

Runājot par sabiedrības attīstību un vērtību izpratni, J.Stukāns sprieda, ka varbūt Latvija ir nonākusi situācijā, ka šīs darbības būtu nepieciešams kriminalizēt, ja cilvēki dažkārt nesaprot, ka tās jauniešiem nodara lielu ļaunumu. “Tāpēc tas ir sabiedrības lēmums, vai mēs šobrīd šo darbību uzskatām par tik ļaunu, ka ir nepieciešama arī krimināltiesiskā aizsardzība,” tā ģenerālprokurors.

Kā vēstīts TM izplatītajā paziņojumā, tad seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi. TM ministres Ineses Lībiņas-Egneres vadībā ir paudusi nostāju, ka nepieciešams uzlabot tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību pret seksuālo vardarbību, tai skaitā nepieļautu seksuālo uzmākšanos un noteiktu atbilstošu un adekvātu atbildību par tās īstenošanu jebkādā formā. Lībiņa-Egnere uzsver, ka uzmākšanās ne vienmēr ir fiziski vardarbīga, tie var būt arī nepiedienīgi izteikumi, personīgās telpas pārkāpšana un psiholoģiska ietekmēšana. Turklāt nereti šāda sieviešu pazemošana netiek pienācīgi izmeklēta un tas rada nesodāmības sajūtu, vērtē ministre.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
7

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
69

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
45

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
21

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
45

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
58

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
21
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
38
9
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
40
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
19
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Sludinājumi