Trešdiena, 16. aprīlis
Vārda dienas: Mintauts, Alfs, Bernadeta

Uz skolu – un prokuratūru

Druva
23:00
03.09.2007
5

Nedēļa Latvijā Latvija cer uz Šengenas līgumu. Līdz gada beigām, kad Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts ir Portugāle, Latvija par vienu no galvenajiem darbības virzieniem noteikusi pievienošanos Šengenas līgumam, kas paredz savienības dalībvalstu robežu atcelšanu. Robežkontroles atcelšana uz līgumvalstu iekšējām robežām sniegs daudz atvieglojumu, tomēr, kā aģentūrai LETA skaidroja Saeimas ES informācijas centrā, vismaz pirmo pusgadu arī nodrošinās saspringtu darba grafiku mūsu valsts atbildīgajiem dienestiem. Portugāles prezidentūras laikā Latvijai būtiski būs arī izpildīt savas saistības Enerģētikas rīcības plāna 2007.-2009.gadam ieviešanā, kā arī klimata izmaiņu samazināšanā.

Atkal sākas skola. Šogad mācības uzsāks aptuveni 21 tūkstotis pirmklasnieku, par tūkstoš bērniem vairāk nekā pagājušajā gadā, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas dati.

No 1. līdz 12. klasei vispārējās izglītības iestādēs mācīsies ap

267 500 skolēnu. Pērn to bija par 12 tūkstošiem vairāk – 279 872, un arī nākamo sešu gadu laikā gaidāma skolēnu skaita samazināšanās. Domājams, ka 2012./13. mācību gadā skolēnu skaits būs samazinājies

par aptuveni 18 procentiem, salīdzinot ar 2006./07. mācību gadu. Savukārt ar 2014./15.mācību gadu skolēnu skaits palielināsies, un tad redzēsim, kādi efekti bijuši to skolu slēgšanai, kurās pašlaik audzēkņu trūkuma dēļ mācības vairs netiek uzsāktas. Arī kopējais Latvijas iedzīvotāju skaits turpina sarukt, lai gan ir saskatāmas arī pozitīvas tendences. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 1. jūlijā Latvijas iedzīvotāju skaits bija 2,274 miljoni, kas ir par 6900 cilvēkiem jeb 0,3 procentiem mazāk nekā gada sākumā. Savukārt pieaudzis ir jaundzimušo skaits, un kopš 1999. gada pēc 11 gadus ilguša dzimstības krituma posma manāma neliela pieauguma tendence. Tomēr kopumā pagājušajā gadā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,6 procentiem. Skolēni cīnās pret eksāmenu rezultātiem. Šogad Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) izskatījis 212 centralizēto eksāmenu apelācijas, un sešos procentos gadījumu eksāmenā saņemtais vērtējums mainīts, vēsta aģentūru LETA. Salīdzinot šos rezultātus ar iepriekšējiem mācību gadiem, var secināt – lai arī ir saņemts lielāks apelāciju skaits, izmaiņu vērtējumos ir krietni mazāk. Pērn gadā ISEC saņēma mazāk nekā simts apelācijas sūdzību, un 20 procentos gadījumu eksāmenu rezultāts tika mainīts. Visvairāk apelāciju ir tajos eksāmenos, kuros ir vislielākais kārtotāju skaits. Tie ir eksāmeni latviešu valodā un literatūrā, matemātikā, kā arī svešvalodās. Pēc apelāciju saņemšanas ISEC izveidota apelācijas komisija izskata iesniegumus, pārskata piešķirto vērtējumu eksāmenā un pieņem lēmumu atstāt spēkā vai mainīt to. Kontrolē valsts valodas lietošanu. Pagājušajā mēnesī Valsts valodas centra inspektori par valsts valodas nelietošanu atbilstoši profesionālo un amata pienākuma veikšanai ar naudas sodu no 5 līdz 20 latiem sodījuši 29 personas. Galvenokārt sodīti veikalu pārdevēji un kasieri. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss par šo pārkāpumu atļauj uzlikt naudas sodu līdz 50 latiem. Lielāks sods draud, ja pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas. Tad pieķeršanas gadījumā jāšķiras no 100 līdz 200 latiem. Nedēļa pasaulē Dienvidkoreju kritizē par vienošanos ar teroristiem. Līdz ar Dienvidkorejas vienošanos ar talibu kaujiniekiem par 19 Afganistānā sagūstīto ķīlnieku atbrīvošanu pagājušajā nedēļā beidzās sešas nedēļas ilgusī krīze, tomēr šī vienošanās izraisījusi kritiku citās valstīs. Afganistānas ārlietu ministrs Randžīns Dadfars Spanta uzskata, ka Dienvidkoreja pakļāvusies talibu ultimātam izvest savu 210 karavīru lielo karaspēku. „Ja ir radīts iespaids, ka starptautiskā sabiedrība un Afganistānas valdība atļauj šantažēt sevi, tas ir ļoti bīstams signāls,” R.Spanta sacīja intervijā Vācijas radiostacijai „RBB”. Savukārt Kanādas ārlietu ministrs Maksims Bernjē Dienvidkoreju kritizējis par ielaišanos „sarunās ar teroristiem”, nosodījumu paudušas arī citas valstis. To skaitā ir arī Vācija – teroristu gūstā atrodas arī kāds vācu inženieris,

kas tika sagūstīts dažas dienas pirms dienvidkorejiešiem. Līdzīgu negatīvu reakciju martā piedzīvoja arī Itālija, kas apmaiņā pret talibu nolaupītu žurnālistu no gūsta atbrīvoja vairākus nemierniekus. Toreiz žurnālists gūstā pavadīja divas nedēļas. Lai gan Itālijas valdība teica, ka sagūstīto apmaiņa ir ārkārtas gadījums, tomēr ASV un Lielbritānija šo tirgošanos nosodīja. Tās norādīja, ka tāda prakse veicinās ķīlnieku nolaupīšanas un pasliktinās drošību un sabiedroto pozīcijas Afganistānā. Tādējādi izpaužas katras valsts izpratne par savu iedzīvotāju svarīgumu un to, cik lielu maksu par tiem var maksāt. „Vissvarīgākais bija glābt nolaupīto dienvidkorejiešu dzīvības. Valsts pienākums ir elastīgi rīkoties ķīlnieku situācijā starptautiskās sabiedrības principu un paražu ietvaros,” intervijā aģentūrai „AFP” sacīja Dienvidkorejas prezidenta pārstāvis Čons Hosons. Vācijas kanclere – ietekmīgākā. Uzņēmējdarbības žurnāla „Forbes” publicētajā 100 pasaules ietekmīgāko sieviešu sarakstā pirmo vietu otro gadu pēc kārtas ieņem Vācijas kanclere Angela Merkele. Savukārt bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kas šinī sarakstā bija gan 2006., gan 2005. un 2004. gadā, tur vairs nav sastopama. ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa, kas pērn bija otra ietekmīgākā sieviete, nu atrodas vien ceturtajā vietā. Otrā ietekmīgākā nu ir Ķīnas premjerministra vietniece Vu Ji, bet trešā – Singapūras investīciju kompānijas „Temasek Holdings” izpilddirektore Ho Čina. Divas trešdaļas no sarakstā iekļautajām sievietēm nodarbojas ar uzņēmējdarbību, savukārt mazāk nekā trešdaļa ir politiķes. Viņu vidū ir arī divi monarhi – Lielbritānijas karaliene Elizabete II un Jordānijas karaliene Ranja. Vairums sarakstā iekļuvušo sieviešu ir no ASV biznesa aprindām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Akcijas acu aizmālēšanai?

09:06
13.04.2025
38

Šonedēļ norisinās Eiropas mēroga satiksmes ātruma kontroles akcija un visās dalībvalstīs, arī Latvijā, policisti aktīvāk seko, lai braucēji pārvietotos noteikumiem atbilstoši. Ātruma pārsniegšana ir biežāk fiksētais satiksmes noteikumu pārkāpums un arī iemesls smagiem satiksmes negadījumiem ar letālu iznākumu. Vai šādas akcijas, kas norisinās divas reizes gadā, dod vēlamo efektu un mazina pārkāpumu skaitu? Droši vien […]

Neziņas, šaubu, pārliecināšanas laiks beidzies

08:04
12.04.2025
37

“Nu tas ir beidzies, varēs mierīgi dzīvot tālāk,” kad    noslēdzās partiju deputātu kandidātu    sarakstu iesniegšana, ar atvieglojumu sacīja sabiedriski aktīvs, pazīstams novadnieks. Viņš pastāstīja, ka ir noguris no politiķu uzbāzības. Viņu uzrunājušas četras partijas un aicinājušas sarakstā, cita par citu neatlaidīgāk. Politiski aktīvie pierunājuši, lai padomā un dod atbildi līdz skaidrošanai, kādi būs […]

Stāsts par paralēlajām pasaulēm

00:03
12.04.2025
42

Eksperti vērtē, ka kopš ASV ir ar Krieviju sākušas t.s. miera sarunas, Ukrainas apšaude ar droniem, raķetēm un bumbām ir palielinājusies. Turklāt ASV tarifu karš ir aizēnojis notikumus Ukrainā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 9. aprīlī TV kanālam “Mēs esam Ukraina” sacīja, ka izlūkdienestam ir zināms par Ķīnas pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā. Sagūstītie divi ķīnieši nav […]

Neturpināt salauztās ģimenes jeb Mācīties veidot savu dzīvi

18:33
09.04.2025
44

Tas, ka alkoholiķi var apmeklēt anonīmo alkoholiķu jeb AA grupas, lai veseļotos no alkohola atkarības, parasti cilvēkus neizbrīna. Savukārt termins Al-Anon   jeb līdzatkarīgo grupa, kā arī PAB (pieaugušo alkoholiķu bērni) grupa bieži izraisa neizpratni, kas tas ir, kam tas domāts. Vēl lielāks pārsteigums mēdz būt, ka tādas grupas daudzus gadus regulāri pulcējas arī Cēsīs, jo […]

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
35

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

09:19
07.04.2025
66

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, […]

Tautas balss

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
13
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
17
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
15
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
38
1
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
43
6
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]