Tā kā laikraksts iznāk 10.maijā, loģiski, ka savas pārdomas rakstu 9.maijā, Eiropas dienā. Sabiedriskie mediji pievērš uzmanību šai dienai, mēģinot noskaidrot un akcentēt Latvijas iedzīvotāju sajūtas par ieguvumiem un zaudējumiem, kas iezīmējas līdz ar piederību plašajai Eiropas Savienības ( ES) saimei. Rīgā notiek kādi pasākumi, citur Latvijā gan šī diena, liekas, nekā īpaši neiezīmējas. Ja nu vienīgi ar to, ka uz lielās starptautiskās Eirovīzijas skatuves 9.maija vakarā būs redzēts Latvijas pārstāvis Dons, īstajā vārdā Artūrs Šingirejs.
Iespēja piedalīties Eirovīzijā nenoliedzami ir ieguvums gan katram māksliniekam, gan arī valstij, kuru viņš pārstāv. Latvija šogad būs pārstāvēta jau 24.reizi, pirmās iespējas tika dotas, vēl neesot ES. Atskatoties arī šī konkursa vēsturē, redzams, cik ļoti strauji mainās pasaule, modes tendences, gaume, tradīcijas, vērtības, tehnoloģiskās un vizualizācijas iespējas. Redzams arī tas, ko par atzīstamu un vērtīgu, ievērības cienīgu uzskata visa ES sabiedrība, jo tieši skatītājiem ir dots vārds noteikt, kuras valsts mūziķis ir cienīgs uzstāties finālā, kas šogad notiks 11.maijā. Arī finālā vietu sadalījumu 50 % apmērā nosaka skatītāji, savu balsi atdodot par to, kas uzrunā, patīk, piesaista uzmanību.
Šī gada Eirovīzijas pirmais pusfināls izskanēja 7.maijā, kad uzzinājām, par ko Eiropa nobalsoja. Lai arī šis pasākums nav jāuztver pārlieku nopietni, tā iesaka arī daudzi eksperti, tomēr žēl, ka tas pārvēršas ne par dziesmu, ne par mākslinieciskas kvalitātes konkursu, bet par šovu ar nu jau izteiktiem klaunādes elementiem.
Kas gan visspilgtāk palicis prātā no pirmā pusfināla ? Protams, Īrija ar tēliem no šausmu filmas un Somija ar “drosmi” uz skatuves parādīt pliku pēcpusi. Tik tālu nu esam. Lai izpatiktu skatītājiem, robežu nekādu. Liekas jau – tālāk vairs nav kur, bet, ja tā padomā … Vēl jau dažas ķermeņa daļas ir tādas pusapklātas, gan jau pienāks laiks arī tām. Vai patika dziesmas, ko izpildīja īru un somu pārstāvji? Nezinu, nevienu skaņu no tām neuztvēru. Priekšplānā taču bija šovs – jo šokējošāks, jo labāks. Tā, šķiet, domā vidējais eiropietis.
Vai uz šī fona ir/bija izredzes Donam no Latvijas ar sirsnīgo, dvēselisko, melodisko “Hollow”? Eirovīzija gan interesanta ar to, ka prognozēt grūti, kļūdās pat tā sauktie bukmeikeri. Lai arī kāds būs/ir Dona priekšnesuma rezultāts, par mūsu pārstāvniecību nav kauns. Vēl vairāk – lai arī Latvijā, kā vienmēr, netrūkst kritiķu un dīvānu ekspertu, ir daudz priecīgu līdzi jutēju un atbalstītāju, kas ir un paliks Dona fani arī tad, ja Eiropa kārtējo reizi mūs nebūs sapratusi. Bet Eiropā būs bijis pasākums, kas cilvēkus (ar visām pretrunām, viedokļu dažādību) tomēr vairāk vieno, nevis šķeļ.
Komentāri