Cēsu politiski represēto biedrības valdes priekšsēdētājs
Pagājuši 65 gadi kopš 1941. gada 14. jūnija, ko Latvijas vēsture sauc par Baigo gadu. 14. jūnijā tika represēti un pakļauti iznīcībai mūsu tautas gaišākie, darbīgākie cilvēki. Vīri tika atdalīti no ģimenēm un nosūtīti uz Gulagu, bet sievas ar bērniem – bez pārtikas un medicīniskās aprūpes uz Sibīriju katorgas darbos.
Kurš var saskaitīt pazemotos un sakropļotos likteņus, noslepkavotos piederīgos, atņemto bērnību, jaunību, badā un salā bojā gājušo bērnu dzīvības? Par kādiem grēkiem tas viss bija jāpārdzīvo mūsu tautai? Kurš var pierādīt, ka tā nebija svešas varas okupācija? Kas var kompensēt šos zaudējumus un ciešanas?
Cilvēku katastrofālā atšķirtība, solidaritātes trūkums, tas viss ir represiju, deportāciju, terora rezultāts, kura mērķis arī bija sabiedrības sadrumstalošana, tautu pārvēršana pūlī, kuru vienkārši pārvaldīt. Tāpēc jābūt izvērstai, kompleksai programmai, kas veltīta pagātnes traģiskajai pieredzei, un attiecināmai gan uz vēsturiskajiem pētījumiem, gan piemiņas grāmatu izdošanu, gan apbedījumu un piemiņas vietu memorizāciju. Terora upuru piemiņa – tā ir mūsu tautas kopīgā piemiņa. Tā nevis šķir, bet vieno mūs.
Cēsu politiski represēto biedrība aicina piedalīties atcerē 14. jūnijā plkst. 11 dzelzceļa malā pie izsūtīšanas piemiņas vietas, lai kopīgi pieminētu represijās bojā gājušos. Paredzēta arī kopīga pasēdēšana pie kafijas tases.
Komentāri