1990.gada Augstākās Padomes deputāts, kas balsoja par Neatkarības deklarāciju
Biju pārliecināts, ka referenduma organizēšanai nepieciešamās balsis tiks savāktas.
Un runa nav tik daudz par to, kā un cik lielā mērā mēs katrs saprotam ar šiem likumiem saistītos jautājumus. Runa jau ir par valdības un Saeimas attieksmi pret savu tautu, pret prezidenti un sabiedrotajiem ES. Runa jau ir par varas mandāta, ko mēs kā vēlētāji esam devuši, godprātīgu izmantošanu visas valsts, tas ir, mūsu labā.
Un tagad nedaudz paskatīdamies nesenajā pagātnē. Tūlīt pēc vēlēšanām, TP iegūstot varu, nodemonstrē savus patiesos mērķus un realizācijas metodes, pilnīgu demokrātijas noliegšanu.
Vispirms Kalvītis paziņo, ka viņš ir valsts stabilitātes garants, tad ķeras pie tiesiskajā sistēmā sev paklausīgu cilvēku iefiltrēšanas (Skudra un Balodis Satversmes tiesā) un valsts drošības likumu maiņu (81. panta kārtībā!), lai varētu kontrolēt drošības iestādes un iegūt informāciju par drošības iestāžu operatīvo darbību. Neskatoties uz prezidentes kategoriskām iebildēm, Saeima tos paklausīgi apstiprina. Var, protams, jautāt, kāpēc tāda steiga, bet tā ir pamatota – Lembergs taču ir aiz restēm. Kalvīti nemaz nemulsināja fakts, ka valdības ”konstruēšanas” procesā abi sēdēja blakus, kaut gan prokuratūra jau bija Lembergam izvirzījusi apsūdzību par smagiem noziegumiem.
Par ZZS vispār nevar runāt bez skumja smaida. Ko gan var prasīt no šīs savienības, ja tās līderis Brigmanis nemaz nezina, kas ir politiskā atbildība, jo visu taču izšķirot tiesa. Tāpēc jau arī praksē to nevar pielietot, un tā ministre Staķe pat pēc 26 cilvēku bojā ejas nekādi nevar šķirties no ministres krēsla, tāpat kā zemkopis Roze būs tik ilgi krēslā, kamēr viņa pārvaldītajā lauciņā būs palikusi kaut viena niecīga nozare, piemēram, kazu audzēšana. Vēl gan cerības ir uz spīkeru Emsi, jo varbūt viņam savos tīklos izdodas beidzot noķert tos sorosiešus, kuri, protams, ir visa ļaunuma sakne.
Nespīd jau gaisma arī no mācītāju kanceles. Kur tad gan tā var rasties, ja pašam līderim Šleseram Jūrmalgeitas ēna garu garā, ja tādi vīri kā Jaundžeikars un Šmits, kas Saeimā iekļuvuši ar ”mīksto” mandātu, vada komisijas, no kurām viņiem vajadzētu pa gabalu turēties.
Varam tikai pateikt paldies prezidentei, kura pēdējā momentā cenšas viņu patvaļu ierobežot. Es gan nevaru piekrist viņas viedoklim, ka ārkārtas vēlēšanas neko nemainīs. Vai tiešām mēs esam tāds aitu bars, kas nevar un nespēj novērtēt ļaunumu un labumu.
Komentāri